Jauna dzīve pēc sešdesmit, pateicoties tango. Kā Ikars Keišs sastapa savu liktenīgo mīlestību
Dzīve ir deja - tā par sevi nu var sacīt uzņēmējs, tējas zīmola "Apsara" radītājs Ikars Keišs, kas, pateicoties interesei par tango, ir sastapis savu liktenīgo mīlestību. Ar jaunapņemto sievu dārzu arhitekti Sarmīti Vulfu Ikaru Keišu saveda kopā tieši tango dejošana, kur viņi saskatījās un satuvinājās, kļūstot par pāri arī dzīvē.
Ikars atzīst, ka ar Sarmīti satikās, pateicoties tango. “Tango pilnībā mainīja manu dzīvi,” pārliecināti atklāj uzņēmējs, smejot atzīdams, ka tango dēļ pirmo reizi dzīvē sajuties kā… riktīgs lohs. “Divus gadus dejoju un joprojām jūtos kā iesācējs. Tik sarežģīta ir šī deja. Tur nekas neatkārtojas, neviens solis nav vienāds ar iepriekšējo, un tieši vīrietim visu laiku jāizdomā nākamais solis. Tas nav nekāds umpa-pa, katrs solis ir citāds! Tu nekad nedejosi šo deju vienādi, ar katru partneri ir sava sinerģija.”
Reiz jau Ikars mēģinājis dejot tango, tas bijis pirms vienpadsmit gadiem, jo dejot paticis vienmēr. Pats sameklējis, kurā vietā pilsētā iespējams apgūt tango dejošanu, sazvanījis deju studiju un viens pats arī devies uz nodarbībām. “Tobrīd biju pašķīries, tāpēc arī devos viens pats, bet sievu meklēt negāju. Vienkārši gribēju dejot.” Toreiz dejošanu pametis, jo līdzās bijusi sieviete, kuru tas neinteresē, un nācies izvēlēties – tango vai mīļotā sieviete. Šoreiz situācija bijusi līdzīga – atkal bijis brīva vīrieša statusā, atkal gribējis dejot. “Šo to jau zināju, galīgi no nulles nebija, bet principā – no jauna.”
Visu, ko gribējis, Ikars ir spējis apgūt, kā pats saka, “īzī – pīzī”, – slēpes, vējdēli, kaitu, sniega dēli, bet “tango ir desmit reižu grūtāks par to visu, tas ir īsts izaicinājums”, atzīst uzņēmējs. Un lielāku koncentrēšanos un piepūli šī deja pieprasa tieši no vīrieša, jo sievietei ir tikai jāļaujas, jāseko. Vīrietim jārada dejas scenārijs, pielāgojot to sievietes spējām. “Sievietei ir tikai jāsaprot, kurā brīdī uz kuras kājas stāvēt, jājūt, ko no viņas vēlies.”
Citas vērtības, jauna pieredze
Kaut arī tango ir grūta deja, tā ir arī ļoti demokrātiska. Piemēram, nav nozīmes tam, cik skaists tērps ir mugurā, bet gan tikai dejošanas meistarībai. Tāpat neviens nepievērš uzmanību dejotāja gadiem, jo svarīgas ir tikai viņa prasmes. “Esmu redzējis, kā septiņdesmit gadus veca dejotāja rokās kūst trīsdesmit gadus jauna meitene, jo viņa ir laimīga dejot ar meistaru, laimīga, ka viņš viņu vada, viņš viņu saprot, viņš viņu jūt. Un viņš ir laimīgs, turot rokās jaunu, skaistu sievieti. Cita pasaule, pavisam citas vērtības.”
Ikars atzīst, ka tango palīdzējis arī pārvērtēt sevi. “Iemācījos cienīt grupu, saprast, ka neesmu galvenais zālē, neesmu galvenais vispār. Iepriekš vienmēr un visur jutos kā līderis, kas nekad neprasa atļauju, bet te izrādījās, ka citi dejo labāk un tu labākajā gadījumā esi pirmais no beigām. Taču es to pieņemu, tā man ir jauna pieredze. Tā ir jauna valoda, kurā nu lauzos iekšā.”
Tango turpina arī pēc laulībām
Piemeklēt partneri, ar kuru kopā apgūt dejas soļus, tiem, kuri atnākuši vieni, palīdz studijas vadītāja, arī Ikaram. Taču, kad soļi apgūti un dejotāji ir nobrieduši tango ballītei jeb milongai, viņi pa riņķi dejo ar visiem pēc kārtas, katru reizi ar citu partneri. Lai drīkstētu uzlūgt uz deju, vīrietim vispirms ir jānotver sievietes skatiens – jāgūst piekrišana. Kādā reizē Ikars saskatījies ar Sarmīti, un viņa partnera skatienam atbildējusi pirmajā piegājienā. Tā, soli pa solim gada garumā kopā dejojot, abi saskatījušies un galu galā nonākuši līdz laulībām. Sarmītei gan tango dejošanas pieredze esot daudz ievērojamāka.
Tango jaunlaulāto dzīvi piepilda joprojām, nu jau pāris dejo ne tikai "El Abrazo" tango studijā Čaka ielā, bet arī citur pasaulē. “Bijām Romā un aizgājām uz milongu. Itāļi mūs uzņēma ļoti sirsnīgi, uzreiz kļuvām par savējiem.” Itālijā abi pabijuši arī vienā tango festivālā, kur šo deju dejo pa četrām stundām dienā nedēļu no vietas. Pēc šiem piedzīvojumiem pāris ir nolēmis turpināt apmeklēt milongas ārpus Latvijas, “cik laiks un nauda atļaus”. “Galvenais, lai tango kurpes vienmēr ir līdzi, jo bez tām nekādi nevar!” saka Ikars Keišs.
