4 izplatīti mīti par olām - ko saka speciāliste?
Tuvojoties Lieldienām, olu ēšana kļūst īpaši aktuāla, un līdz ar to atkal uzvirmo dažādi ar olām saistīti mīti. Uztura speciāliste Dr. Guna Havensone palīdz izskaidrot, kas tajos ir patiesība un kas – maldīgs pieņēmums.
Olas veicina “sliktā” zema blīvuma holesterīna veidošanos
Olas ir holesterīna avots, bet uzņemtais holesterīns būtiski neietekmē “sliktā” holesterīna līmeni asinīs. Krietni lielākā mērā to ietekmē liels piesātināto tauku īpatsvars uzturā: sviests, krējums, siers, trekna gaļa, cepumi un kūkas, šokolāde.
Lielākas vistu olas ir labākas no uzturvērtības viedokļa
Dažkārt cilvēki uzskata arī pretēji – ka mazākas olas ir vērtīgākas uzturvērtības ziņā, taču šādam viedoklim nav pamatojuma. Dažāda lieluma olu uzturvērtība ir līdzvērtīga. Mazākas olas vairāk dēj jaunās vistiņas, bet, vistai kļūstot vecākai, olas lielums parasti pieaug.
Olas ir produkts, ko “grūti” sagremot
Jā un nē. Produkti, kas vienlaikus ir labs olbaltumvielu un tauku avots uzturā, pieprasa lielāku gremošanas trakta jaudu. Taču lielākoties tas ir atkarīgs no pagatavošanas veida. Piemēram, olu kultenis, vārītas olas, gaisīgs sambuks, bezē cepumi un līdzīgi ēdieni nesagādās papildu piepūli gremošanas traktam, savukārt pildītas olas ar majonēzi un kaviāru, omlete ar sieru, vēršacis ar bekonu, krēms brulē dažam vēderam var kļūt par izaicinājumu.
Olas ir pārtikas alergēns
Jā, tā ir. Alerģija parasti saistīta ar olu baltumu, bet daļa šā alergēna molekulu ir karstumneizturīgas, tāpēc termiski apstrādātas olas cilvēks var ēst. Alerģija pret olām ir noturīga, bet lielākai daļai bērnu tā pazūd līdz 4 gadu vecumam.
