ASV izpildīts nāvesods nošaujot. "Es to nekad nespēšu aizmirst!" atzīst žurnālists, kurš jau bija redzējis 10 nāvessodus

Pagājušās nedēļas nogalē pēc 15 gadu pārtraukuma ASV tika izpildīts nāvessods nošaujot. Dienvidkarolīnas štatā ar triju brīvprātīgo raidītājām īpašām lodēm tika nogalināts 67 gadus vecais Breds Sigmons, un viņa eksekūcija atstāja satriecošu iespaidu uz lieciniekiem. “Es to nekad nespēšu aizmirst,” atzina aģentūras “Associated Press” korespondents, kurš Dienvidkarolīnā nu jau ir vērojis 11 notiesāto aizraidīšanu uz viņsauli.
“Associated Press” žurnālists Džefrijs Kolinss bija viens no trim žurnālistiem, kuriem tika atļauts vērot nāvessoda izpildi. “Caur stiklu un restēm es esmu skatījies, kā 11 cilvēki tika sodīti ar nāvi Dienvidkarolīnas cietumā. Nekas no iepriekšējām 10 reizēm mani nebija sagatavojis Breda Sigmona nāvei nošaujot piektdienas vakarā,” viņš paziņoja. “Protams, nāve nošaujot ir ātrāks un vardarbīgāks veids, salīdzinot ar nāvējošo injekciju. Tas ir arī rada daudz lielāku sasprindzinājumu. Mana sirds sāka dauzīties pēc tam, kad Sigmona advokāts nolasīja viņa pēdējo paziņojumu.”
Dienvidkarolīnas štatā pieņemtā procedūra paredz, ka notiesāto piesprādzē pie krēsla, apakšā novietojot asinīm paredzēto tvertni. Notiesātā sirds zonā novieto mērķi, viņam galvā uzmauc maisu. Pēc tam nāvējošos šāvienus ar īpaši izstrādātām 0,308 kalibra “Winchester 100 gr TAP Urban” lodēm no 15 pēdu (4,6 metru) attāluma raida trīs brīvprātīgie aiz aizkara, šo brīvprātīgo personības netiek izpaustas. Šīs lodes trieciena brīdī pret ķermeni sašķīst, un to fragmenti iznīcina sirdi, izraisot tūlītēju nāvi.
Kolinss piebilda, ka īpaši atlasītie šāvēji izšāva apmēram divas minūtes pēc tam, kad notiesātajam uz galvas uzmauca maisu. “Nebija nekāda brīdinājuma vai laika atpakaļskaitīšanas. Pēkšņais šāviena blīkšķis mani pārbiedēja, un uz viņa krūtīm novietotais baltais mērķis ar sarkano vidu, kas izcēlās uz viņa melnā cietuma tērpa, uzreiz pazuda, kad noraustījās viss Sigmona ķermenis. Tas man atgādināja, kas notika ar cietumnieku pirms 21 gada, kad viņa ķermenis saņēma elektriskās strāvas triecienu,” viņš aprakstīja notikušo. “Tur, kur Sigmonam trāpīja, parādījās apmēram nelielas dūres izmēra robains sarkans plankums. Viņa krūtis pakustējās divas vai trīs reizes. Ja neskaita šāviena troksni, bija pilnīgs klusums.”
Apmēram pusotru minūti ārsts apsekoja Sigmonu, pēc tam paziņoja par viņa nāvi.
Kolinss norādīja, ka, iespējams, viņš ir unikāls gadījums ASV žurnālistu saimē, jo bijis liecinieks trim dažādām nāvessoda izpildes metodēm — deviņām nāvējošām injekcijām, elektriskajam krēslam un nu arī nošaušanai. “Esmu redzējis upuru ģimenes locekļus, kuri skatās tieši acīs slepkavam, kurš piesiet pie kušetes injekcijai. Esmu redzējis raudošu māti, kura redzēja, kā mirst viņas dēls — gandrīz pieskāriena attālumā, ja vien starp viņiem nebūtu stikls un restes.” Viņš atzina, ka 21 gadu pēc vērotās nāvessoda izpildes joprojām dzird elektriskā slēdža dobjo skaņu, un tagad līdz mūža beigām atcerēsies pārdzīvoto piektdienas vakarā. “Es nekad neaizmirsīšu šauteņu blīkšķi piektdien un mērķa pazušanu. Un atmiņā arī uz visiem laikiem paliks Sigmons, kurš pirms maisa uzlikšanas centās pateikt advokātam, ka viss ir kārtībā.”
67 gadus vecais Sigmons kļuva par vecāko ar nāvi sodīto cilvēku Dienvidkarolīnā. Viņš izvēlējās nošaušanu, nevis divas biežāk izmantotās metodes – letālo injekciju un elektrisko krēslu. Sigmona advokāti norādīja, ka viņš izvēlējies visvardarbīgāko metodi, jo negribēja, lai viņu “izcep dzīvu” uz elektriskā krēsla vai noslīcina ar plaušās sakrājušos šķidrumu pēc pentobarbitāla injekcijas. Viņam jau trīs reizes bija noteikti nāvessoda izpildes datumi, taču katrreiz štats nespēja nodrošināt nepieciešamos nāvējošās injekcijas komponentus.
Sigmonam bija piespriests nāvessods par to, ka viņš 2001. gada 27. aprīlī ar beisbola nūju nosita savas bijušās draudzenes vecākus, kā arī nolaupīja pašu bijušo draudzeni, plānojot viņu noslepkavot, taču viņai izdevās aizbēgt. Tiesā Sigmons atzina savu vainu un paziņoja, ka toreiz nespēja pārdzīvot, ka draudzene viņu pametusi. “Es biju apmāts ar viņu. Vai es viņu mīlēju? Vairāk nekā jebko citu pasaulē!” Viņš pauda nožēlu par pastrādāto un atzina, ka pelnījis visbargāko sodu. “Vai esmu pelnījis mirt? Laikam esmu.”
Viņa bijusī draudzene Rebeka Ārmstronga nesenā intervijā “USA Today” — pirmajā intervijā kopš vecāku slepkavības — sacīja, ka viņas vecāki bija parasti lauku ļaudis, kuri vienmēr rūpējās par ikvienu, bet tētis vispār bija labestības iemiesojums, kurš vienmēr bija gatavs piedot vai pats lūgt piedošanu. “Viņi bija līme, kas saturēja ģimeni kopā,” viņa sacīja. Rebeka norādīja, ka negrasās apmeklēt bijušā drauga nāvessoda izpildi, taču viņas dēls izteicās “Greenville News”, ka aizies, uzvelkot kājās zābakus, kas bija pēdējā dāvana, no nogalinātie vecvecāki viņam uzdāvināja.
Viņš ir tikai ceturtais ar tiesas spriedumu nošautais cilvēks, kopš ASV Augstākā tiesa 1976. gadā atjaunoja nāvessodu, un pirmais kopš 2010. gada, kad Jūtas štatā nošāva 49 gadus veco Roniju Gārdneru, kurš nogalināja vienu cilvēku laupīšanas nolūkā un vēl vienu cilvēku, mēģinot izbēgt no tiesas ēkas. Kā norāda “Associated Press”, kopš 1608. gada Amerikā ir izpildīts nāvessods nošaujot vismaz 144 civilpersonām, un gandrīz visi gadījumi bijuši Jūtas štatā, kur 1851. gadā likumdevēji bija paredzējuši trīs iespējamos soda veidus: nošaušanu (primārais), pakāršana un galvas nociršana. Kopš 1900. gada notiesātie ir nošauti tikai vienā štatā ārpus Jūtas — Nevadā, un šis soda veids citur nav guvis popularitāti, jo ļaudis to uzskatījuši par barbarisku, norāda Fordema juridiskās skolas kriminoloģe Debora Denno.
Dienvidkarolīnai nācās ķerties pie nāvessoda nošaujot, jo pirms dažiem gadiem izbeidzās nāvējošām injekcijām paredzēto ķimikāliju krājumi, bet sabiedrības spiediena rezultātā farmaceitiskās kompānijas atteicās tās piegādāt, tādējādi no 2011. līdz 2024. gadam štatā netika izpildīts neviens nāvessods un izveidojās gara uz nāvi notiesāto rinda.
Pašlaik no ASV 50 štatiem nāvessods pastāv 27 štatos, no kuriem 23 štatos nāvējošā injekcija ir vienīgais augstākā soda mēra izpildes veids vai primārais, kas tiek piemērots, ja notiesātais neizvēlas citu. Dienvidkarolīna un vēl trīs štati (Luiziāna, Misisipi un Misūri) par primāro paredz elektrisko krēslu. Nošaušana kā sekundārā nāvessoda metode pastāv Dienvidkarolīnā, Misisipi, Oklahomā, Jūtā un Aidaho. Tiesa, pēdējā laika likstas ar nāvessodu izpildi, izmantojot elektrisko krēslu un letālo injekciju, likušas štatu likumdevējiem apsvērt iespēju atgriezties pie nošaušanas kā ātrāka un “humānāka” nogalināšanas veida. Piemēram, Aidaho štats pagājušajā nedēļā nolēma, ka nošaušana turpmāk būs primārais nāvessoda veids, savukārt Jūtas štatā divi soda izpildi gaidošie jau lūguši, lai viņu dzīvi izbeidz ar lodēm.