Andris Skride: kāpēc Latvija ieņem pēdējo vietu veselības rādītājos Eiropā

Džina Briška

"100 Labi padomi Par veselību"

Kardiologs Andris Skride ir viens no Latvijas kardioloģijas līderiem. Viņš ir aktīvs gan zinātnē, gan veselības politikas veidošanā, ar pārliecību uzsverot profilakses nozīmi un sabiedrības izglītošanu par sirds un asinsvadu slimībām. Saruna ar kardiologu - žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā speciālizlaidumā “Infarkts & Insults”.

Latvijā sirds un asinsvadu slimības, tostarp insults un infarkts, joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Kā jūs raksturotu situāciju Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

Sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir nāves cēlonis numur viens, un diemžēl daudzi cilvēki šīs slimības rezultātā nomirst arī priekšlaikus. Bieži vien pavisam jauni – 40, 50 gadu vecumā. Pavisam konkrēti – šā gada pēdējās Eurostat publikācijas rāda, ka tādā svarīgā rādītājā kā paredzamais mūža ilgums Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Otrs ļoti būtisks rādītājs ir veselīgi nodzīvotie dzīves gadi. Arī šeit 2025. gada augustā Eurostat publicēja datus, kas parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir viszemākie veselīgi nodzīvoto gadu dati starp visām ES valstīm. Vīrieši pie mums veselīgi nodzīvo tikai 51,2 gadus, bet sievietes – 54,3 gadus. Vidēji ES cilvēkiem veselīga mūža ilgums ir vairāk nekā desmit gadus ilgāks. Savukārt veselīgākajās valstīs cilvēka mūžs ir pat par 20 veselīgiem dzīves gadiem bagātāks! Agrāk mēs bijām otrie trešie no beigām, bet tagad arī Bulgārija un Rumānija ir sasniegusi labākus rezultātus priekšlaicīgu nāvju un darba nespējas novēršanā. Jā, arī pēc novēršamās mirstības esam pēdējie ES. Ar šiem datiem jebkurš var iepazīties Eurostat portālā.

Kāds, jūsuprāt, ir iemesls, kāpēc Latvija šajā statistikā ierindojas pēdējā vietā?

Ja mēs runājam valstiski, tad gadiem ilgi medicīnas budžets ir bijis kritiski zems un esošā budžeta izlietojums daudzās nozarēs ir klaji nepareizs. Tas netiek vērsts uz profilaksi, turklāt ir vairākas nozares, kur veselībai tiek tērēti miljoni, bet cilvēka veselību šie iztērētie desmiti miljonu neuzlabo un veselīgus dzīves gadus nepagarina. Valsts līmenī netiek arī veicināts veselīgs dzīvesveids, tas notiek tikai kampaņu ietvaros, joprojām skolā nav veselības mācības.

Ja pievēršamies indivīda līmenim, iemesli ir vairāki – gan tā saucamais genotips, gan fenotips. Taču sāksim ar dzīvesveidu jeb fenotipu, un pamatlietas ir ļoti vienkāršas. Fiziskās kustības! Mēs par maz esam fiziski aktīvi. Nākamais – neveselīgs uzturs. Pirmkārt, ēdam par daudz sāli. Ko tas nozīmē? Vairāk nekā 5 g uzņemtā vārāmā sāls diennaktī var novest pie dažādām organisma problēmām – pie palielināta asinsspiediena, kas tālāk aizved pie insulta un infarkta. Pārlieka sāls lietošana noved arī pie kuņģa vēža, nieru slimībām un lielāka osteoporozes riska. Un trešā lielā diētas kļūda – mēs ikdienā lietojam pārāk daudz brīvā cukura. Tāpat mēs maz uzturā lietojam pilngraudu produktus, griķus, pākšaugus, riekstus, dārzeņus – tie satur tā saucamos saliktos ogļhidrātus un šķiedrvielas, kas sniedz ilgstošāku enerģiju un ir bagātīgi ar vitamīniem un minerālvielām.

Tad seko smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Vēl kas ir būtisks – mazāk stresa un labs miegs 7–8 stundas diennaktī. Šie visi ir svarīgākie dzīvesveida principi.

Kas attiecas uz tālāko – tuvāk organisma fizioloģijai un skaitļiem par savu ķermeni, kas būtu jāzina ikvienam –, pirmkārt, ir asinsspiediens, tad holesterīna līmenis un glikozes līmenis asinīs. Šie, lūk, ir galvenie iemesli, kāpēc mēs esam visneveselīgā nācija Eiropā, – neveselīgs dzīvesveids, plus nekontrolējam tā saucamos tikko pieminētos riska faktorus – asinspiedienu, holesterīnu, glikozi. Bet mūsdienās šos riska faktorus var lieliski kontrolēt ar medikamentiem, ja tas ir nepieciešams. Svarīgi saprast, ja problēma ir ģenētiska, tad holesterīna rādītājus bez medikamentiem ietekmēt nav iespējams.