Rūtai Dvinskai peldēšana ledainā ūdenī palīdz sakārtot prātu: "Tā sajūta ir nepārspējama"
TV un radio personība, trīs bērnu māmiņa Rūta Dvinska aukstās peldes atklāja nejauši. “Sāku, kad manam vidējam bērnam bija divi gadi. Tas man bija īpaši izaicinošs laiks, ar ko vajadzēja tikt galā,” viņa atceras.
"Toreiz darbā bija jāfilmē stāsts par aukstuma peldēm, un nolēmu izmēģināt arī pati – sākotnēji tikai filmēšanas vajadzībām. Pēc peldēm sapratu, ka tās uzlabo pašsajūtu un spēju tikt galā ar grūtībām.”
No septembra ūdeņiem līdz īstai ziemas peldēšanai
Pirmos soļus aukstajā ūdenī Rūtai palīdzēja spert instruktors Māris Žunda. “Viņš pastāstīja, kā viss notiek, un pirms peldes mums bija arī elpošanas nodarbība. Tas ļoti palīdzēja sagatavoties,” Rūta stāsta. “Mana pirmā reize bija septembrī, un toreiz Māris par mani smējās, ka lēnām lienu ūdenī, kad ārā vēl ir plus padsmit grādu, un jau trīcu.”
Pēc kāda laika Rūta ar Māri satikās vēlreiz, lai filmētu nākamo stāstu. Šis izaicinājums jau bija pavisam kas cits – īsta ziemas pelde Bābelītes ezera āliņģī. “Tad es patiešām piedzīvoju aukstuma peldes īsto būtību. Tā ir pavisam cita sajūta!” viņa atzīst. Kopš tā laika aukstuma peldes kļuvušas par neatņemamu Rūtas dzīves sastāvdaļu – nevis rekordu sasniegšanai, bet pašsajūtas uzlabošanai. Lai gan daudzi tās uzskata par imunitātes stiprināšanas pasākumu, Rūtai šīs peldes vairāk ir kā mentālās labsajūtas instruments. “Man tās nepalīdz pret salšanu – kā biju salīga, tā esmu. Bet tas ir veids, kā sakārtot prātu. Sajūta, ka, izkāpjot no ledainā ūdens, vari kontrolēt savu ķermeni un prātu, ir nepārspējama.”
Kopā ar domubiedrēm Rūta regulāri dodas uz Kaļķugravas avotiem Siguldā – vietu, kur pat bargās ziemās ūdens temperatūra saglabājas ap +4 grādiem. “Tas ir ideāli – mums, meitenēm, nav jāraizējas par āliņģa ciršanu, bet ūdens ir pietiekami auksts, lai sevi izaicinātu.” Reiz Rūta peldējusi, kad termometrs rādījis -21 grādu. “Darām to pēc savām sajūtām, neejot galējībās. Esam pieauguši cilvēki ar galvu uz pleciem – jāsaprot, kas der un kas ne. Tāpat jāatceras, ka aukstums var būt mānīgs, tāpēc lielos mīnusos jābūt ļoti uzmanīgam,” viņa uzsver.
Prāta spēles
Ziemas peldes Rūtai nav tikai fizisks izaicinājums – tā ir spēle ar prātu. “Es nevaru ietekmēt, cik auksts būs ūdens vai kādi būs laikapstākļi, bet es varu pieņemt to, kā ir, un sākt kontrolēt savu prātu un ķermeni,” viņa stāsta. Šis process sākas ar iekšējo sarunu – cik daudz spēju un varu šodien? Katru reizi, iekāpjot aukstajā ūdenī, tiek pārvarēta kāda robeža. “Par komforta zonu nevar būt ne runas, jo man tas ir maksimāls diskomforts. Ja kāds patiesi vēlas izkāpt no savas komforta zonas, ziemas peldes ir ideāla iespēja,” viņa iesaka. Aukstajā ūdenī nav vietas pašapmānam, jo ķermenis skaidri pasaka, kas notiek. “Salst rokas, kājas, viss trīc, un tu vari just katru aukstuma sekundi. Ar šo situāciju jātiek galā. Ir jānomierina elpa un līdz ar to arī prāts. Kad tas izdodas, var nosēdēt ūdenī tik ilgi, cik spēks un griba ļauj,” stāsta Rūta.
“Man patīk peldēt, kad ārā ir -10 grādu, balts sniegs un bezvējš. Ja es dzīvotu blakus ūdenstilpei, noteikti peldētu katru rītu, bet tagad ar reizi nedēļā man pilnībā pietiek.”
Izlaistā sezona un atgriešanās plāni
Tomēr šī ziemas peldēšanas sezona Rūtai ir izpalikusi. “Pagājušajā ziemā biju stāvoklī, bet šogad droši vien vienkārši esmu atradusi attaisnojumu laika trūkumam,” viņa atzīst, tomēr paužot cerību, ka nākamajā sezonā atgriezīsies ierastajā ritmā. “Es gribu atsākt – vismaz reizi nedēļā.”
Pēdējais gads Rūtai nav bijis viegls – viņa piedzīvojusi izdegšanu un tagad atzīst, ka aukstuma peldes būtu bijis tieši tas, kas palīdzētu atjaunot spēkus un atgūt līdzsvaru. “Taču, kad esi emocionālā bedrē, pat labākajiem ieradumiem nepietiek spēka,” viņa godīgi saka. Tomēr Rūta tic – viss notiek tieši tad un tā, kā tam jānotiek. Ar vieglu satraukumu un patīkamām gaidām viņa jau lūkojas pretī rudenim, kad atkal varēs atgriezties ziemas peldētāju pasaulē.
