Globālā epidēmija: šī viltīgā slimība iekļuvusi 10 biežāko nāves cēloņu sarakstā

Jauns globāls analīzes pētījums rāda, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo ar samazinātu nieru funkciju. Iedzīvotāju novecošanās dēļ pacientu skaits ir palielinājies no 378 miljoniem 1990. gadā līdz 788 miljoniem 2023. gadā. Pirmo reizi hroniska nieru slimība iekļuvusi desmit galveno nāves cēloņu sarakstā pasaulē.

Kas ir hroniska nieru slimība?

Globālo hroniskās nieru slimības izplatību izpētīja "NYU Langone Health" medicīnas centra, Glāzgovas universitātes un Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtēšanas institūta (IHME) pētnieki. Slimība attīstās, kad nieras pakāpeniski zaudē spēju izvadīt no asinīm vielmaiņas galaproduktus un lieko šķidrumu. Vieglas formas bieži paliek nepamanītas, bet vēlīnās stadijās tas noved pie nieru mazspējas, kas bieži prasa dialīzi, aizvietojošo terapiju vai transplantāciju.

Pēc pētnieku teiktā, aptuveni 14% pasaules pieaugušo iedzīvotāju šobrīd dzīvo ar hronisku nieru slimību. Dati rāda, ka 2023. gadā no šīs slimības mira apmēram 1,5 miljoni cilvēku - tas ir vairāk nekā sešu procentu pieaugums salīdzinājumā ar 1993. gadu, pat ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas.

"Mūsu pētījums rāda, ka hroniska nieru slimība ir izplatīta, letāla un pasliktinoša sabiedrības veselības problēma," sacīja pētījuma līdzautors dakteris Džozefs Koreš. "Šie rezultāti atbalsta centienus atzīt šo slimību par galveno prioritāti politiķiem visā pasaulē, līdzās vēzim, sirds un asinsvadu un psihiskajām slimībām.

Pieaugošā draudu nozīme sabiedrības veselībai

2023. gada maijā Pasaules Veselības organizācija iekļāva hronisko nieru slimību savā globālajā rīcības plānā, kura mērķis līdz 2030. gadam ir samazināt priekšlaicīgas nāves no neinfekciozām slimībām par trešdaļu. Pēc daktera Koreša teiktā, lai efektīvi risinātu pieaugošo krīzi, ekspertiem ir nepieciešama precīza un aktuāla izpratne par slimības izplatību.

Ziņojums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "The Lancet", pēc autoru teiktā, ir visaptverošākais pēdējā desmitgadē. Pētījums ir daļa no Globālā slimību sloga pētījuma (GBD) - pasaulē lielākā projekta, kas seko veselības zaudējumiem pēc valsts un laika. Analīzei tika izpētīti 2230 zinātniskie darbi un nacionālie veselības datu masīvi 133 valstīs.

Slēptā saistība ar sirds slimībām un dzīves kvalitāti

Pētījums parādīja, ka nieru funkcijas traucējumi nav tikai tiešs nāves cēlonis, bet arī būtisks sirds slimību riska faktors, saistīts aptuveni ar 12% nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām pasaulē. Turklāt 2023. gadā šī slimība kļuvusi par 12. nozīmīgāko invaliditātes izraisītāju, kas samazina dzīves kvalitāti. Galvenie riska faktori ir augsts cukura līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens un augsts ķermeņa masas indekss jeb aptaukošanās.

Lielākā daļa pacientu atrodas slimības agrīnajās stadijās. Pēc daktera Koreša teiktā, tas ir svarīgi, jo savlaicīga ārstēšana un dzīvesveida izmaiņas palīdz izvairīties no radikālām un dārgām iejaukšanās metodēm, piemēram, dialīzes vai nieru transplantācijas. Viņš piebilst, ka Subsahāras Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā tikai nedaudzi pacienti saņem dialīzi vai nieru transplantāciju, jo šie ārstēšanas veidi ir tur grūti pieejami un dārgi.

"Hroniska nieru slimība bieži netiek diagnosticēta un nepietiekami ārstēta," sacīja pētījuma līdzautore daktere Morgana Grama. "Mūsu ziņojums uzsver biežākas urīna analīzes nozīmīgumu agrīnai slimības atklāšanai, kā arī nepieciešamību nodrošināt, lai pacienti pēc diagnozes noteikšanas spētu atļauties ārstēšanu un tai piekļūt."

Daktere norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā ir parādījušies jauni medikamenti, kas palēnina slimības progresēšanu un samazina infarkta un insulta risku. Tomēr globāla uzlabošanās būs redzama tikai pēc laika. Eksperte brīdina, ka reālais pacientu skaits var būt pat lielāks, nekā rāda pašreizējie dati, sakarā ar nepietiekamu testēšanu.