Papardes priecē ne tikai Jāņos - padomi tiem, kuri vēlas to audzēt savā dārzā
Papardes ir vieni no senākajiem augiem pasaulē, un dārzā tās ienes mierpilnu, dabisku noskaņu. Lai arī Latvijā pēdējos gados tās dekoratīvajos apstādījumos izmanto samērā maz, selekcionāri turpina strādāt un radīt skaistas dekoratīvo paparžu šķirnes. Ir vērts padomāt, vai kādā dobē neatvēlēt vietu arī papardēm.
Tik daudz skaistu šķirņu!
Latvijas klimatā lieliski jūtas parastā vīrpaparde (Dryopteris filix-mas) jeb melnā ozolpaparde, kas ir ļoti izturīga un labi pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem. Ne mazāk iecienīta ir parastā sievpaparde (Athyrium filix-femina), kuras lapas atgādina lielas, zaļas mežģīnes. Savukārt strauspaparde (Matteuccia struthiopteris) apbur ar savām iespaidīgajām lapām. To stādot, jārēķinās, ka paparde vēlēsies izplesties, tāpēc tai jāierāda gana plaša vieta.
Ja vēlies, lai viesi apbrīno tavā dārzā augošo papardi, vērts iestādīt kādu no dekoratīvo paparžu klāsta, piemēram, parastās sievpapardes šķirni ‘Lady in Red’, kuras smalkās zaļās lapas caurvij koši sarkans dzīslojums. Burvīga ir ozolpapardes šķirne ‘Brilliance’ – tās jaunie dzinumi ir bronzas krāsā, un augot tā lēnām maina savu neparasto toni uz zaļu. Japānas sievpaparde ‘Metallicum’ pie mums atceļojusi no šīs tālās zemes. Efektīgās, aptuveni 50 cm garās sudrabaini pelēkās lapas ar izteikti sarkanīgo dzīslojumu un sarkani brūnajiem lapu kātiem neļauj no tām novērst skatienu. Saraino cietpaparžu šķirni ‘Plumosum Densum’ varētu dēvēt par izcilnieci citu paparžu vidū – tai ir piesātināti zaļas, biezas, mīkstas, pat nedaudz pūkainas lapas, kas izaug 50 cm garas un pārsteidz ar elegantu formu.
Piedāvā saujiņu meža zemes
Lai papardes dārzā justos labi, tām nepieciešama ēnaina vai daļēji ēnaina vieta, jo lielākajai daļai nepatīk tieši saules stari, īpaši pēcpusdienā, kā arī sausums. Ideāla vide ir līdzīga kā mežā, kur tās var augt zem koku zariem.
Papardēm tīk vienmērīgi mitra, barības vielām bagāta un labi drenēta augsne; ideāli, ja to var uzlabot ar meža zemi. Ja tas nav iespējams, ielabo augsni ar kompostu vai skābu kūdru. Rudenī vai agrā pavasarī nogriez vecās lapas, lai netraucēti varētu augt jaunie dzinumi.
Papardes nav prasīgas pret mēslojumu – pietiek, ja pavasarī tās pacienāsi ar nedaudz komposta. Tās ir izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām, taču, kad laiks ir sauss, noteikti jālaista.
Papardes stādi vai nu pavasarī, vai rudenī, tad tās labāk ieaugsies. Rūpīgi izlasi informāciju par izvēlēto šķirni un, vadoties no tās, ierādi papardei pietiekami plašu vietu. Ja tāda informācija nav pieejama, nestādi papardes tuvāk par 40–60 cm citu no citas, jo tās mēdz izplesties. Stādi tikpat dziļi, kā tās augušas podiņā vai iepriekšējā vietā.
