Režisors Dāvis Sīmanis sācis pētīt nemirstību

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", darbs pie filmas ilga piecus gadus un filmēšana notikusi ne tikai Latvijā, bet arī ASV, Eiropā un pat Krievijā. Nemirstības tēma nav tikai zinātnieku fantāzija – tā skar jebkuru cilvēku, jo ik pa laikam pienāk brīži, kad īpaši asi sajūtam savas beigas un sākam domāt, vai dzīvi vispār ir iespējams paildzināt, skaidro režisors. Vienlaikus viņš uzsver: šobrīd vēl nav pārliecinošu pierādījumu, ka “ilgdzīve” jau tagad ir vienkārši nopērkama, jo pētniecība joprojām ir procesā. Filmā teikts, ka pēc aptuveni 20 gadiem būs daudz labāk saprotams, kuri virzieni patiešām strādā. Tomēr Dāvis Sīmanis pieļauj, ka nākotnē ilgdzīve varētu kļūt par turīgo privilēģiju, jo reāli risinājumi varētu būt dārgi un pieejami šaurākam lokam.

Filmā parādās arī uzņēmumi, kas piedāvā ķermeņu vai orgānu iesaldēšanu, cerot, ka nākotnē tehnoloģijas ļaus tos atjaunot un cilvēku “atgriezt” dzīvē. Vaicāts, vai pats izmantotu šādu iespēju, režisors atzīst – visticamāk, to darītu gandrīz visi, arī daļa skeptiķu, jo instinktīvi cilvēks turas pie dzīvības. Filmas galvenais mērķis nav pārdot skatītājam “nemirstības sapni”, bet likt aizdomāties, ka dzīve ir ierobežota un laiks jāizmanto jēgpilni.

Sīmanis pieļauj: ja zinātne tiešām izdarīs lielu izrāvienu, cilvēka mūžu varētu paildzināt nevis par pāris gadiem vai gadu desmitiem, bet par ļoti ievērojamu skaitli. Pat ja tas nebūs ierastajā, šodien saprotamajā formā, idejiski runa ir par ļoti pārgalvīgiem scenārijiem – līdz pat 5000 gadiem.

Vaicāts par nākotnes plāniem, režisors norāda, ka pats šo tēmu vairs tālāk nepētīs. Tikmēr "Frankenšteins 2.0" jau izpelnījusies atzinību – filma saņēmusi trīs "Lielā Kristapa" nominācijas.

Žurnālā "Kas Jauns" lūkojiet arī citas interesantākās ziņas un notikumus!