“Nekad neesam bijuši tik spēcīgi cik šodien!” Latvijas cerība Milānas spēlēs kamaniņu izlase neslēpj augstos mērķus

To, ka Latvijas kamaniņu sportisti kotējas augstu, nesen pierādīja fakts par Mārtiņa Bota/Roberta Plūmes pievienošanos olimpisko spēļu partnera “Team Visa” globālajai programmai, kur bez viņiem no Ziemeļeiropas izvēlējās vēl divus citus augstas klases ziemas sporta veidu pārstāvjus (trīskārtējo olimpisko čempionu distanču slēpošanā somu Īvo Niskanenu un norvēģu biatloniste Ingrīda Landmarka Tandrevolda). Jaunā Pasaules kausa sezona sāksies decembra ievadā, un visdrīzāk līdz tam varētu būt lielāka skaidrība par posma norisi Siguldā. 

Latvija Top3 valsts 

Kamaniņu sports ziemas olimpisko spēļu apritē atrodas kopš 1964. gada. 2026. gada ziemas spēles Milānā kļūs par pirmajām, kurās kamaniņu sportā būs vairāk par četrām disciplīnām, jo klāt nāks sieviešu divvietīgo ekipāžu sacensības. Citas paliks nemainīgas - sieviešu un vīriešu vieninieki, vīriešu divvietīgās ekipāžas un komandu stafete. 

Kamaniņu sportā par vadošo nāciju uzskatāma Vācija. Olimpisko spēļu vēsturē šīs valsts sportisti ieguvuši 87 medaļas, no kurām 38 bijušas zelta. Otra medaļām bagātākā valsts ir Austrija, kas līdz šim tikusi pie 25 medaļām, savukārt 18 medaļas ir Itālijai. Pie veselām piecām godalgām, vienas sudraba un četrām bronzām kopš neatkarības atgūšanas tikuši Latvijas kamaniņu sportisti.

2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs dominēja vācieši, uzvarot visās sacensībās. Johaness Ludvigs triumfēja vīriešu vieniniekos, Natālija Geizenbergere sieviešu vieniniekos, Tobiass Vendls un Tobiass Ārlts vīriešu divvietīgo ekipāžas, bet Vācijas izlase - komandu stafetē. Latvija, kas uz Pekinu devās ar ambīcijām cīnīties par augstākajām vietām, kamaniņu sportā ieguva vienu cēlmetālu, Elīzai Tīrumai, Kristeram Aparjodam, Mārtiņam Botam/Robertam Plūmem tiekot pie bronzas komandu stafetē. 

Kopš Pekinas olimpiskajām spēlēm Latvijas kamaniņu sportisti spējuši sevi apliecināt augstākajā līmenī. Tas liek šobrīd izlases iekšienē uzskatīt, ka, sagaidot 2025./2026. gada sezonu, tā ir starp trijām labākajām šī sporta veida nācijām. “Ja esam top3 pasaules valsts kamaniņu sportā, tad pie tā nedrīkstam apstāties. Mēs gribam pamēģināt paskatīties augstāk un kur ir mūsu patiesās iespējas, ja visu paveicām pēc maksimuma,” preses konferencē pirms sezonas teica viens no izlases treneriem Mārtiņš Rubenis. 

“Mūsu mērķi, ņemot vērā visu iepriekšējo četru gadu sagatavošanās ciklu kopš Pekinas olimpiskajām spēlēm, ir paši augstākie. Vairāki atlēti ir savā top formā gan fiziski, gan mentāli, gan arī tehniski. Cerams, ka sekos arī rezultāts. Man kā federācijas vadītājam būtu svarīgi, ka spējam attaisnot uz sevi liktās cerības un attiecīgi mūsu līdzjutējiem neliekam vilties,” ambīcijas neslēpa Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Klāvs Vasks. 

15 sportisti un vēl divas treniņnometnes 

Jaunā kamaniņu sporta sezona ar pirmo Pasaules kausa posmu Insbrukas trasē Austrijā sāksies 5. decembrī. Kopumā sezonā paredzēti deviņi posmi, vēl arī ASV Pārksitijas un Leikplesidas trasēs (11. līdz 13. un 19. līdz 21. decembris), Siguldā (no 2. līdz 4. janvārim), Vinterbergā (no 9. līdz 11. janvārim), Oberhofā (no 16. līdz 18. janvārim), Kēnigszē (no 23. līdz 25. janvārim), bet Sanktmoricas (no 27. februārim līdz 1. martam) un Altenbergas (no 6. līdz 8. martam) posmi jau plānoti pēc olimpisko spēļu beigām. 

Sezonai Latvijas kamaniņu izlase gatavojas 15 sportistu sastāvā. Vīriešiem tie ir Kristers Aparjods, Gints Bērziņš un Kaspars Rinks, sievietēm Kendija Aparjode, Elīna Ieva Bota, Margita Sirsniņa un Zane Kaluma, vīriešu divniekos Mārtiņš Bots/Roberts Plūme un Lūkass Krasts/Eduards Ševics-Mikelševics, bet sieviešu divniekos - Marta Robežniece/Kitija Bogdanova un Anda Upīte/Madara Pavlova. 

Starpsezonā četri sportisti, Kristers Aparjods, Kendija Aparjode un divnieks Lūkass Krasts/Eduards Ševics-Mikelševics fiziskās sagatavotības bāzi lika trenera Mihaila Arhipova vadībā, kamēr pārējie to veica izlases treneru Zinta Šaicāna un Daniela Fogela virsvadībā. Kā norādīja pie Arhipova pārgājušie sportisti, tad viņi nav bijuši līdz galam apmierināti ar saviem rezultātiem startā pēdējo divu gadu laikā.

“Abas puses ir izdarījušas lielu un smagu darbu,” par fizisko kondīciju pirms olimpiskās sezonas komentēja Daniels Fogels. “Septembra beigās mums bija noslēdzošie fiziskie testi un, atklāti sakot, komanda fiziskās sagatavotības līmenī nekad nav bijusi tik spēcīga cik šodien. Paskatoties uz sportistiem, nav jautājuma par mērķiem. Tas ir viens - olimpiskās spēles un paši augstākie mērķi.” Fogelim piebalsoja Roberts Plūme, sakot, ka atrodas ļoti labā fiziskajā formā un tās bāzes darbs paveikts visu četru gadu laikā. 

Pirms jaunās sezonas kamaniņu braucēji aizvadīs vēl divas treniņnometnes, bet īsi pirms pašas sezonas plānotas testa sacensības olimpiskajā trasē Kortīnā. “Jau trešdien (domāts 12. novembrī - aut.) dosimies uz treniņnometni Insbrukā, kur bijusi trases pārbūve. Mēģināsim piebraukt trasi, kā arī saprast jaunās nianses, jo šeit notiks arī viens no kvalifikācijas posmiem uz olimpiskajām spēlēm. Tālāk dosmies īsā treniņnometnē uz Oberhofu. Šeit notiks šīs sezonas Eiropas čempionāts, kas arī ir mums svarīgas sacensības. Tās varēs uzskatīt par mazo atskaiti pirms olimpiskajām spēlēm. Savukārt pēcāk brauksim uz Kortīnu, kur paredzētas testa sacensības - Pasaules kausa formāta, kurā netiks piešķirti punkti kopvērtējumā,” par pirmssezonas atlikušajiem plāniem stāstīja Fogelis.

Liela daļa Latvijas kamaniņu sportistu oktobrī jau pabija Kortīnā, kur veica braucienus jaunajā olimpiskajā trasē. Roberts Plūme/Mārtiņš Bots trasē viesojās jau otro reizi, jo piebrauca to arī pavasarī. Pagaidām dižu secinājumu Latvijas sportistiem par trasi nav, jo laikapstākļi nebija tie ziemīgākie.

“Šoreiz līkumi un viržās bija tajās pašās vietās, taču pati trase bija citādāka. Sarežģītāk braucama,” savus novērojumus atklāja Roberts Plūme. “Šoreiz nebija tie ziemīgākie apstākļi. Interesanti, kas būs, kad uznāks -10 vai -20 grādi. Pats trasi uztvēru diezgan ātri,” savos secinājumos dalījās Kristers Aparjods. “Man šķita interesanta trase. Nesanāk īsti tajā ieskrieties, jo viena virāža ir uz augšu un divas uz leju. Arī ledus nebija ļoti ātrs. Ziemā trase būs pavisam citādāka,” teica viņa māsa Kendija. 

Eksperimenti tehnikā

 Jau pirms 2024./2025. gada sezonas kamaniņu izlases treneris Mārtiņš Rubenis atklāja vitālo nozīmi valsts pētījumu programmai, kurā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) tiek īstenoti tehniskie risinājumi kamaniņu izlasei. Kā norādīja LKSF prezidents Klāvs Vasks, šī programma tiek īstenota un tās ietvaros uz šo sezonu izgatavoti jauni aptecētāji un slieču komplekti. Tāpat šīs programmas ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, izdevies turpināt sadarbību ar vācu speciālistu Janu Eihornu. 

Plašāk par dažādajiem tehniskajiem jauninājumiem un to faktoriem stāstīja pats Rubenis. “Pateicoties valsts pētījuma programmas sportam atbalstam un sadarbībā ar RTU, esam uztaisījuši sešus jaunus kamanu aptecētāju modeļus un 13 vai 14 jaunus slieču komplektus. Tie gan vēl nav gala stadijā un tiek pilnveidoti. Sākoties ledus sezonai, arī esam uzsākuši šīs slieces testēt. Tās katra ir ar savu konfigurāciju. Sportisti, testējot slieces, meklē optimālākos variantus. Vismaz pirmajos Pasaules kausa posmos šie testi turpināsies. Sezonas laikā atradīsim daudz labas atbildes. Sākums ir labs, bet darba vēl ir daudz,” atklāja Rubenis, sakot, ka līdz šim izdarītas divas trešdaļas darba, bet eksperimenti tehnikā olimpiskajā sezonā veikti ar domu par rezultāta uzlabošanu. 

“Mērķis ir sakārtot šīs sīkās lietas. Uz šo brīdi kaut ko jau esam sasnieguši un ar to varam lepoties, tomēr tās noslēdzošās, smalkās tūkstošdaļas ir tās, kuras izšķir to, kurš stāvēs uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena. Tieši tās no kamanām un kopējā snieguma nolasīt nost ir visgrūtāk. Šie testi, kas ir kā pamats sezonas sākumam, nav vienkārši arī sportistiem, kuriem ir jāpielāgojas pie kamanām un kas var nepalīdzēt stabilam sniegumam. No pirmās nometnes Kortīnā es redzu labas atziņas, kas mums jādara tālāk.” Rubenis klāsta, ka vienā brīdī testēšana noslēgsies, taču nekonkretizēja, kad šis brīdis pienāks. Savukārt sadarbībā ar Janu Eihornu kamaiņu izlases mehāniķis kopā ar RTU aviācijas institūta darbiniekiem viesojās vēja tunelī Drēzdenē, kur bija iespēja iegūt vērtīgus datus. 

Piecas kvalifikācijas sacensības 

Kopumā kamaniņu sportā Milānas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 106 sportisti - 59 vīrieši un 47 sievietes. Vīriešu un sieviešu individuālajās sacensībās startēs 25 sportisti, vīriešu divniekos 17 pāri jeb 34 sportisti, bet sieviešu divniekos 11 pāri jeb 22 sportistes. Vīriešu un sieviešu vieniniekos valsti maksimums var pārstāvēt trīs atlēti, bet divniekos - divi pāri. Tāpat notiks komandu stafete. 

Vīriešiem un sievietēm trīs nācijas olimpiskajās spēlēs startēs ar trīs sportistiem, četras ar diviem, bet astoņas- vienu. Vīriešu divniekos trijām valstīm tiks divas vietas, bet 11 valstīm viena, kamēr sieviešu divniekā - katrai valstij pa vienai kvotai, taču dāmu konkurencē var arī gadīties, ka kādai valstij tiek vairāk par vienu kvotu. 

Dalībnieki olimpiskajās spēlēs tiek noteikti pēc Pasaules kausa ranga. 2025./2026. gada sezonā notiks piecas olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensības, kas noritēs Pasaules kausa posmu laikā Insbrukā, ASV, Siguldā un Vinterbergā. Šobrīd gan agresorvalsts statusa dēļ ir neskaidrības par posma norisi Latvijā, un šajā ziņā var būt izmaiņas. Latvijas sportistiem Sigulda var būt nozīmīgs posms, jo tajā pēdējos gados sasniegti augstvērtīgi rezultāti. 

Pēc pagājušās sezonas Pasaules kausa kopvērtējuma, Latvija vīriešu konkurencē var pretendēt uz trīs vietām Milānas spēlēs, jo bija trešā labākā ar trīs sportistiem rangā aiz Vācijas un Austrijas sportistiem - Kristers Aparjods bija septītais, Gints Bērziņš desmitais, bet Kaspars Rinks - 12. vietā. Pagājušās sezonas rezultāti var liecināt, ka sievietēm Latvija var rēķināties ar vismaz divām dāmu sportistēm, jo Kendija Aparjode bija astotajā vietā, bet Elīna Ieva Bota - desmitajā. Šajā sakarā federācijas prezidents Klāvs Vasks gan izteica mērķi, ka arī sieviešu konkurencē Milānā var startēt trīs dāmas.

Vīriešu divniekos par savu vietu olimpiskajās spēlēs visai droši var būt Mārtiņš Bots/Roberts Plūme, bet otram divniekam par šo pozīciju būs krietni jāpacīnās. Kamēr dāmām visdrīzāk kā pirmais divnieks pagaidām tiek uzlūkots Martas Robežnieces/Kitijas Bogdanovas divnieks, jo Andai Upītei kārtējo sezonu mainījusies pāriniece. Pirms jaunās sezonas Latvijas kamaniņu sports var pretendēt uz vismaz desmit sportistu vietām Milānā, taču, ja kvalificēsies vēl viena dāma un vēl viens divnieks, tas var pieaugt līdz 13, bet otrs dāmu divnieks – pat 15. 

Kamaniņu sportisti par medaļām olimpiskajās spēlēs cīnīsies Kortīnā. 7. februārī pirmos divus braucienus veiks vīriešu vieninieki, kuriem dienu vēlāk paredzēti arī noslēdzošie divi braucieni. 9. un 10. februārī olimpiskās medaļas sadalīs sieviešu vieninieki, 11. februārī vīriešu un sieviešu divvietīgās ekipāžas, bet 12. februārī - komandu stafetē. Ja individuālajās sacensībās notiks četri braucieni, tad divvietīgo ekipāžas - divi.