Auklīte pārvērš turīgas zviedru ģimenes dzīvi ellē

Aptuveni pirms desmit gadiem Džeimija Karāno Nordenstrēma un viņas vīrs Filips Nordenstrēms nopirka vecu saimniecību Hillsdeilā (Ņujorkas štats), kuru gadu gaitā pilnībā atjaunoja.

2024. gada vasarā viņiem piedzima meita, un pāris sāka meklēt palīgu, kas būtu gatavs pārcelties pie viņiem uz pilsētu. Tas izrādījās grūti, un galu galā vīrs ar sievu nolēma, ka derēs arī auklīte, kura varētu braukt pie viņiem vismaz brīvdienās.

Tajā pašā vasarā Barbara Molnāre atsaucās uz sludinājumu, ko ģimene bija publicējusi tiešsaistes platformā "Nanny Lane". Pāra acīs Barbara šķita ideāla kandidāte: viņa atbilda visām viņu cerībām, raksta "New York Post".

Džeimija žurnālam "The Cut" pastāstīja, ka Barbara pati bija četru bērnu māte un viņai bija divi mazbērni. "Viņai bija absolūta un beznosacījumu mīlestība pret bērniem," tā Džeimija raksturoja savu auklīti.

Galu galā Barbaru pieņēma darbā uz nepilnu slodzi: viņa strādāja 18 stundas nedēļā ar stundas likmi 25 dolāri.

Sākumā viss šķita vienkārši lieliski. Barbaras pieredze kā mātei un auklītei bija milzīga palīdzība jaunajiem vecākiem. Viņa cepa cepumus, un lasīja viņu meitai grāmatas vācu valodā, jo vecāki vēlējās, lai bērns jau no bērnības pārzinātu vismaz divas valodas. 

Nor­denstrēmu ģimeni var uzskatīt par veiksmīgu. Viņi dzīvoja atjaunotā mājā, kas maksāja aptuveni miljonu dolāru.

Nor­denstrēmu sludinājumā bija norādīts, ka viesu māja ir brīva: viņi cerēja atrast aukli pilnai slodzei. Tāpēc, kad decembrī Barbara, kura tajā laikā strādāja nepilnu darba laiku, pajautāja, vai varētu pārcelties uz māju, jaunie vecāki piekrita.

Barbara varēja dzīvot pie Nor­denstrēmiem bez maksas, jo pāris vēlējās izvairīties no situācijas, kad viņa juridiski kļūtu par īrnieci. "Visa situācija bija tik dīvaina. Mēs vienkārši nezinājām, ko darīt," atzina Džeimija.

Tieši tajā brīdī viss sāka iziet no kontroles. Barbara, kas iepriekš ģimenei bija liels atbalsts, sāka ignorēt visus noteikumus, kas viņai bija uzstādīti. Viņa pastaigājās ar bērnu pa kaimiņu zemēm bez atļaujas un vietējiem iedzīvotājiem sevi pasniedza nevis kā aukli, bet kā "ģimenes kaimiņieni".

Lai gan viesu mājā dzīvošana ar dzīvniekiem bija aizliegta, Barbara atveda līdzi dzelteno labradoru vārdā Hadsons. Pēc tam viņa lūdza, lai viņas jaunākais dēls uz īsu brīdi varētu atbraukt no internātskolas uz Ziemassvētkiem. Taču šī īsā vizīte pagarinājās līdz janvāra vidum.

Vēlāk, kā apgalvo ģimene, Barbara atteicās kārtot kopējās telpas. Nor­denstrēmu ģimene arī ziņo, ka viņa neuzkopa pēc sava suņa, kas veica savas vajadzības gan pagalmā, gan mājā.

Neskatoties uz visu šo, pāris, pēc viņu teiktā, centās saglabāt mieru. Māte Džeimija stāstīja, ka Filips spēlēja šahu ar Barbras dēlu, bet pašai auklei viņi pat piemaksāja par izsmalcinātu vakariņu pagatavošanu.

Tomēr, kad Nor­denstrēmu ģimene jūnijā atgriezās no Zviedrijas - Filipa dzimtenes - viņi pie sava baseina atrada pusaudžu kompāniju, ledusskapjus, pilnus ar svešu ēdienu, un putekļusūcēju, pilnu suņa spalvu.

Džeimija nekavējoties pārtrauca ballīti un aizgāja gulēt, bet drīz pamodās no trokšņa, ko Barbara radīja virtuvē. Aukle bija ārprātā no dusmām: pēc viņas teiktā, viņas dēls tika apkaunots savu draugu priekšā.

Tomēr Barbara apgalvoja pretējo: pēc viņas teiktā, Nördenstrēmu pāris zināja, ka viņa plāno atvest suni Hadsonu, un pati Džeimija esot teikusi, lai viņa rīko ballīti sava dēla mācību gada noslēguma godam.

Pēc ballītes Džeimija atlaida Barbaru, bet piedāvāja palīdzēt atrast jauni dzīvesvietu un apsolīja izmaksāt algu līdz mēneša beigām. Barbara uzreiz atsaucās uz īrnieku tiesībām un teica Džeimijai: "Tu nezini likumu. Šī ir mana māja, mans mēbelētais dzīvoklis. Šī ir mana autostāvvieta."

Pēc Džeimijas teiktā, tajā brīdī viņi saprata, ka Barbara ieradās viņu mājā ar nodomu. "Mēs sapratām, ka viņa ar mums sazinājās tikai, lai iekļūtu mūsu mājā," pastāstīja Džeimija, kura pēc tam sāka pētīt aukles pagātni. 

Lai gan Barbarai nebija kriminālas pagātnes, Džeimija atrada informāciju par līdzīgu īres strīdu, pēc kura 2021. gadā Barbara palika parādā gandrīz 27 600 dolārus kopā ar procentiem.

Advokāts apstiprināja, ka likuma izpratnē Barbara tika uzskatīta par "īrnieci", kurai bija atļauts bez maksas dzīvot bez īres līguma. Tāpēc, pēc pāra lūguma, advokāts nosūtīja Barbarai paziņojumu par izlikšanu, dodot desmit dienas, lai izceļotu. Barbara prasību ignorēja.

Visu vasaru konfliktā tika iesaistīti šerifi, tiesu izpildītāji, tiesneši un pat kaimiņi. Vieni uzskatīja, ka bagātā sieviete, t.i., Džeimija, cenšas iznīcināt veco un nabadzīgāko aukli. Citi domāja, ka Nordenstrēmi vienkārši cenšas rīkoties pareizi, bet Barbara izrādījās krāpniece, kas cenšas iekļūt turīgu cilvēku dzīvē, izmantojot viņu labestību un viesmīlību.

"Mēs bijām gatavi palīdzēt viņai iekārtoties citur," sacīja Džeimija, rūpīgi izvēloties vārdus. "Vienkārši viņa nevēlējās aiziet." Vienā no ziņojumiem Barbara rakstīja Džeimijai: "Es piesakos vairākās darba vietās, un, ja iegūšu kādu no tām, apsolu, ka došos prom no šejienes tik ātri, cik varēšu."

"Tagad tu esi pavisam cita persona - ne tā labā un dāsnā sieviete, kādu es tevi pazinu sākumā," piebilda Barbara. 

Galu galā Nordenstrēmu ģimene iesniedza tiesā prasību pret Barbaru, apgalvojot, ka viņa ir profesionāla krāpniece ar dokumentētu vēsturi, kā viņa manipulē ar bagātiem cilvēkiem. Pēc ģimenes teiktā, Barbara mērķtiecīgi ierodas dzīvot turīgu cilvēku mājās, pēc tam ļaunprātīgi izmanto savas likumīgās tiesības un atsakās izbraukt.

Tiesa lika Barbarai pamest māju līdz 10. septembrim un izdeva pagaidu aizliegumu tuvoties Nordenstrēmu ģimenei. Kad viņa beidzot izbrauca, Džeimija atklāja, ka viesu māja bija piesūkusies ar urīna smaku. Pēc viņas teiktā, traipi bija izvietoti tik "punktuāli", ka viņa šaubījās, vai tie tiešām radušies tikai suņa dēļ. Matracis un sega bija pilnībā slapji, un šķidrums, kas iesūcies paklājos, sasniedza pat koka grīdas dēļus.

"Varbūt tas bija lācis," izteicās Barbara žurnālam "The Cut", tomēr vienlaikus apgalvoja, ka tieši viņa ir īstā upure, par kuru izplatīta nepatiesa informācija medijos.

Barbara, kas dzimusi Ņūdžersijā, tagad strādā kā privātā pavāre Hilsdeilā. Viņa apgalvo, ka jaunībā nodarbojās ar modeļu biznesu un sadarbojās ar franču dizaineri Gī Larošu. Vēlāk viņa apprecējās ar Paskuale Fabio Granato, viņiem piedzima trīs bērni, un pāris Ņujorkā atvēra populāru restorānu "Serafina Fabulous Pizza".

Pēc šķiršanās bijušais vīrs nosūtīja viņu bērnus mācīties uz Eiropas internātiem, kur Barbara laiku pa laikam tos apciemoja. Vēlāk Barbara sāka attiecības ar Francijas vīna muižas mantinieku un iesniedza pret viņu prasību piecu miljonu dolāru apmērā kā alimentus. 

Viņa arī iesniedza tiesā prasību pret Džeimiju par "nepamatotu atlaišanu" - prasību, kuru bijusī darba devēja nosauca par nepamatotu, absurdu un it kā ģenerētu ar mākslīgā intelekta palīdzību, norādot, ka Barbara ir garīgi nestabila.

Galu galā tiesa noteica savstarpēju aizliegumu abām sievietēm tuvoties viena otrai. Pēc šīs šokējošās stāsta nonākšanas medijos savu viedokli pauda arī Barbaras vecākā meita, kura jau sen ar viņu nav kontaktējusies. Meitene apstiprināja izdevumam "The Cut", ka raksts, kurā māte attēlota kā pretrunīga aukle, "ir ļoti precīzs", taču piebilda, ka mātei ir arī labas īpašības - viņas talants un šarms pārklāj nestabilitāti, ziņo "New York Post".

"Manai mammai ir daudz garīgās veselības problēmu, un viņa atsakās meklēt palīdzību. Tas, ko viņa izdarīja šai ģimenei, ir tieši tas, ko viņa vienmēr dara. Pagājušā vasarā, pirms viņa pievienojās viņiem, viņa darīja to pašu ar mani un maniem bērniem. Tātad apraksts ir ļoti precīzs," sacīja meita, lūdzot palikt anonīmai. "Tā, kāda viņa ir tagad, vairs nav tā, ko es atceros," sarunas noslēgumā piebilda Barbaras meita.