Atklāta tematiska plakātu izstāde “Latviešu grāmatai 500”
Atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi un Valsts valodas dienu, Saeimā ceturtdien, 16. oktobrī, atklāta tematiska plakātu izstāde “Latviešu grāmatai 500”.
FOTO: Saeimā atklāj pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 500. gadadienai veltītu izstādi
Atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi un Valsts valodas dienu, Saeimā ceturtdien, 16. oktobrī, atklāta tematiska plakātu izstāde “Latviešu grāmatai 500”.
Atklājot izstādi, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra – valoda ir identitātes pamats. “Tā glabā vēsturi, ļauj domāt, just un redzēt vienā veselumā. Tieši valoda ir priekšnoteikums nacionālās kultūras veidošanai, kas pēcāk veido valsti. Tāpēc ir tik likumsakarīgi, ka grāmata ir valodas turpinājums,” pauda Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka grāmata savieno pagātni un tagadni, ļaujot piedzīvot to, kas citkārt būtu zudis.
Mieriņa akcentēja, ka, lai gan liecības par pirmo zināmo latviešu grāmatu, kas iespiesta pirms 500 gadiem, nav saglabājušās, tā aizsāk ko daudz vērtīgāku – latviešu valodas attīstību, kas vēlāk kļuva par pamatu nacionālajai kultūrai un Latvijas valsts izveidei.
“Šodien mums jādara viss, lai saglabātu savu valodu. Ja valodā runā, tā ir dzīva. Svinēsim latviešu valodu un runāsim tajā, lai tā būtu vērtība arī paaudzēm pēc mums,” runas noslēgumā aicināja Mieriņa.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, uzrunājot klātesošos, akcentēja, ka šī izstāde ir stāsts par mūsu saknēm, identitāti un par to, kā valoda un rakstītais vārds ir kļuvis par mūsu tautas pamatu. Zariņa-Stūre uzsvēra, ka grāmata ir personības un kultūras veidotāja, kā arī sabiedrības domas virzītājspēks. “Tieši lasot mēs mācāmies domāt patstāvīgi, saprast un cienīt citu viedokļus,” sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka lasīšana aizvien ir visnoderīgākā prasme, kas bija, ir un būs vajadzīga neatkarīgi no tā, kā attīstīsies tehnoloģijas.
“Bibliotēkas ir vietas, kur valda brīvība domāt un mācīties, tās padara zināšanas pieejamas visiem neatkarīgi no vecuma vai izglītības. Lasīšanas veicināšana un atbalsts bibliotēkām nav nodalīts jautājums, tas ir ieguldījums brīvā, domājošā un saliedētā sabiedrībā,” pauda Zariņa-Stūre, novēlot, lai pirmās latviešu grāmatas piecsimtgades stāsts iedvesmo mūs turpināt lasīt.
Ievadvārdus izstādes atklāšanā sacīja arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga, kura akcentēja pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas vēsturi un nozīmi mūsu valodas attīstībā.
Latviešu grāmatniecības aizsākumi meklējami 1525. gadā, kad tika iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Gadsimtu gaitā grāmatniecība kļuvusi par vienu no mūsu nācijas kultūras un identitātes pamatiem. Izstāde vēsta par pirmo drukāto grāmatu latviešu valodā, pirmo latviešu dibināto bibliotēku Ēdolē, kā arī par pirmās enciklopēdijas un avīzes tapšanu. Tā atklāj arī latviešu valodas un kultūras kanona attīstību un iepazīstina ar lasīšanas veicināšanas kustību – Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju.
Izstāde “Latviešu grāmatai 500” iezīmē notikumu cikla kulmināciju, kas šī gada novembrī noslēgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas latviešu grāmatniecības vēstures nozīmīgākajiem notikumiem veltīto programmu. Izstāde Ikvienam interesentam, kā arī ar to saistīti izglītojoši materiāli pieejami arī digitāli – vietnē.
Izstādi veidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, un parlamentā par tās norisi gādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
