Brīvības piemineklis un “latviešu sveiciens”
Skatot 1935. gada 18. novembra kinohronikas, daudzi ir neizpratnē: kāpēc Valsts prezidentu un ministru prezidentu tauta sveica ar izstieptu labo ...
Tautu mulsina Brīvības pieminekļa atklāšanas hronika: kāpēc Kārli Ulmani un Kviesi 1935. sveica ar izstieptu roku - “nacistu sveicienu”? FOTO
Svinot Brīvības pieminekļa deviņdesmitgadi, pārskatījām 1935. gada 18. novembra kinohronikas un daudzi bija neizpratnē: kāpēc Valsts prezidentu Albertu Kviesi un ministru prezidentu Kārli Ulmani tauta sveica ar izstieptu labo roku – žestu, kas šodien asociējas ar “Heil Hitler”? Jauns.lv skaidro, ko šis sveiciens tolaik nozīmēja
Tautu mulsina Brīvības pieminekļa atklāšanas hronika: kāpēc Kārli Ulmani un Kviesi 1935. sveica ar izstieptu roku – “nacistu sveicienu”? FOTO
Toreiz šis žests Latvijā nenesa nacistisku saturu, un tā saknes ir daudz senākas un plašākas nekā Hitlera režīms.
Vai tā tiešām bija “nacistiska sveicināšanās”?
Mūsdienās šis žests atgādina nacistisko sveicienu. Taču 1935. gadā Vācijā nacistu sveiciens nebija vēl tik plaši ieviesies un Latvijā tas nebija aizgūts no nacistiem. Ulmaņa autoritārisma laikā publiskos pasākumos izplatītais žests tika dēvēts par “latviešu sveicienu”, un tas tika izmantots valsts ceremonijās, skolās, jaunatnes un citās organizācijās (aizsargi, mazpulki), sporta un kultūras pasākumos, sveicot karogu vai valsts vadītāju.
Tas bija nevis totalitārs simbols, bet kā disciplīnas, cieņas un patriotisma apliecinājums. Ulmaņa režīma propaganda žestu skaidroja kā “latviešu tautas vienības, spēka un uzticības apliecinājumu”.
Tas nav nacistu izgudrojums
Sveiciens ar izstieptu roku Eiropas kultūrā bija plaši pazīstams jau pirms Hitlera parādīšanās, un to sauca par “romiešu sveicienu” – atdarinājumu tam, kā renesanses mākslā attēloti Senās Romas karotāji un pilsoņi.
Šo žestu 19.–20. gadsimta sākumā izmantoja daudzās valstīs. Itālijā Benito Musolīni fašistu režīms pagājušā gadsimta divdesmitajos gados romiešu sveicienu pasludināja par oficiālo valsts žestu. Francijā patriotiskās jaunatnes ceremonijās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tika izmantoti līdzīgi žesti. Amerikas Savienotajās Valstīs to dēvēja par “Bellamy salute” – izstieptas rokas sveicienu pie karoga zvēresta no 1892. līdz 1942. gadam. Tikai Otrā pasaules kara laikā ASV to aizstāja ar roku pie sirds, jo žests pārāk atgādināja nacistu sveicienu. Polijā, Portugālē un Spānijā dažādas jaunatnes un militārās organizācijas starpkaru periodā izmantoja līdzīgus žestus kā disciplīnas un zvēresta simbolus. Tātad, žests bija starptautiski populārs, un nacisti to tikai piepildīja ar savu ideoloģisko saturu.
Patiesā vēsturiskā izcelsme
Lai gan daudzi domā, ka romiešu sveiciens ir no antīkās Romas, nav pierādījumu, ka romieši tā sveicinājušies. Konkrētais žests radās Eiropas mākslā 18. gadsimtā un popularitāti ieguva ar franču mākslinieka Žaka Luija Dvida gleznu “Horāciju zvērests” (1784), kur varoņi paceļ labās rokas zvēresta brīdī.
Šo māksliniecisko interpretāciju vēlāk pārņēma teātris, kino (īpaši mēma kino laikmets), militārie rituāli, nacionālās jaunatnes kustības. 20. gadsimta sākumā romiešu sveiciens kļuva par Eiropas patriotisko ceremoniju standartu.
Negatīvā pieskaņa
Viss mainījās pēc tam, kad šo žestu monopolizēja nacisti. Nacistiskās Vācijas “Heil Hitler” sveiciens kļuva par totalitārisma, agresijas un rasu ideoloģijas simbolu, tāpēc antihitleriskās koalīcijas valstīs žestu aizliedza, ASV atteicās no “Bellamy salute”, Eiropā tas kļuva par stigmatizētu simbolu, pēc kara žesta lietošana kļuva sodāma daudzviet pasaulē.
Arī Latvijā, padomju propagandas ietekmē, jebkura paceltas rokas kustība tika pielīdzināta fašismam, reizēm pat nepareizi interpretējot vēsturiskus attēlus.
Kā pret to izturēties šodien?
Mūsdienu skatījumā paceltas rokas sveiciens asociējas ar nacismu neatkarīgi no vēsturiskās izcelsmes. Tāpēc publiskās vietās žestu izmantot nevajadzētu, jo tas var radīt pārpratumus vai tikt uztverts kā provokācija, vairākās Eiropas valstīs šis žests ir aizliegts ar likumu.
Latvijā likumā tieši nav aizliegts pacelt roku, taču Krimināllikums aizliedz nacistisko simboliku un tās slavināšanu, un tas var tikt traktēts kā pārkāpums.
Mūsdienās Latvijā veidot sveicina saikni ar Ulmaņa laika “latviešu sveicienu” varētu būtu neiespējami, jo sabiedrības vēsturiskā pieredze un konteksts ir krasi mainījies. Tagad Latvijā šim žestam nav pozitīvas vai patriotiskas nozīmes, tas nav atjaunojams vēsturiskās tradīcijas formā, jo izraisa pretrunīgas asociācijas. Vienīgā atbilstošā vieta tā pieminēšanai ir vēstures analīze, nevis praktiska lietošana. Pēc Otrā pasaules kara žests neatgriezeniski ieguva fašistisku nozīmi, un tādēļ mūsdienās tas nav lietojams ārpus vēsturiska vai akadēmiska konteksta.
