Jānis Kirmuška - aktieris ar Ziemassvētku vecīša sirdi
Aktieris Jānis Kirmuška decembrī pilnībā maina savu imidžu. No melnajām baikera drēbēm viņš atsakās, lai mugurā vilktu kaut ko košāku – Ziemassvētku vecīša sarkano mēteli. Un tā jau 40 gadu. Kā tad īsti ir ar to vecīša būšanu? Un vai Jānis, pats būdams īstā Ziemassvētku vecīša labā roka, tic Ziemassvētku brīnumam? To viņš stāsta žurnāla "100 Labi Padomi" jaunākajā numurā.
Ziemassvētku vecīša gaitas Jānis sāka 1986. gadā, kad tikko bija pabeidzis Latvijas Valsts konservatoriju un jau strādāja teātrī. Tolaik jauno aktieri uzrunāja kolēģis un draugs Valdis Pavlovskis, jautājot, vai viņš negrib izmēģināt Ziemassvētku vecīša arodu. “Valdis man iedeva koferi ar tērpu, uzrakstīja pirmo penterīti – iesākuma runu –, un es pamēģināju. Tā mana sirds šai lietai pieķērās.”
Jānis stāsta, ka viņš vienmēr ir gatavs Ziemassvētku vecīša lomai. Ja viņš ir bijis kāda bērnudārza vai skolas eglītē, skolotāja parasti pēc tam saka: “Vecīt, jūs bijāt tik jauks, vai mēs varam sarunāt jau nākamgada decembri?” Ja vien datums nav aizņemts, aktieris piekrīt. Jānis gardi nosmejas, ka nākamā gada decembra plāns viņam jau zināms gadu uz priekšu. “Patīk man tā Ziemassvētku vecīša lieta!”
Kamols kaklā un lēciens baseinā
“Tajā visā ir kāds sirsnīgs un patiess noslēpums, jo bērni nemelo. Galvenais ir runāt ar viņiem kā līdzvērtīgiem, kā ar pieaugušiem. Dieva dēļ, netaisīt uķipuķi.” Dažreiz mazie Ziemassvētku vecītim tik ļoti uzticas, ka izstāsta savas kvēlākās vēlēšanās un grib arī viņu pašu apdāvināt – kāds labprāt dāvinātu savu mīļāko lelli, cits pulksteni. “Es saku – nē, lai paliek tev, bet es atcerēšos, kā tas pulkstenītis izskatās. Bērniņš ir gatavs man atdot visdārgāko. Tāda sirsnība… Kamols kaklā.”
Jānis uzskata, ka neesot arī lielas atšķirības, vai Ziemassvētku vecītis nāk pie bērniem vai pieaugušajiem, jo pieaugušie tajā brīdī pārvēršas par bērniem. Tas esot tik forši! “Viņi visi gaida brīnumu!” Bet bijuši arī visādi piedzīvojumi.
Reiz pieaugušo Ziemassvētku ballītē viņam lūgts ielēkt baseinā, jo svinēšana notikusi pie baseina. Aktieris nav uz mutes kritis – kāpēc ne; par attiecīgu samaksu... Tā no trīs metru augstuma, sarkanajam mētelim plandot, lēcis uz galvas baseinā. “Zem ūdens izģērbos – virspusē lēnām uzpeldēja cepure un kažociņš, bet es klusi aizpeldēju otrā malā.” Citkārt privātā pasākumā viņam vaicāts, vai vecītim nav bail no augstuma, jo gribējuši, lai viņš pie viesiem nolaistos ar helikopteru.
Pilnu sarunu ar Jāni Kirmušku, lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas no 3. decembra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
