Sibīrijas bērza tāss eksponāti: Aizputes muzejs lepojas ar UNESCO novērtējumu
Aizputes Novadpētniecības muzejs īpaši lepojas ar pērnā gada nogalē iegūto prestižo UNESCO reģistra sertifikātu nominācijā “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” par krājumā glabātajiem unikālajiem eksponātiem – kartīti un grāmatiņu – vārdnīcu no bērza tāss.
Abi priekšmeti iekļauti UNESCO programmas Latvijas nacionālajā reģistrā. Apbalvojums tika piešķirts Aizputes Novadpētniecības muzejam, bet īpašs paldies mākslas un vēstures ekspertam Andrim Vasiļevskim par pētniecisko darbu. “Kas Jauns Avīze” ciemojās pie aizputniekiem, lai sīkāk uzzinātu par abiem oriģinālajiem unikālajiem eksponātiem.
Dzimšanas dienas sveiciens no Gulaga
Atklātnīte darināta no bērza tāss, un tā Olgai Snipkei uzdāvināta dzimšanas dienā. Uzraksts skan: “Cik labi ir dzīvot, cik labi ir būt, ja mīļu sirdi ap sevi jūt. Apsveicam tevi dzimšanas dienā, Sibīrijā, 1950. gada oktobrī.”
“Uz kartītes ir vairāki paraksti, un mēs tos mēģinājām atšifrēt. Piemēram, Ārija Eglīte, Dzidra Eglīte, kas vēlāk kļūst par Snipki, apprecas ar Vitautu Snipki. Kartītes dāvinātāji lielākoties ir bijušā Aizputes apriņķa cilvēki, arī no Cīravas pagasta puses. Daudzi jau aizsaulē. Kā šī bērza tāss kartīte nonāca muzejā? 1999. gadā notika izstāde par represētajiem, un vietējie cilvēki bija aicināti nest savas atmiņu lietas. Tā mūsu muzejā nokļuva gan šī bērza tāss kartīte, gan grāmatiņa – vārdnīca, kuru nodeva aizputniece Irēna Grundmane. Kopš 2006. gada šie UNESCO nominācijas saņēmēji, bērza tāss priekšmeti atradās ekspozīcijā “Padomju režīma represijas 1941.–1949. gads”,” paskaidro Andris Vasiļevskis.
Noskaidrots, ka piezīmju grāmatiņa-vārdnīciņa no bērza tāss izgatavota NKVD nometņu “Būvniecība 500” sastāvā esošās VOSTOKLON nometnes (Austrumu labošanas darbu nometnes) 5. nodaļas 3. lazaretē Sovetskaja Gavaņas pilsētā 1945.–1946. gadā, tai kopskaitā ir 76 lappuses. Grāmatiņa izgatavota PSRS ieslodzījumu pārvaldes (Gulaga) nometnes slimnīcā Sovetskaja Gavaņas pilsētā Piejūras (tagad Habarovskas) novadā, kur, izmantojot karagūstekņus, tika būvēta Baikāla–Amūras dzelzceļa maģistrāle. Būvniecībai no Komsomoļskas līdz Klusā okeāna piekrastei un karagūstekņu uzraudzībai 1943. gadā izveidoja VOSTOKLON jeb Austrumu labošanas darbu nometni, kas bija pakļauta NKVD nometņu pārvaldei “Būvniecība 500”. Tā beidza darboties 1947. gadā.
Vārdi ikdienas saziņai
Vasiļevskis lēš, ka grāmatiņa-vārdnīca visticamāk varētu būt tapusi laikā no 1943. līdz 1947. gadam. Izejmateriālam izmantota bērza tāss, tajā rakstīta gan dzeja, gan alfabēts, tā ir kā miniatūra vārdnīca ar ikdienā nepieciešamajiem vārdiem. Grāmatiņas īpašnieki ierakstīja vārdus, kas var noderēt darbā un komunikācijā ar cittautiešiem. Lappusēs ierakstītas arī dzejiskas vārsmas, alfabēti latviešu, gruzīnu valodā, nedēļas dienas gruzīnu un krievu valodā, vārdnīca latviešu, lietuviešu, krievu, azbeku, nimersku, poļu, gruzīnu valodā. Piemēram, tādi sarunvalodas vārdi kā sveiks, cilvēks, blakte, zīmulis, grāmata, saule, mēness, zvaigzne, rūgušpiens, piens, karote, nazis, bļoda, maize, gaļa, sviests, beņķis, zīmulis, pulkstenis, vecmāte, galvaskauss. Arī dažādi tautas dziedniecības padomi slimību gadījumos. Piemēram: alus ar ozolzīlēm savārāms, kuru dzerot izzūd roze, savukārt priežu sveķi savārāmi un dzerami pret plaušām, bet egļu skuju tēja lieti noder pret cingu (cinga jeb skorbuts ir ilgstošs C vitamīna trūkums organismā. Ja slimība netiek ārstēta, tad tā beidzas ar nāvi. Visbiežāk cinga ir sastopama mērenās un aukstās joslas iedzīvotājiem, īpaši ziemās un pavasaros – red.)
Ilgas pēc mājām
Grāmatiņas priekšlapās pēc atmiņas pierakstīti Latvijas populārās dziesmas “Jau saule riet” vārdi, kas atšķirībā no oriģināla vairākkārt atkārto rindu “Ai, dzimtene, tu māmuliņa mana”, uzsverot ilgas pēc mājām.
Muzeja vadītāja Jolanta Berga pauž: “Tie bija cilvēki, kuri izmesti svešā vidē bez valodas zināšanām, bez ikdienā vajadzīgām un noderīgām lietām. Dzīve bija jāsāk no nulles. Mēs meklējām pavedienu grāmatiņas izpētei pēc tā, ka tas varējis būt saistīts ar soda nometnēm, atrodot pēc izslēgšanas metodes – kuri aizputnieki tajās pabijuši. Viena bija Liepājas kara komisariāta adrese, bet otra – jau tālienē “Primorskij kraj”, “Savgavaņ”. Mums patiešām, izsekojot šo eksponātu ceļus, bija jāveic detektīvu cienīgs darbs. Var teikt, darbs bija tādā īstā maratonā. Taču mums nopietni jādomā par šo īpašo eksponātu restaurāciju, jo ir plīsumu vietas, vietām arī pelējums.”
Savukārt Andris Vasiļevskis vēl piebilst: “Tas ir brīnišķīgs piemērs, kas parāda, kā latvietim, kurš neatrodas savā dzimtenē, ir padomju varas nomākts, izrauts laukā no savām dzimtajām saknēm, vienalga piemīt latviešiem raksturīgā mīlestība pret dabu un visu skaisto. Tā ir Sibīrijas bērza tāss, no kā tapuši šie priekšmeti. Sibīrijā arī aug brīnišķīgi bērzi. Bērza tāss atklātnei otrā pusē ir uzlīmēts papīrs, kas līmējuma vietās ir atlīmējies, un tur var redzēt, ka kaut kas vēl drukāts virsū. Tātad materiāls ir otrreizēji izmantots. Ja mums būtu iespēja vienoties ar rentgena speciālistu, tad varētu šo unikālo kartīti izlaist cauri visuredzošajiem rentgena stariem. Taču tas šajā brīdī arī nav tik vienkārši.”
