Sandis Ozoliņš veltī siltus vārdus sava mentora Māra Ķirsona piemiņai: "Ir tikai viena diena..."

Ozoliņš ir viens no retajiem sportistiem, kurš atklāti runājis par savu cīņu ar atkarībām, un Mārim Ķirsonam bijusi ļoti nozīmīga loma šajā ceļā. Mācītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un atkarību terapeits Ķirsons (1940-2025) ir viens no Minesotas programmas (pasaulē atzīta atkarību ārstēšanas metode) ieviesējiem Latvijā un ar savu personības spēku un viedumu daudziem palīdzējis noturēties uz skaidrības takas. Viņam pateicīgs ir arī Sandis Ozoliņš, kurš no Māra Ķirsona atvadījies, publiskojot foto ar būtiskiem dzīves brīžiem un daloties sirsnīgās atmiņās par savu mentoru.

"Pēdējais cigārs...pēdējā bilde...pēdējais dialogs....šodien jau tas bija monologs, pavadot Māri.
Cigārs un latte ar mācītāja kungu… kur pat neapzinies, ka tā ir gan grēksūdze, gan vēlme redzēt apliecinājumu, ka kāds klausās ar vieglu galvas mājienu un saprotošu rokas žestu. Tā mēdza būt tāda dziedinoša sajūta, kas pārņem mūsu satikšanās reizēs. Nerunājam par reliģiju, ļoti maz par sportu, neaģitējām savas pārliecības un ticības.
Cigārs mums bija notikums...vai tās bija vienkārši sarunas, dialogs vai ilgstošs monologs, ko Māris parasti uzklausīja vairāk nekā bija pieklājīgi.
Vai uzmanīgi klausījās veco un jauno ieilgušo gaušanos, tā pacietīgi un ar sapratni turpinot dot cerību. Māris prata atvērt acis, samazināt bailes, izkliedēt neticības smogu, kad tas radies no aizvainojuma vai bailēm.
Mūsu iecienītākā satikšanās vieta, kur sēdējām, malkojot americano vai cafe latti ar cigāru, allaž bija kafejnīca Ķuze, no kuras vērojām gan deputātus ar svarīgām sejām, gan tūristus ar pētošiem skatieniem, gan kādu no sev līdzīgiem pirms kāda laika ar trīcošām rokām steigdamies uz bodi pēc atvieglojuma.

Māris ir bijis mans Tao (ceļš) vai tas ir bijis vienkārši cilvēks, kurš gājis šo pašu ceļu pirms manis, vai arī liktenīga sakritība vai mistisks mana ceļa lukturis. Viņam bija īpaša nozīme manā dzīvē. Viņš bija mans patiesais draugs.
Kad sarunas laikā žēlojoties sāc saprast, cik smieklīgi izklausies, kad sāc saprast, cik nobijies esi, kad sāc saprast, cik tas patiesībā nav būtiski...kad neērta klusuma brīžos nerodas vajadzība mākslīgi meklēt tēmu sarunai un kad tai mirklī saproti, ka dzīvē viss ir labi un būs labi, jo ir tikai viena diena, kas jāizdzīvo, kā to mācīja Māris."

Jau vēstīts, ka mācītājs Māris Ķirsons mūžībā devās šā gada 19. janvārī. Viņš bija ne tikai cilvēku cienīts līderis un padomdevējs, bet arī Baznīcas vadībai neērts garīdznieks, jo vienmēr strīdējies ar savu garīgo priekšniecību – arhibīskapiem. Bijis dzīves nomocīts alkoholiķis, kurš paviesojies gan cietumā un trakomājā, bet vēlāk spējis uzvarēt savas atkarības un pats glābis simtiem atkarību purvā iegrimušos, Latvijā ieviešot Minesotas programmu. Ķirsons pats atzinis, ka tieši Minesotas programmas ieviešana Latvijā ir nozīmīgākais, ko viņš savā dzīvē izdarījis, jo tā ir efektīvākā alkoholisma terapijā: “Vislielākais gandarījums ir, kad pēc gadiem to cilvēku (kas izgājis Minesotas programmu) nejauši satiec Doma laukumā, un pirmais, ko viņš grib man pateikt – joprojām nedzer un dara to, ko mācīju. Tas priecē.”

Patlaban Minesotas programma - psihoterapeitiska īstermiņa atkarību ārstēšanas metode jeb stacionāra terapija, kas ilgst 28 dienas - Latvijā pieejama ne tikai klīnikā “Akrona 12”, bet arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un Jelgavas slimnīcā “Ģintermuiža”.