Ivonna Plaude: “Latvijas pasts” īsteno šantāžu un grauj sabiedrības uzticību
“Latvijas pasta” vēlme šonedēļ palielināt drukātās preses piegādes cenas par 15% izraisīja plašu rezonansi, kas satrauca gan preses izdevējus, gan tās lasītājus. Kāda ir “Latvijas pasta” politika un vai ir redzama izeja no “preses krīzes”? Par to sarunājāmies ar Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāju un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktori Ivonnu Plaudi.
Ja “Latvijas pasts” nākamgad palielinātu piegādes cenu vienam izdevumam no 80 līdz 93 eirocentiem, daudziem dārdzības dēļ būtu grūti atļauties lasīt avīzes un žurnālus. Nedēļas sākumā politiķi panāca vienošanos, ka vismaz nākamgad preses izdevumu piegādes cenas necelsies. Bet kas notiks turpmāk? Par to iztaujājām Ivonnu Plaudi, kura pirms otrdienas sarunas ar premjeri Eviku Siliņu izpētījusi, kāpēc un kad sākās straujais “Latvijas pasta” pakalpojumu tarifu pieaugums. “Traģēdija ar pastu” sākās jau 2003. gadā, viņa saka.
Traģēdijas ar “Latvijas pastu”
“Faktiski to varēja novērot, kad tika nolemts mainīt “Latvijas pasta” dislokācijas vietu – no Rīgas centra pie Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu “Rīga”. Tajā laikā tika veikti milzīgi ieguldījumi pasta centrālās ēkas pārcelšanā un loģistikas maiņā. Vai tas bija pareizi vai nē – nezinu, bet no tā brīža pasta darbība strauji pasliktinājās.
Tālāk sekoja neveiksmes ar elektronisko pasūtījumu ieviešanu, pēc tam uz Jauno gadu noplīsa datorprogrammas, kas neizturēja slodzi. Tā jau kļuva par sistēmas problēmu – pasts vairs neko nespēj. Vienmēr pasta darbība bijusi cieši saistīta ar abonējamo presi, kuru “Latvijas pasts” izmantojis kā savu “atbalsta punktu”. Mēs, izdevēji, it kā bijām stabilais partneris, ar kuru pasts lepojās valdības priekšā.
Nenormālas biznesa attiecības
Kā izdevēju asociācijas biedrs un kā reģionālās preses asociācijas vadītāja, arī kā privātpersona, redzu, ka pasts mūs “spiež”. Avīžnieki labi zina, ka mūsu “maizes gads” katru gadu sākas augustā ar jauno abonēšanas kampaņu. “Latvijas pasts” mums piespiež parakstīt līgumu līdz 15. augustam vai septembra sākumam, pretējā gadījumā draudot, ka nebūs piegādes. Parakstīt līgumu, kāds tas ir, tarifi mainīsies vei nemainīsies – mēs nezinām, vai valsts mums ko iemaksās, un tad nāk tarifu paaugstinājums. Pēdējos gados tā ir – nākamā gada patieso cenu uzzinām tikai pēc jaunā gada, kad abonēšanas kampaņa jau ir beigusies. Tas ir absurds! Mums cenām un tarifiem būtu jābūt zināmiem jau jūlijā. Domāju, ka tās nav normālas biznesa attiecības, un šāda veida šantāža, kad mums vienmēr jābūt kādam starpniekam, lai izspiestu naudu no valdības, ir nepieņemama.
Pasta aprēķinos 90% izmaksu, ko viņi prasa, nav tikai par preses piegādi, bet arī par pakām, pensiju piegādi un citām funkcijām. Protams, pastam bija jāveic optimizācija, daudz kas bija novecojis, bet problēma ir tajā, ka valsts pārvaldība vai paša uzņēmuma pārvaldība nav pietiekami laba. Kaut kas tur nav kārtībā.
No savas pieredzes saku – pasta piegādes cenas ir neadekvātas. Nesaku, ka esmu gudrāka par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bet valsts atbalsts pastam ir daudz lielāks nekā komercmedijiem vai reģionālajiem medijiem. Tie skaitļi ir diezgan kliedzoši. Pieprasītie maksājumi pastam – gandrīz 10 miljoni gadā, un vēl viņi uzskata, ka divi miljoni ir parāds, salīdzinot ar 4,7 miljoniem, ko valsts tērē visam pārējam mediju atbalstam. Tas nav samērīgi. Kāpēc “Latvijas pasts” divus gadus kavējās ar pakomātu ieviešanu? Kāpēc tas neizmantoja savu monopolstāvokli finanšu darījumos, jo patiesībā jau Pasta banka reāli darbojas?
Pasta sistēma kļuvusi neefektīva – žurnāli un avīzes bieži kavējas, pircēji vairs nepaļaujas, ka saņems izdevumu laikā. Turklāt pēdējos gados pasts bez brīdinājuma nepiegādā presi veseliem mikrorajoniem vai pat ciemiem. Arī mazumtirdzniecības loģistikas piegādes ir kļuvušas ļoti dārgas.
Tāpēc mēs kā asociācija esam nolēmuši rakstīt Valsts kontrolei, aicinot sākt tematisko pārbaudi par pasta darbību. Mums šķiet, ka šobrīd tas ir pārāk smags slogs – varbūt labāk atvērt tirgu citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Preses izdošana latviešu valodā ir ļoti dārga. Mēs esam maza valsts, tirgus ir mazs, bet avīzes un žurnāli ir viens no veidiem, kā saglabāt latviešu valodu. Ja atņemsim šo dzīves telpu valodai, tā būs liela izšķiršanās. Ir jādomā, kādā veidā to risināt. Es vairs neredzu, ka to būtu iespējams izdarīt caur “Latvijas pastu”, jo tas nav tas draudzīgais sadarbības partneris, ar kuru varam vienoties,” saka Ivonna Plaude.
Cilvēki vairs nepaļaujas uz “Latvijas pastu”
- Tagad ir panākta vienošanās, ka nākamgad necels piegādes cenu, bet ir doma, ka presi piegādās tikai trīs reizes nedēļā. Iepriekš bija sešas dienas, tad piecas, tad četras...
- Redziet, te ir pretruna. No vienas puses, samazināt piegādes līdz trim reizēm nedēļā reģionālajiem medijiem būtu loģisks solis – nedēļas žurnāliem ar to pietiktu, ja tas palīdzētu optimizēt izdevumus. Bet to nevar īstenot, jo universālā pasta pakalpojuma (UPP) starptautiskais līgums paredz, ka piegādes notiks, ja nemaldos, sešas dienas nedēļā. Latvija gan ir neatkarīga valsts un var iziet no UPP līguma.
Ja “Latvijas pasta” līgums par UPP beidzas nākamgad, tad būs jāsagatavo jauni noteikumi. Tad redzēsim, ko mainīs. Paldies Zaļo un zemnieku savienībai, kas aizstāvēja, lai piegādes maksa trīs gadus netiktu celta. Bet tas var būt tikai pagaidu risinājums. Domāju, ka tas neizdosies, jo garantēti tas varētu būt tikai uz nākamo gadu, jo nākamgad beidzas UPP līgums, būs jāgatavo jauni nosacījumi. Un tas būs jaunās valdības uzdevums. Diez vai tie nosacījumi paliks tādi kā šobrīd.
- Esmu dalēji kurzemnieks, kas dzīvo Rīgā. Pa pastu pasūtu “Kurzmes Vārdu”, kura piektdienas numurs no Liepājas man pienāk tik pirmdien. Preses piegādes trīs dienas, var radīt problēmas nevienam vien cilvēkam. Kāpēc man lasīt gandrīz nedēļu vecu laikrakstu?
- Jā, un tā jau notiek arī tagad. Pasts bieži nepaziņo, ka kādā apvidū nav piegādāta avīze. Cilvēki klusē, jo pacietīgi gaida. Bet tas kaitē visiem – gan lasītājiem, gan izdevējiem, ar to saskaras pilnīgi visi reģionālie mediji. Turklāt preses piegāde mazumtirdzniecībā arī sadārdzinājusies, un avīzes veikalu plauktos kavējas, kur arī ir pastarpināta “Latvijas pasta” ietekme. Jo pasts jau pirms diviem gadiem ir zvērīgi pacēlis cenu “Preses servisam” loģistikas pakalpojumiem - tām pakām, kas tiek piegādātas mazumtirdzniecībā.
Rezultātā cilvēki vairs nepaļaujas, ka saņems izdevumu laikā. Daļa ir lojāli, bet daudzi vairs nav apmierināti. Mēs veidojam aptaujas, un skaidri redzam, ka cilvēki nav apmierināti ar pasta piegādēm.
