Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: “Nākamā gada valsts budžets vērtējams kā valsts drošības un mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets”
Šodien, 15. oktobrī, Saeimā svinīgi saņemts 2025. gada budžets. Apzinoties ģeopolitisko situāciju pasaulē, galvenās budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība.
Vienlaikus, Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka ir uzteicama spēja spert būtiskus soļus labklājības jomā, kas paredz dzīves līmeņa celšanu sociāli vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem. To ietekmē ne tikai sociālā atbalsta maksājumu pieaugumi, bet arī izmaiņas nodokļu politikā. “Labklājība un sociālā stabilitāte ir fundamentāla valsts iekšējās drošības garantēšanai. 2025. gada budžetam jāspēj sniegt atbildes uz ik viena Latvijas iedzīvotāja svarīgajiem jautājumiem,” pauž Daiga Mieriņa.
Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm budžeta veidošanas procesā un tā izskatīšanā, šī gada budžets tapis sarežģītās sarunās un kompromisu meklējumos. Nepietiekams finansējums iezīmēts veselības aprūpes jomai un plānotā izglītības reforma palikusi bez skaidra finansējuma. Tāpat paredzams, ka nākamais gads nebūs viegls arī pašvaldībām. Mieriņa pauž, ka šeit būs darbs deputātiem – rūpīgi caurskatīt budžetu, lai rastu risinājumus, kā veicināt labklājību un kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmē, ka izceļamas atsevišķas budžeta prioritātes Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvētajās ministrijās. “Labklājības jomā noteikti jāizceļ pensiju indeksācija, kas būs nozīmīgs atspaids daļai pensiju saņēmēju. Plānots, ka no nākamā gada tiks palielināta minimālā darba alga, savukārt pensionāriem tiks palielināts neapliekamais minimums. Plānotās izmaiņas norāda, ka nedaudz, tomēr virzāmies uz augšu, kā prioritāti izvirzot tieši iedzīvotājus,” skaidro Mieriņa. “Būtisks ir atbalsts iedzīvotājiem reģionos.
Ekonomikas ministrija ir radusi finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, papildus paredzot jaunu Altum aizdevuma atbalsta programmu 3.6 milj. EUR apmērā,” turpina Mieriņa. Savukārt Zemkopības ministrija plāno saglabāt samazināto PVN likmi 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, bet enerģētikas jomā galvenās prioritātes ir enerģētiskā neatkarība, drošība un pieejamas enerģijas cenas. Plānots, ka līdz ar nākamā gada sākumu notiks atslēgšanās no Krievijas elektroapgādes tīkla un notiks sinhronizācija ar Eiropas tīklu.
“Papildus jāmin, ka panākts risinājums meliorācijas sistēmu sakārtošanai, rekonstrukcijai, kā arī pilsētu lietus ūdens un kanalizāciju sistēmu investīciju projektiem, piesaistot finansējumu no aizņēmuma Valsts kasē. Šāda nepieciešamība iezīmējās pēc vasarā pārdzīvotajiem plūdiem, kas vairākos reģionos nodarīja būtiskus zaudējumus vairāku miljonu apmērā,” papildina Saeimas priekšsēdētāja.
Mieriņa norāda, ka 2025. gada budžeta izskatīšanas laikā nedrīkstam aizmirst par būtiskiem jautājumiem uz kuriem jāspēj sniegt skaidras un saprotamas atbildes – vai Latvija kļūs par drošu un labklājīgu valsti, vai ikviens iedzīvotājs varēs iegādāties sev nepieciešamos medikamentus un saņemt ārstniecības pakalpojumus, vai seniori saņems lielākas pensijas, savukārt skolotāji ilgi gaidīto algu pieaugumu. Paredzēts, ka budžets Saeimā galīgajā otrajā lasījumā tiks skatīts no 4. līdz 6. decembrim.
Saeimā iesniegts 2025. gada budžets
2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas procesā ir parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols. Valdība 2025. gada budžeta projektā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto.
Latvijas ekonomikas attīstībai 2025. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda investīcijām, budžetā būs pieejami 1,48 miljardi eiro. ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kas veido ap 50% no kopējā publiskā finansējuma. Viena no nākamā gada prioritātēm turpinās būt tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā.
Valdība izstrādāja 2025. gada budžeta likumprojektu, ievērojot jauno ES fiskālo regulējumu un saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks.
