No Igaunijas padzītais krievu pops ir latgalietis, kurš sanīdies ar ģimeni un “pieslēdzies” krievu pasaulei
Igaunijas Iekšlietu ministrija no valsts izraidījusi un tajā iebraukt aizliegusi krievu pareizticīgo Baznīcas garīdzniekam Romānam Koļesņikovam, jo viņš apdraud nacionālo drošību, atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā un sludina “krievu pasauli”. Izrādās, ka “krievu pasaules” okupantu atbalstītājs ir Latvijas pilsonis, izglītību ieguvis Līvānu vidusskolā, pēc kā sanīdies ar savu ģimeni un aizlaidies uz Maskavu.
Romāns Koļesņikovs nāk no senas un turīgas Latgales vecticībnieku dzimtas. Viņa tēvs bija Latvijas patriots un pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu priecājies par PSRS sabrukumu un to, ka varēja atgūt dzimtas īpašumus. Intervijā Maskavas patriarhijas avīzei Romāns Koļesņikovs pat licis noprast, ka viņš sava tēva nostāšanos Latvijas pusē pat uzskata par sava veida “trūkumu” jeb “nepiedienību”: “Neskatoties uz to, ka mēs esam krievi, mans tēvs vienmēr ir bijis pārliecināts Latvijas patriots, viņš kritiski vērtēja sociālistisko sistēmu un iestājās par privātīpašumu.” Koļesņikovi jau vairākās paaudzēs ir latgalieši – viņi Latgalē ieceļoja no Sanktpēterburgas, Līvānu pusē nopirka zemi un sāka nodarboties ar zemkopību.
Atsakās no ticības un pieslejas “krievu pasaulei”
Savukārt viņa dēls Romāns jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atteicās no savu senču ticības, pievērsās pareizticībai, pieslējās “krievu pasaulei” un aizbrauca mācīties uz Krievijas galvaspilsētu par pareizticīgo garīdznieku, kaut gan iepriekš nevarēja iedomāties savu dzīvi bez Latvijas.
Viņu savulaik pat vietējā prese slavēja kā sava novada patriotu. Maskavā Romāns Koļesņikovs kļuva par vienu no Krievijas agresijas atbalstītāja patriarha Kirila vadītās institūcijas redzamu pārstāvi – kalpoja lielā Maskavas draudzē, bija biežs “garīgo televīziju” viesis, vāca ziedojumus okupantu armijai, pieņēma politieslodzīto grēksūdzes un sadarbojās ar Krievijas drošības biroju (FSB). Tāpat viņš regulāri brauca sludināt “krievu pasauli” uz Eiropas Savienības valsti – Grieķiju.
Romāns Koļesņikovs nav pirmais Maskavas patriarham pakļautās Igaunijas pareizticīgās baznīcas garīdznieks, kuram Igaunijas drošībniekiem slēguši valsts robežu. Iepriekš šādu “godu” 2023. gadā bija izpelnījusies “svētā trijotne”: diviem popiem tika aizliegts iebraukt Igaunijā, bet trešajam nepagarinājā uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļauju nepagarināja Maskavas apgabala Svētā Krusta klostera Maskavas hieromūkam Markam (Aleksejam Šļahtinam), kurš kalpoja Narvas Augšāmcelšanās katedrālē. Bet uz robežas šlakbaumu priekšā aizvēra vēl diviem Maskavas “svētajiem vīriem” - Aleksejam Šļahtinu un hieromūkam Ilijam (Mihailam Sorokatijam).
No Līvāniem līdz Maskavai
Romāns Koļesņikovs dzimis vecticībnieku ģimenē Līvānos, kur arī mācījies skolā. Pats viņš intervijā Maskavā iznākošajam pareizticīgo laikrakstam “Крестовский мост» (“Krusta tilts”) 2020. gadā janvārī atzinis, ka viņa tēvs bijis pārliecināts Latvijas patriots. Romāns Koļesņikovs atceras, ka 1991. gada augustā tēvs ar prieku sagaidījis PSRS sabrukumu un Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Tomēr dēls izvēlējās pavisam citu ceļu. Jau pusaudža gados viņš aktīvi iesaistījās reliģiskajā dzīvē vecticībnieku kopienā, apguva baznīcslāvu valodu un dievkalpojumu tekstus. 15 gadu vecumā viņš nolēma iestāties garīgajā (pareizticīgo) seminārā. Šī izvēle izraisīja konfliktus gan skolā, gan ģimenē – klasesbiedri viņu izsmēja, bet vēlāk, kad 27 gadu vecumā Romāns Koļesņikovs pārgāja no vecticības uz Krievijas pareizticīgo baznīcu, vecāki viņu faktiski nolādēja, uzskatot to par dzimtas un sentēvu ticības nodevību.
2007. gada 27. janvārī Koļesņikovs oficiāli pieņēma pareizticību. Drīz pēc tam viņš devās uz Maskavu, kur sāka kalpot pareizticīgo garīgajā centrā, vēlāk tika ordinēts par diakonu un 2010. gadā – par priesteri. Pats Romāns Koļesņikovs intervijā uzsvēra, ka ir pateicīgs Dievam par iespēju dzīvot Krievijā, piebilstot, ka agrāk nemaz nespējis iedomāties dzīvi ārpus Latvijas, bet nu jūtas apmierināts ar dzīvi.
Maskavā viņš kļuvis par vienu no redzamākajiem savas paaudzes garīdzniekiem. 2019. gadā viņš tika iecelts par Maskavas Rostokinas rajona Kirila un Metodija baznīcas prāvestu, kur viņa vadībā koka baznīcas vietā tika uzcelta liela mūra baznīca. Par šo darbu Maskavas patriarhs Kirils viņu apbalvoja ar augstu baznīcas apbalvojumu.
Atbalsts karam un “krievu pasaulei”
Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Romāns Koļesņikovs bija aktīvs publiskajā telpā, regulāri uzstājās pareizticīgajos plašsaziņas līdzekļos un asi kritizēja Ukrainas pareizticīgo Baznīcu, kuras atdalījās no Maskavas patriarhāta un pievienojās Konstantinopoles patriarhātam, tās pārstāvjus saucot par “šķeltniekiem”.
Pēc Ukrainas kara sākuma 2022. gadā viņa vadītajā draudzē tika vākti ziedojumi Krievijas armijai, kas slepkavoja ukraiņus. Draudze saņēma pateicības vēstules no Krievijas okupantu vienībām, tostarp arī no tā dēvētajām “brīvprātīgo” izlūkošanas un triecienbrigādēm. Par šo atbalstu tika rakstīts arī draudzes izdevumā “Mefodijevskij vestnik”. Svētdienas skolas audzēkņi tika vesti uz Krievijas Bruņoto spēku galveno katedrāli, kur notika patriotiski koncerti un sprediķi.
Eiropas Baznīcu konference Somijas galvaspilsētā Helsinkos pirms mēneša oficiāli “krievu pasaules” ideoloģiju atzina par ķecerību, norādot, ka tā ir Evaņģēlija pamatprincipu sagrozīšana. Bet Romāns Koļesņikovs šo ideoloģiju aktīvi izplata arī ārpus Krievijas. Kā norāda Igaunijas drošības dienests, pēc ierašanās Tallinā, Romāns Koļesņokovs regulāri sludinājis, ka Igaunija ir “vēsturiska krievu teritorija”.
Igaunijas drošības dienesta šefs: “Šādi cilvēki Igaunijā nav gaidīti”
Pagājušā gada rudenī Maskavas patriarhs Kirils Romānu Koļesņikovu atbrīvoja no amata Krievijā, atstājot iespēju pārcelties uz citu eparhiju ārpus Krievijas. Drīz pēc tam viņš tika nosūtīts kalpot uz Igaunijas pareizticīgo kristīgo baznīcu, kas kanoniski pakļauta Maskavas patriarhātam. Tas apliecina Krievijas pareizticīgās baznīcas skatījumu uz Igauniju kā daļu no savas “kanoniskās teritorijas” un “krievu pasaules”.
Igaunijas Iekšlietu ministrijas iekšējās drošības nodaļas vadītājs Kristians Perts norādījis, ka Romāna Koļesņikova darbība atbalsta Krievijas agresīvo ārpolitiku un uzsvēris, ka Krievijas izlūkdienesti sistemātiski izmanto baznīcas struktūras citu valstu drošības graušanai. Viņš atgādināja, ka jau pirmajās dienās Igaunijā Koļesņikovs sludinājis patriarha Kirila ideju, ka “krist karā ir svēti”, kā arī runājis par Igauniju kā “vēsturiski krievu zemi”. „Šādi cilvēki Igaunijā nav gaidīti,” sacīja Kristians Perts.
Igaunijas drošības dienesti norāda, ka garīdznieka statuss dod īpašas piekļuves tiesības, tostarp cietumos, un ka šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā var radīt nopietnus drošības riskus.
Latvijas pilsonis – Krievijas ideoloģijas instruments
Tallinā iznākošā krievu avīze “MK Estoņija” raksta, ka Romāns Koļesņikovs ir Latvijas pilsonis. Viņa gadījums ir zīmīgs: Latvijas pilsonis no Līvāniem, audzis ģimenē, kas priecājās par Latvijas neatkarību, ir kļuvis par aktīvu Krievijas impēriskās ideoloģijas un kara atbalstītāju. Igaunijas lēmums liecina, ka Baltijas valstis arvien stingrāk reaģē uz mēģinājumiem izmantot reliģiju kā hibrīdkara instrumentu. Un Romāns Koļesņikovs, kurš ir nevis Krievijas, bet gan Latvijas pilsonis ir nozīmīga detaļa šajā “instrumentā”, jo pret viņu neattiecas pret Krievijas pilsoņiem noteiktās sankcijas.
Tā, piemēram, viņš organizē svētceļojums uz pareizticīgo Afona klosteri Grieķijā, tur sludinot “krievu pasauli”. Tā kā Grieķija ir ES valsts, kura noteikusi ierobežojumus tūrismam no Krievijas, tad uz Romāna Koļesņiova darbību tas neattiecas, jo viņš formāli nav Krievijas pilsonis.
Jāpiebilst, ka Romāns Koļesņikovs Krievijā tiek dēvēts arī par “febeešņiku” (Krievijas drošības dienesta pārstāvi), jo viņš bija Maskavas cietuma “Matrosskaja tišina” kapelāns un pieņēmis tur ieslodzīto grēksūdzes, tostarp arī Kremļa pretinieku. Viss varētu liecināt par to, ka šis “garīdznieks” par svētu nav turējis grēksūdzes noslēpumu un Kremļa represīvajām iestādēm izpaudis politieslodzīto grēksūdzēs teikto. Viņš varēja būt kā “vilks avju drānās”.
Jāteic, ka Latvijā Romāns Koļesņikovs pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās tika uzskatīts par perspektīvu puisi, kurš būs Latvijai (un līdz ar to arī Baltijas valstīm) lojāls pilsonis. 1998. gada aprīlī Preiļu laikraksts “Novadnieks” rakstīja: “Preiļu rajona padomes sēžu zālē notika Naturalzācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas organizētā konkursa “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību” otrā kārta, kurā tika aicinātas piedalīties komandas gan no latviešu, gan cittautu mācībvalodas vidusskolām.
Konkursa vērtēšanas komisijas speciālbalvu izpelnījās Līvānu 2. vidusskolas 12.a klases audzēknis Romāns Koļesņikovs, kurš bija sagatavojis nopietnu zinātnisku pētījumu par vecticībniekiem Latvijā un Latgalē, kas mūsu novadā ir īpaši nozīmīga tēma. Romāna pētījums tika novērtēts ar maksimālo punktu skaitu – 10”.
