Zinātnieki atklājuši spēcīgu ieroci pret demenci
Daudzi no mums domā, kā saglabāt asu prātu un novērst demenci vecumdienās. Jauns ilgtermiņa pētījums piedāvā pārsteidzoši vienkāršu un sirsnīgu risinājumu: regulāra palīdzība citiem palēnina smadzeņu novecošanos par 15 līdz 20 procentiem.
Nozīmīgas sociālās attiecības ne tikai uzlabo noskaņojumu, bet arī palīdz saglabāt skaidru prātu. Teksasas un Bostonas (Masačūsetsas) universitāšu pētnieki atklāja, ka regulāra palīdzība citiem var būtiski palēnināt smadzeņu novecošanos cilvēkiem vidējā un vecākā vecumā.
Gatavība palīdzēt ir noderīga smadzenēm
Pētījums, kas ilga 20 gadus un tajā piedalījās vairāk nekā 30 000 amerikāņu, parādīja skaidru sakarību. Cilvēkiem, kuri iesaistījās brīvprātīgajā darbā vai regulāri palīdzēja kaimiņiem, radiniekiem un draugiem, vecuma radītā kognitīvo funkciju pasliktināšanās samazinājās par 15 līdz 20 procentiem. Vislielākais efekts bija tiem, kuri veltīja palīdzībai no divām līdz četrām stundām nedēļā.
"Ikdienas palīdzības darbības, vai tās būtu sabiedriskas vai personiskas, ilgstoši ietekmē smadzenes," skaidroja pētījuma vadītāja, profesore Se Hvan Hana.
"Man bija pārsteigums, ka labums nebija īstermiņa, bet uzkrājās pastāvīgas aktivitātes procesā. Pozitīvais efekts parādījās gan oficiālā brīvprātīgajā darbā, gan ikdienas palīdzībā."
Palīdzība kaimiņam - vērtīga treniņa iespēja
Pētījums ir ievērības cienīgs ar to, ka pirmoreiz detalizēti tika pētīta gan oficiālā brīvprātīgā darbība, gan ikdienas palīdzība, piemēram, kaimiņa aizvešana pie ārsta, rūpes par mazbērniem vai palīdzība nodokļu deklarācijas aizpildīšanā.
Ja oficiālajās brīvprātīgo programmās piedalās aptuveni trešdaļa vecāko amerikāņu, tad neoficiāli palīdz roku vairāk nekā puse. "Pastāv maldīgs uzskats, ka neoficiālā palīdzība nesniedz tik lielu labumu, jo tai nav sabiedriskas atzinības," teica Hana.
"Patīkami bija atklāt, ka tā ietekmē smadzenes tikpat pozitīvi kā oficiālais brīvprātīgais darbs." Pētījums balstās uz datiem, kas savākti vairāk nekā 20 gadu laikā. Tie parādīja, ka jo regulārāk cilvēks palīdzēja citiem, jo lēnāk novecoja viņa smadzenes.
"Mūsu dati rāda arī pretējo: pilnīga palīdzības atsakšanās saistīta ar ātrāku kognitīvo spēju samazināšanos," brīdina Hana. "Tas uzsver, cik svarīgi ir noturēt vecākus cilvēkus iesaistītus palīdzēšanā citiem pēc iespējas ilgāk."
"Buferis" pret stresu un slimībām
Cits nesens pētījums atklāja, ka brīvprātīgais darbs darbojas kā buferis pret hronisku stresu, samazinot iekaisumu organismā - procesu, kas saistīts ar demenci un kognitīvo funkciju pasliktināšanos.
Kopumā rezultāti apliecina, ka palīdzība citiem ir noderīga smadzenēm. Tā samazina stresa radīto nolietojumu un stiprina sociālās saites, kas nodrošina psiholoģisku, tostarp emocionālu atbalstu. Novecojošā sabiedrībā, kur vientulība kļūst par pieaugošu problēmu, tas ir svarīgs atklājums.
"Pat vecāki cilvēki ar veselības pasliktināšanos bieži sniedz vērtīgu ieguldījumu saviem tuviniekiem," uzsvēra Hana. "Tieši viņi var būt tie, kas, palīdzot citiem, gūst vislielāko labumu."
