Siliņa sola meklēt risinājumu, lai nākamgad piegādes izmaksas preses izdevējiem nepieaugtu

Viņa apgalvoja, ka "Latvijas pastam" problēmas ar tarifiem sākās ap 2003.gadu. "Šīs neveiksmes "Latvijas pastam" vienmēr rezultējušās ar vienu - tika prasīta nauda no valdības," klāstīja Plaude.

Asociācijas vadītā pauda viedokli, ka pēdējos desmit gadus tie ir "šantāžas paņēmieni no "Latvijas pasta" puses - gan pret valdību, gan reģionālajiem preses izdevumiem". Kā skaidroja Plaude, lai medijs varētu iekļūt "Latvijas pasta" abonējamo izdevumu katalogā, līgums ar "Latvijas pastu" ir jāslēdz līdz 15.augustam. Vienlaikus pirms jaunā gada tiek iesniegti paaugstināti tarifi, kas nozīmē reģionālajiem medijiem lielu, bet neplānotu budžeta izmaksu pieaugumu.

"Vienlaikus pasta piegāžu kvalitāte aizvien turpina kristies," uzskata Plaude. Viņa apgalvo, ka bieži vien reģionālie laikraksti lasītājiem netiekot piegādāti vispār vai tiekot piegādāti nepareizajā dienā. Tai pat laikā tarifu pieaudzēšana un kompensācijas no valdības tikai turpinoties.

Reģionālie mediji pret "Latvijas pastu" vienmēr ir ļoti pretimnākoši, pauda Plaude. Ticis piedāvāts iznākt gan citās dienās, gan piedāvāti citi iespējamie risinājumi izdevumu mazināšanai, bet tas neesot devis nekādus rezultātus. Reģionālie mediji jau kādu laiku runā par to, lai tiem būtu bāzes finansējums trīs gadus un šajā laikā nebūtu jārunā par pasta tarifiem. Plaude pauda, ka, šķiet, ka valdība šajā jautājumā medijus atbalsta, tomēr joprojām nekas neesot darīts. "Šīs dienas saruna radīja cerības, ka par to tomēr tiek domāts," teica Plaude.

Viņa arī uzsvēra, ka reģionālie mediji cer uz ilgstošu situācijas risinājumu, jo šī valdība pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām var mainīties.

Plaude arī cer, ka Satiksmes ministrija un Valsts kontrole "noliks "Latvijas pastu" uz normāla uzņēmuma sliedēm". Asociācija arī plāno vērsties Valsts kontrolē, lai tā pārbauda "Latvijas pasta" tarifu pamatotību.

Kopumā asociācijas sarunu ar Siliņu Plaude novērtēja kā konstruktīvu. Siliņa izprotot reģionālo mediju situāciju un ir apņēmusies to uzlabot, piebilda Plaude.

Savukārt Siliņa vietnē "X" paziņoja, ka sarunās ar asociācijas valdes pārstāvjiem uzsvērusi, ka viņa sagaida no satiksmes ministra risinājumu, lai nākamgad piegādes tarifi netiktu celti. Tāpat premjere paudusi, ka primāri no valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina preses pieejamība valsts valodā, kā arī solījusi turpināt darbu pie jauna institucionālā modeļa.

"Latvijas pasts" no 2026.gada 1.janvāra atkal plāno palielināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifus.

Paredzēts, ka iedzīvotāju pieprasītākā pakalpojuma - iekšzemes vienkāršās vēstules svarā līdz 20 gramiem - nosūtīšanas cena Latvijā palielināsies par 2,2% - no 2,3 eiro līdz 2,35 eiro.

Ierakstīta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 2,8% jeb no 6,82 līdz 7,01 eiro, bet par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro, savukārt apdrošināta iekšzemes pasta pakas sūtījuma svarā līdz vienam kilogramam nosūtīšanas cena palielināsies par 22,1% jeb no 6,87 eiro līdz 8,39 eiro, kā arī par katru nākamo kilogramu būs jāmaksā 1,25 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, par 13,5% samazinājies drukātas preses izdevumu skaits, tādēļ patlaban iesniegtais tarifu projekts paredz vienas preses vienības piegādes izmaksu pieaugumu par 15% jeb no 0,8 eiro līdz 0,93 eiro.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) otrdien vietnē "X" rakstīja, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies. "Šodien, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, vienojāmies, ka nākamajā gadā piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies," informēja Švinka.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Ministru prezidente ir aicinājusi izvērtēt drukāto izdevumu piegādes tikai valsts valodā. "Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un atšķirīgus uzskatus. Mediju daudzveidība sekmē ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, nodrošina daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā," pauda satiksmes ministrs.

Švinka arī norādīja, ka Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi ir atbalstīt reģionālo žurnālistiku, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Kultūras ministrija jau šobrīd aktīvi veicina mediju digitalizāciju, tostarp reģionālās preses digitalizāciju, lai iedzīvotāji varētu saņemt neatkarīgu un uzticamu informāciju par notikumiem savā kopienā arī digitālajā vidē.