Austrumu slimnīcā bez maksas konsultēs 36 galvas asinsvadu aneirismas riska pacientus

24.septembrī no plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) neiroķirurgi un invazīvie radiologi organizēs pacientu izglītošanas pasākumu, kurā bez maksas konsultēs 36 galvas asinsvadu aneirismas riska pacientus, informēja RAKUS pārstāve Gundega Vārpa.

Konsultācijai iepriekš nepieciešams pieteikties. Pieraksts tiks slēgts, sasniedzot pieteikušos pacientu skaitu. Konsultācijas notiks Austrumu slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Mazajā konferenču zālē, kas atrodas Hipokrāta ielā 2, Rīgā, 2.stāvā.

Par riska pacientiem tiek uzskatīti pacienti, kuriem kādam no ģimenes locekļiem ir diagnosticēta aneirisma vai pirmās pakāpes radiniekiem ir zināms subarahnoidāls asins izplūdums ar aneirismas plīsumu, kā arī pacienti, kuriem bijis subarahnoidāls asins izplūdums un ir zināma cita novietojuma neplīsusi maisveida aneirisma.

Tāpat riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām galvassāpēm un augstu arteriālo spiedienu, pacienti ar zināmu galvas asinsvadu aneirismu, kas palielinās atkārtotajos kontroles izmeklējumos, tostarp pacienti ar konstatētu neregulāras formas galvas asinsvadu maisveida aneirismu izmērā virs 5 milimetriem.

RAKUS skaidro, ka aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē - visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi.

Kā norāda slimnīcā, līdz 10% gadījumu galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40 līdz 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.

Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens 1 no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu, skaidro RAKUS.

Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība, Danlosa sindroms vai 1.tipa neirofibromatoze.

Kā skaidro Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs, asociētais profesors Kaspars Auslands, aneirismas ilgstoši var palikt bez simptomiem. Ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros, un tiek atklātas nejauši, piemēram, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla, parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ.

Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika, uzsver Auslands.

Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes; - ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā "pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās". To gadījumā nepalīdz pretsāpju medikamenti, ietekmēta redze, ir attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi un muskuļu spēka izmaiņas.

Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu. Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā, vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālas platīna spirāles, sarežģītākos gadījumos papildinot ar stenta implantāciju aneirismas kakliņa daļā.

Slimnīcā skaidro, ka pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē un arī Latvijā ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums, taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.

Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru, lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli, aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.