FOTO: "Latvijā ir izdevies atrast māju sajūtu!" Ar emocionālu koncertu noslēgusies nometne bērniem no kara skartajām teritorijām Ukrainā

Gandrīz divu nedēļu garumā 20 ukraiņu bērni nometnē pilnveidoja instrumentu spēles prasmes izcilu pedagogu vadītās meistarklasēs, iepazina Latviju, izbaudot piesātinātu kultūras un ekskursiju programmu, kā arī atpūtās no piedzīvotajām kara šausmām, atgūstot laimīgas bērnības sajūtu. Nometni pianista Andreja Osokina vadībā organizēja Osokina Brīvības festivāla Ukrainai komanda sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv”, Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolu un biedrību “Aktīvists”. 

Nometnē piedalījās 20 bērni vecumā no 12 līdz 16 gadiem, kuri Ukrainā apgūst klavieru, vijoles, saksofona, bandūras un citu instrumentu spēli septiņās Čerņihivas apgabala mūzikas skolās un kuriem šobrīd Krievijas militārā iebrukuma dēļ liegta iespēja sistemātiski nodoties pilnvērtīgiem vingrinājumiem izvēlētajā specialitātē. Kopā ar audzēkņiem visu nometnes laiku bija trīs viņu pedagoģes no Ukrainas – Marina Batraka, Hanna Tupikova un Olena Tovpeko, kuras meistarklašu laikā iepazinās ar mūzikas izglītības procesu un pedagogu darbu Latvijā. 

Meistarklašu noslēgumā pedagoģe Hanna Tupikova uzsvēra, ka šajā ukraiņiem tik ļoti grūtajā laikā bērniem nometnē tika radīta drošības, radošuma un iedvesmas sala – audzēkņi ne tikai atpūtās un iepazina skaistas vietas Latvijā, bet arī atguva spēju noticēt saviem spēkiem un sajust, ka viņi ir īsti mākslinieki, kuriem ir liela nozīme.

Pedagoģe Marina Batraka atzina, ka, braucot uz Latviju, viņām un audzēkņiem nav bijis ne mazākās nojausmas, ko šeit sagaidīt, tādēļ visi bijuši pārsteigti, ar kādu rūpību nometne organizēta un cik pārdomāta bijusi katra nianse. “Gan meistarklases, gan kultūras programma, mākslas un izklaides aktivitātes, kas bagātīgi piepildīja katru dienu, sniedza mums visiem daudz prieka un ļāva iepazīt skaisto Latviju. Bērni ar katru dienu kļuva arvien laimīgāki. Turklāt šeit mūs sagaidīja brīnišķīgi cilvēki – it visur jutām draudzīgumu, viesmīlību un sirds siltumu. Mums visiem ir sajūta, ka Latvijā esam atraduši draugus. No sirds ceram, ka, atgriežoties Ukrainā, šī draudzība mūs visus stiprinās, jo mājās mūs gaida sarežģītās ikdienas gaitas, mēģinot savienot izglītību, kultūru, mūziku un pretošanos agresora valstij.”

Aizkustinoša un emocionāli saviļņojoša nometne bijusi arī Osokina Brīvības festivāla Ukrainai dibinātājam un mākslinieciskajam vadītājam Andrejam Osokinam. Pianists stāsta: “Mūs ļoti iepriecināja, ka bērni, kuri atbrauca tādi mazdrusciņ sastinguši un bailīgi, ar katru dienu kļuva arvien atbrīvotāki, atvērtāki, priecīgāki, laimīgāki un arī bērnišķīgāki. Varēja just, kā viņos pamazām atgriežas laimīgas un drošas bērnības sajūta, kur par viņiem kāds rūpējas, domā par viņu izglītību un profesionālo izaugsmi mūzikā, kur visapkārt ir draugi un vari dzīvot drošībā, nevis nepārtrauktās bailēs no sirēnām un no tā, ka, izdarot kaut ko nepareizi, vari aiziet bojā.”

Mūzikas instrumentu spēles meistarklases notika Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolā. Tās pasniedza izcili, pieredzes bagāti pedagogi no Pāvula Jurjāna Rīgas mūzikas skolas, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas: Ilze Treija, Rūdolfs Vanks, Ligita Muižarāja, Lauma Prūse, Anete Veldre, Rūdolfs Rubenis, Nellija Sarkisjana un Ieva Kalniņa, kā arī ukraiņu bandūriste Darja Leleko. Katram audzēknim individuālo nodarbību laikā bija iespēja apgūt jaunas prasmes, kas palīdzēja attīstīt instrumenta spēles tehniku, interpretācijas iespējas un uzstāšanās mākslu. Notika arī koncerti, kuros nometnes dalībniekiem bija iespēja piedzīvot gan viņu vienaudžu – meistarklašu pedagogu audzēkņu, tostarp Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansambļa “Tīne” – priekšnesumus, gan pašiem uzstāties meistarklašu noslēguma koncertā, demonstrējot meistarklašu laikā pilnveidotos skaņdarbus un gūstot skatuves pieredzi. Abos koncertos kā īpašs veltījums ukraiņu viesiem izskanēja latviešu klaviermūzikas pērles pianista Andreja Osokina izpildījumā.

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājs un klavierspēles pedagogs Rūdolfs Vanks slavē meistarklašu audzēkņus, viņu ieinteresētību un azartisko dalību meistarklasēs, kā arī spēlēto repertuāru – ukraiņu komponistu skaņdarbus: “Arī man kā pedagogam meistarklases bija aizraujošas, jo kārtējo reizi pārliecinājos, cik bagāta, dažāda un pie mums Latvijā tomēr maz spēlēta ir šī mūzika. No sirds novēlu bērniem un viņu ģimenēm izturību, prieku muzicēt un nezūdošu ticību savas zemes uzvarai. Slava Ukrainai!”

Īpaša uzmanība nometnē tika pievērsta tam, lai dalībniekiem būtu iespēja uzlabot arī fizisko, garīgo un emocionālo veselību, iesaistoties dažādās radošās un sporta aktivitātēs, kā arī iepazīt Latviju un tās kultūrvēsturisko mantojumu. Audzēkņi viesojās Siguldā, Jūrmalā, Vecrīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Rīgas Motormuzejā, dabas parkā Tērvetē un citās vietās. Par daudzveidīgo kultūras un atpūtas programmu gādāja biedrība “Aktīvists”. Audzēkņi piedalījās arī gleznotājas Kristīnes Kutepovas mākslas meistarklasēs, kas ļāva izbaudīt radošo brīvību un mazināt emocionālo spriedzi. 

Nometnes veidotāji atklāj, ka atvadīšanās no dalībniekiem bijusi ļoti saviļņojoša un sirsnības piepildīta. Bērni bija neizsakāmi pateicīgi gan par aizraujošajiem notikumiem un skaistajām vietām, kas iepazītas, gan satiktajiem cilvēkiem, kuri bagātinājuši viņus muzikāli un stiprinājuši emocionāli. Daudzi atzina, ka nometne vairojusi pašapziņu, devusi spēcīgu motivāciju nodarboties ar mūziku arī turpmāk un ka Latvijā pavadīto laiku nekad neaizmirsīšot. Viņi slavēja latviešu pedagogu darbu, kuri ne tikai aizraujošā un vienkāršā veidā palīdzēja apgūt jaunas instrumentu spēles prasmes, bet arī pavēra ceļu uz dziļāku skaņdarbu māksliniecisko izpratni un atklāja ļoti noderīgas skatuves mākslas nianses. Turklāt dalība šajā nometnē palīdzējusi novērst uzmanību no karā piedzīvotā, mazinājusi uzkrāto emocionālo un fizisko spriedzi, kā arī devusi tik ļoti vērtīgo iespēju atpūsties. 

Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis nometnes noslēgumā atzina: “Tas, kas tika izdarīts šajā nedēļā, ir nenovērtējams. Mēs esam bagātinājušies abpusēji – gan bērni ir daudz ieguvuši no mums, gan mēs no viņiem. Es ļoti gribētu ticēt, ka vistuvākajā nākotnē mēs varēsim satikties vēl kādu reizi, bet jau zem mierīgām debesīm.”

Andrejs Osokins papildina, ka tagad, kad ukraiņu viesi aizbraukuši, palikusi nenoteiktības un uztraukuma sajūta: “Šobrīd mēs paliekam neziņā, kā viņiem ies turpmāk – vai mēs visus pēc kara vēl redzēsim un vai bērni varēs turpināt sasniegt savus sapņus mūzikā. Mēs ļoti ceram, ka viņiem tas izdosies un mūzika arī turpmāk viņu dzīvēs ieņems ļoti svarīgu vietu, jo viņi ir ļoti stipri savā garā un dvēselē, arī ļoti enerģiski un talantīgi.”