Policija sākusi izmeklēšanu pret daiļslidošanas treneri, kura vadībā Latvijas sportiste vēlējusies veikt pašnāvību

Latvijas daiļslidotāja Sofja Stepčenko jau kopš 2024. gada vasaras vairākkārtīgi informējusi dažādas iestādes par viņas bijušo treneru, Raimo Reinsalu un Olgas Kovaļkovas, emocionālo un cita veida vardarbību, ziņo daiļslidošanas portāls "Anything GOEs". 

"Ir jāsaka taisnība. Es burtiski bēgu no maniem bijušajiem treneriem. Viņi bija ļoti manipulējoši. Tiku vairākkārtīgi apvainota, par mani tika izplatītas baumas un meli. Viņi lika man darīt neiespējamas lietas, kad biju traumēta. Viņi var apsolīt sasniegt rezultātu, taču par kādu cenu? Tas nav tā vērts," viņa izteicās, iepriekš citā intervijā sakot, ka, trenējoties pie šiem speciālistiem, vēlējusies izdarīt pašnāvību. 

"Es daudz ko slēpu. Neviens nezina, ka man bija dažādas panikas lēkmes. Neviens nezina, ka pēc slidojuma īsajā programmā, biju tādā krīzē, ka dzēru dažādas zāles. Centos izdarīt pašnāvību vairākas reizes. Mans psihiatrs lēma uz trim nedēļām ievietot mani slimnīcā. Tad vēlreiz mēģināju pašnāvību, pakaroties. Atkal tiku slimnīcā, taču uz četrām nedēļām, kur man konstatēja personības traucējumus ar PTSD." 

2024. gadā Stepčenko no Latvijas pārcēlās uz Šveici, lai trenētos Stefana Lambjēla vadībā (viņš arī Denisa Vasiļjeva treneris). Tad arī pašlaik 19 gadus vecā daiļslidotāja sāka izteikties par saviem bijušajiem treneriem. Viņa savās apsūdzībās pret Reinsalu norādījusi, ka viņš savus padotos ir žņaudzis un sitis. 

2024. gada maijā Stepčenko pirmo reizi informēja Latvijas Slidošanas asociāciju (LSA) par iespējamo vardarbību no abu treneru puses. 2025. gada maijā viņa LSA aizsūtīja oficiālu vēstuli, kas to tālāk adresēja policijai. Septembrī policija daiļslidotājai lūdza sniegt papildus informāciju, ko sportiste arī uzrādīja. Viņa nodeva detalizētu informāciju, ieskaitot citu sportistu vārdus, kuri varētu apstiprināt bijušo treneru vardarbīgās darbības. 2025. gada decembrī policija informēja Stepčenko, ka ir atvērusi lietu un uzsākusi izmeklēšanu. 

2025. gada augustā izmeklēšanu pret treneriem uzsāka arī Starptautiskā Slidošanas savienība jeb IBU. Tas rezultējās ar to, ka pagājušā gada septembrī notiekošajās junioru "Grand Prix" sacensībās Azerbaidžānas pilsētā Baku viņš nevarēja atrasties un tika aizstāts ar citu oficiālo personu. Lai arī ISU vēl turpina izmeklēt šīs apsūdzības, kā arī izmeklēšanu sākusi policija, Reinsalu turpina darbu kā daiļslidošanas treneris. 

Vēl šī gada janvāra vidū viņš bija Latvijas delegācijas vadītājs 2026. gada Eiropas čempionātā Lielbritānijā. Viens no viņa audzēkņiem ir Fedirs Kuļišs, kurš nodrošinājis dalību šī gada olimpiskajās spēlēs. LSA portālam nesniedza skaidrojumu, kāpēc Reinsalu, kurš kopā ar Kovaļkovu noliedz pret sevi vērstās apsūdzības, atradies Latvijas delegācijā. Tā nosūtījusi medijam Latvijas delegācijas sarakstu Milānas spēlēm, kurās Reinsalu nav atrodams, taču uz tām viņš dosies zem citas valsts pārstāvniecības (visticamāk Lietuvas), turklāt saņems Latvijas izlases ekipējumu. Tas visdrīzāk nozīmē, ka izlases tuvumā Reinsalu atradīsies. 

Daiļslidošanas speciālists turpina strādāt "Kristal Ice Club" Rīgā. Tāpat viņš trenē Latvijas un Lietuvas daiļslidotājus un no abām valstīm viņa padotie kvalificējušies olimpiskajām spēlēm. Eiropas čempionātā Reinsalu un Kovaļkova pavadīja arī Igaunijas sportistus, kuru treneri neieradās uz sacensībām slimības dēļ. 

Pie medija vērsusies arī Reinsalu bijusī sieva Tatjana, kura ar dažādiem piemēriem stāstījusi par bijušā vīra vardarbību pret viņu un meitu. "Esmu pateicīga par visu atbalstu," tikmēr stāsta pati Stepčenko, kura pamazām atgriežas daiļslidošanas apritē. "Esmu saņēmusi daudz ziņu, un tās visas lasu ar lielu pateicību."

Stepčenko ir divkārtējā Latvijas čempione daiļslidošanā (2022. un 2023. gadā), kā arī vienu reizi viņa uzvarējusi "Volvo" kausā. 2023. gada Eiropas čempionātā viņa ieņēma 11. vietu, bet 2025. gada pasaules čempionātā - 30. pozīciju.