Kā tikt galā ar tūsku pēc operācijas? Konsultē traumatologs
Pēc operācijām daudziem pacientiem veidojas tūska, kas ir normāla ķermeņa reakcija uz audu bojājumiem. Traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs stāsta, kāpēc tā rodas un kā to efektīvi mazināt.
Jebkura trauma un ķirurģiska iejaukšanās organismā rada tūsku, kas liecina, ka audi ir cietuši, proti, tie tikuši bojāti. Tūska veidojas, šķidrumam no asinsvadiem nonākot mīkstajos audos, kur tas krājas. Pie plašām operācijām veidojas arī asinsizplūdumi. Atkarībā no tā, cik plaša ir operācija, tūska var būt līdz pat četrām nedēļām. Atsevišķās situācijās, piemēram, pēc endoprotezēšanas tūska var saglabāties pat vairākus mēnešus, savukārt sāpes 6–12 mēnešus.
Jāņem vērā, ka visiem cilvēkiem pie viena veida operācijas iznākums nebūs vienāds. Nav iespējams pateikt, ka pie kādas konkrētas ķirurģiskas manipulācijas tūska būs, piemēram, divas nedēļas. Tas atkarīgs no katra pacienta. Jauniem, veseliem, slaidiem cilvēkiem tūska parasti ir mazāka un pāriet ātrāk, bet, ja pacientam nieru saslimšanas, cukura diabēts, var gadīties, ka tūska būs lielāka un saglabāsies ilgāk.
Tikai dažiem cilvēkiem tūska neveidojas nemaz. Tas saistīts ar asinsriti – jo labāka asinsrite, jo mazāka tūska.
Atšķirīga diskomforta izjūta
Ir dažādi stāvokļi, pie kuriem tūska veidojas pat bez operācijas, piemēram, cilvēkam ir lūzums ceļa locītavā, bet tas nav jāoperē. Viņam jāstaigā ar kruķiem, jo nedrīkst noslogot pēdu. Pēc kāda laika sāks pampt potīte, pēda un pirksti, jo nenotiek normāla recirkulācija, proti, asinis pa vēnām tek uz augšu, pateicoties asins spiedienam, muskuļu darbībai un vārstulēm vēnās, kas neļauj asinīm tecēt uz leju. Ja nav muskuļu darbības, asinis netiek pumpētas atpakaļ.
Turklāt cilvēki dažādi panes tūsku. Piemēram, ja locītavā krājas šķidrums, daži nesūdzas pat tad, ja uzkrājies litrs šķidruma, bet citi cieš sāpes un diskomfortu pat pie 10–15 ml šķidruma. Tas atkarīgs no tā, cik elastīgi ir audi un āda.
Kā rīkoties pēc operācijas?
Ķirurgi iespēju robežās cenšas veikt mazinvazīvas operācijas, lai pacients ātrāk varētu atjaunoties un atgriezties ikdienas dzīvē. Veicot šādas operācijas, arī tūska ir mazāka.
* Rehabilitācija. Liela nozīme ir rehabilitācijai. Tiem pacientiem, kuri pēc operācijas ievēro ārsta norādījumus un veic rehabilitāciju, tūska pāriet ātrāk. Bet nevajag arī pārspīlēt, īpaši agrīnajā pēcoperācijas periodā – pirmajās 3–4 nedēļās. Vingrojot pārāk daudz, tūska var palielināties.
* Kompresijas zeķes. Var lietot kompresijas zeķes, kas mazina gan trombu attīstības risku, gan tūsku. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad pēc operācijas cilvēkam kāds laiks jāpavada guļus stāvoklī. Tomēr visiem tas nepalīdz. Līdzīgi ir ar asins šķidrinātājiem, ko nereti izmanto pēc plašām operācijām, lai mazinātu trombu veidošanās risku, tomēr ir pacienti, kam šie medikamenti tūsku palielina.
* Limfodrenāža. Šī procedūra ne vienmēr samazina tūsku, bet subjektīvi cilvēkiem parasti kļūst vieglāk.
Tūska ir normāla pēcoperācijas blakne, kas ar laiku samazināsies, līdz pāries pavisam. Par to ir jāuztraucas tikai tad, ja vienlaikus ir arī stipras sāpes un operētā vieta ir karsta, pievienojas temperatūra, jo tas var liecināt par iekaisumu. Tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
