Kur X stundā dabūsim ibumetīnu un citas vajadzīgās zāles?
Krīzes situācijā vispirms mēs noteikti domāsim par to, kur glābties, kā glābt tuviniekus, kur atrast pajumti, ko ēst un dzert. Taču pienāks arī brīdis, kad atjēgsimies – pag, kur ņemt sirdsdrapes omītei, asinsspiediena zāles opītim un kaut ko pret caureju bērnam? Tādēļ noskaidrosim, ko valsts dara, lai izveidotu medikamentu rezerves X stundas situācijai.
Pirmais noteikums attiecībā uz medikamentiem ir tieši tāds pats, kā par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo kritisko situāciju – vienalga, vai tie būt plūdi vai karš. Proti, dažas pirmās dienas ieteicams paļauties tikai uz saviem spēkiem, jo valsts dienesti būs aizņemti ar svarīgākām lietām. Ne jau velti ieteikumos par 72 stundu noturību bez ēdiena un dzēriena ir pieminēti arī medikamenti. Kādi tieši, tas jāizsver katram pašam, vadoties pēc ģimenes locekļu vajadzībām. Medikamentu somā noteikti vajadzētu būt pretsāpju līdzekļiem, pārsienamajiem materiāliem un plāksteriem, zālēm pret vēdera problēmām, dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī specifiskām zālēm, ko ģimenes locekļiem izrakstījis ārsts: asinsspiediena medikamentiem, insulīnam un tā tālāk. Vajadzētu parūpēties, lai recepšu medikamentiem vienmēr ir rezerve vismaz pāris nedēļām, un neatlikt gājienu uz aptieku uz pēdējo brīdi. Prātīgs risinājums būtu sazināties ar savu ģimenes ārstu un, ņemot vērā vajadzības, laikus sastādīt X stundas medikamentu sarakstu, lai tad slavenajā 72 stundu somā būtu atrodamas arī nepieciešamās zāles.
Krājumi slimnīcām un hroniskajām slimībām
Valsts līmenī veidotā medikamentu apgādes sistēma ir daudzslāņaina un sadalīta divos segmentos. Pirmais ir medikamenti, kas domāti slimnīcām un arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm krīzes situācijās. Šī sistēma jau darbojas, jo kovida pandēmijas laikā tika iedibināta kārtība, kas nosaka, ka ārstniecības iestādēm jābūt medikamentu krājumiem ar vismaz triju mēnešu rezervi. Kādi tieši medikamenti šajās rezervēs iekļauti, tas atkarīgs no katras konkrētās slimnīcas; skaidrs, ka psihoneiroloģiskajai klīnikai un traumatoloģijas klīnikai sortiments atšķirsies. Tādēļ nav pamata bažām, ka krīzes situācijā kādas slimnīcas darbs pēc nedēļas varētu apstāties medikamentu trūkumu dēļ. Arī valsts materiālo rezervju noliktavās ir noteikts medikamentu sortiments.
Otrs segments ir tā dēvētais kritisko zāļu saraksts, kurā iekļauti tie medikamenti, ko iedzīvotāji ikdienā iegādājas aptiekās. “Patlaban Veselības ministrija sadarbībā ar citām valsts iestādēm un dienestiem strādā pie šī zāļu saraksta izveidošanas un apgādes mehānisma izstrādes, un var teikt, ka esam jau beigu fāzē. Sadarbība ar Ekonomikas, Zemkopības un Iekšlietu ministrijām šajā jautājumā ir būtiska, jo nepieciešama vienota apgādes sistēma. Ne jau tikai ibumetīnu vai asinsspiediena zāles vien cilvēkiem krīzes situācijā vajadzēs, tieši tāpat jādomā arī par to, kur varēs no bankomāta izņemt skaidru naudu, kur saņemt dzeramo ūdeni un autiņbiksītes bērniem. Tam visam ir jābūt vienkopus, lai cilvēkam nevajadzētu pēc medikamentiem iet uz vienu vietu, bet pēc ūdens kaut kur citur,” skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Kritisko zāļu saraksts tiek veidots, balstoties uz Zāļu valsts aģentūras un Nacionālā veselības dienesta datiem par visvairāk pirktajiem medikamentiem. Loģika te ir vienkārša – ja ikdienā cilvēki lielos apjomos pērk, piemēram, asinsspiediena zāles, tātad ir pamats domāt, ka tās būs nepieciešamas arī krīzes situācijā. Protams, sarakstā netiek iekļauti konkrētu ražotāju medikamenti, bet gan preparāti, kuros ir attiecīgās vielas. Tiek arī domāts par to, lai apgādes mehānisma veidošanā iesaistītu komersantus ar tiem pieejamo un jau esošo loģistikas ķēdi.
“Mums ir labi sakari ar kolēģiem Ukrainā, tādēļ bija iespēja salīdzināt mūsu sarakstu ar viņu sarakstu. Diezgan daudzas pozīcijas sakrita, taču bija arī tādas, ko nācās papildināt,” saka Agnese Vaļuliene.
Zāļu rezervju gādāšanā gan jārēķinās ar to, ka ikvienam medikamentam ir noteikts derīguma termiņš, tādēļ laiku pa laikam krājumi jāatjauno, izņemot no tiem tās zāles, kam šis termiņš tuvojas beigām. Slimnīcās tas ir izdarāms vienkāršāk, jo tur medikamentu aprite notiek nepārtraukti, taču sarežģītāk varētu būt ar valsts zāļu rezervēm, kas ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārziņā. Te daļa medikamentu beigu beigās tāpat nonāk ārstniecības iestādēs, bet daļa līdz šim ir ziedota Ukrainai. No šī viedokļa raugoties, varbūt prātīgs risinājums būtu vismaz daļas medikamentu rezervju uzglabāšanu uzticēt komersantiem, kuri tad varētu sekot derīguma termiņiem un laiku pa laikam tās zāles, kam tas tuvojas beigām, laist tirdzniecībā, bet to vietā krājumus papildināt ar jaunām.
Kā tantiņai Bauskā saņemt zāles?
Viena lieta ir izveidot zāļu krājumus, pavisam kas cits – radīt efektīvu medikamentu sadales sistēmu krīzes situācijas gadījumam. Piemēram, lai nu jau hrestomātiskā tantiņa Bauskā situācijā, ja viņai nākas evakuēties uz Ventspili, arī tur varētu saņemt savas sirdsdrapes pat tad, ja internets nedarbojas un tātad ģimenes ārsta izrakstītā e-recepte nav pieejama. Šādas situācijas tiek izspēlētas dažādu līmeņu mācībās, tādēļ gribas cerēt, ka X stundā būs sagatavots risinājums arī tādam scenārijam. Pat ja recepšu sistēma būs uzkārusies, jebkurā krīzes situācijā pašvaldībās darbosies ārkārtas situācijas komisijas, kurās ir iesaistīti arī mediķi un ārstniecības iestādes. Tātad, ja tantiņa atnāks un teiks, ka viņai vajag ierastās zāles, tad nebūs problēmu atrast speciālistu, kurš viņu uzklausīs un palīdzēs.
“Šādā situācijā pretī noteikti būs mediķis, kurš cilvēku uzklausīs un pateiks, kāds medikaments ir izmantojams, un izsniegs kaut vai to pašu parasto papīra recepti. Mēs mācību laikā cenšamies modelēt dažādas situācijas, mūsu dienesti meklē ātrus risinājumus, kā palīdzēt iedzīvotājiem un apmierināt viņu vajadzības krīzes situācijā. Mums ir jābūt gataviem šādās situācijās domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Viens cilvēks visus scenārijus nevar izdomāt, tādēļ ir svarīgs komandas darbs un sadarbība,” norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre.
Vajadzības gadījumā var izmantot arī ukraiņu pieredzi. Viņi kara sākumā organizēja aptiekas uz riteņiem – automašīnas ar medikamentiem, kas apbraukāja konkrētus reģionus, jo ierastie zāļu sadales kanāli vairs nedarbojās. Vēl viena atziņa no Ukrainas pieredzes – tur kara pirmajās dienās neatliekamās palīdzības mediķiem vairāk nācās nodarboties nevis ar saviem tiešajiem pienākumiem, bet ar bēgļu evakuāciju no kara skartajiem pierobežas rajoniem un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu.
Ar virkni neērtību krīzes situācijā, protams, būs jārēķinās. Tā diezgan droši var apgalvot, ka kara gadījumā vismaz daļa plānveida operāciju uz laiku var tikt atceltas, līdzīgi kā tas notika kovida pandēmijas laikā. Kā uzsver speciālisti, galvenais, ka cilvēkiem pašiem ir jābūt psiholoģiski un morāli gataviem potenciālām krīzes situācijām. Ne tikai karam, bet arī dabas apstākļu radītām krīzēm. Lai nav tā, ka šādā situācijā izrādās – tikko ir izlietota pēdējā tablete, un tagad jāmeklē, kur ņemt medikamentus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Tablete X stundai" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
