Kamēr daži vēl mežā meklē gailenes, citi jau vāzē liek pavasara ziedus. Kas īsti notiek ar Latvijas dabu?
Pēdējās nedēļās iedzīvotāji Latvijas dabā novērojuši virkni dīvainību - Zita norāda, ka viņai decembra izskaņā dārzā izplaukuši krokusi, Jānis tajā pat laikā mežā zem sniega vēl joprojām lasījis gailenes, bet Zaiga Bauskas pusē novēroja zosis, kas parasti šajā laikā novadu jau sen ir pametušas.
Ar saviem novērojumiem sociālajos tīklos dalījušies arī citi iedzīvotāji - Diāna un citas dāmas vēl neilgi pirms Jaunā gada dalījās ar izplaukušu pavasara ziedu un to pumpuru fotogrāfijām; Zaiga norādīja, ka Bauskas pusē vēl šobrīd novēroti gājputnu kāši; Aelita Cēsu pusē novembra vidū manīja brūno ibisu, kas Latvijā ir ļoti rets ieceļotājs; bet Romāns paudis satraukumu, ka Tukuma pusē izlēmis pārziemot kāds stārķis.
Kamēr vieni šos novērojumus uzskata par nejaušiem izņēmumiem, citi - tās dēvē par cikliskām pārmaiņam dabā, bet vēl kāds novērojumus skaidro kā nepārprotamas klimata pārmaiņu pazīmes.
"Dabai aizbraucis širmis!" par redzēto pauž Daiga. Margarita norāda, ka "šādi dabas brīnumi ir iepriekš bijuši". Edgars putnu novērojumus nodēvē par "dabisko atlasi". "Ļaujiet dzīvniekiem nomirt, ja viņi to vēlas," uzsver vīrietis. Bet vēl kāda iedzīvotāja norāda, ka "daba mūsdienās sagrozījusies ne pa jokam".
Profesors: tās ir savstarpēji nesaistītas lietas, bet...
LU Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš Jauns.lv pauž, ka minētie novērojumi, viņaprāt, ir savstarpēji nesaistītas parādības. "Daudzas ziedu sugas veido pumpurus pat zem sniega [...] bet gailenēm vajag zināmu siltumu, lai attīstītu augļķermeņus", turklāt "pēdējās nedēļas [pirms sniegputeņiem] ir bijušas tiešām siltas, taču nekas ārkārtējs."
"Putni varbūt spēj prognozēt laikapstākļus visai ziemai un tāpēc paliek ziemot tepat, bet drīzāk tie ir atsevišķi indivīdi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav spējuši aizlidot uz siltajām zemēm, un spēs izdzīvot tikai ļoti siltas ziemas apstākļos, kad būs iespējams sameklēt barību," pauž profesors.
Ieviņš uzsver, ka viņam personīgi nešķiet, ka laikapstākļi būtu izmainījušies un siltas/aukstas ziemas ir novērotas visu laiku. Tomēr viņš uzsver, ka fakts ir tāds, ka vidējā temperatūra pēdējos 100 gados ir pieaugusi. "Tad tālāk jāfilozofē par globālo klimata pārmaiņu modeļiem un to izpausmēm dažādās vietās. Tā kā Golfa straume draud samazināties, tad Eiropā nebūs vairs tik silts kopumā, bet karstuma viļņi joprojām būs, kad vējš pūtīs no Sahāras. Tāpat mitruma režīms palikšot kontrastaināks."
"Vai tam būtu jāizraisa arī izmaiņas dabā? Droši vien. Bet tad ir jāatceras, ka pirms 20 tūkstošiem gadu Eiropā beidzās pēdējais leduslaikmets, kas ilga 100 tūkstošus gadu. Tad visa Latvija bija zem kilometriem biezas ledus kārtas. Bet, kad tas viss kļuva siltāks un ledus izkusa, dzīvība pilnībā atjaunojās," pārdomās dalās profesors.
Ūdens līmenis Latvijā celsies
Tikmēr Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Jauns.lv ziņo, ka pēdējie 11 gadi (2015–2025) pasaulē ir bijuši vissiltākie novērojumu vēsturē, katram nākamajam gadam pārspējot iepriekšējo gadu temperatūras rekordus. Kā norāda LVĢMC, gaisa temperatūra 2025. gada janvārī–augustā bija par 1,42 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā periodā, kas liecina par klimata pārmaiņu tempa paātrināšanos.
Bet ziņojumā "Līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas Latvijā" LVĢMC norāda, ka klimata pārmaiņu ietekme skaidri redzama arī Latvijā: vidējā gaisa temperatūra 1991.–2020. gadā jau bija par 1,2 °C augstāka nekā iepriekšējā references periodā, un prognozes liecina, ka līdz gadsimta beigām tā varētu pieaugt vēl par 2,8 līdz 4,9 grādiem. Vienlaikus sagaidāms būtisks nokrišņu pieaugums, īpaši ziemā, sniega segas samazināšanās, izmaiņas vēja ātrumā un vētraino dienu biežumā un ievērojams jūras līmeņa kāpums.
"Līdz 2100. gadam jūras līmenis Latvijā pieaugs līdz 53,2 [±17,5] centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā, līdz 62,9 [±18,0] centimetriem vidēju un līdz 70,9 [±19,4] centimetriem būtisku klimata pārmaiņu gadījumā," norādīts ziņojumā.
Klimata modeļi strauju ūdens līmeņa kāpumu prognozē pēc 2050. gada, tomēr, kā norāda pēdējie pētījumi, precīzi prognozēt, kad jūras līmeņa kāpums paātrināsies, ir sarežģīti, ņemot vērā plašo faktoru kopumu, kas to ietekmē. Neskatoties uz augsto nenoteiktību, pilnīgi visi pētījumā izmantotie klimata modeļi prognozē ievērojamu jūras līmeņa kāpumu, atšķiroties tikai pieauguma apmēram.
