Jānis Zuzāns skaidro, kas viņu saista ar miljardieri Pjotru Avenu

Uz nozīmīgo notikumu – amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas personālizstādes "Utopiskās šūnas" atklāšanu – Zuzāns pats personiski bija uzaicinājis kolekcionārus, mākslas speciālistus, interesentus, draugus un paziņas, kas saistīti ar mākslu. Aicināto viesu vidū bija arī miljardieris Pjotrs Avens.

Kā novērojis žurnāls "Kas Jauns", "Zuzeum" stāvlaukumā miljardieri ar "Mercedes-Benz" melnu mikroautobusu pievizināja privātais šoferis, un bez redzamas miesassargu pavadības Pjotrs Avens viens kājām devās pāri laukumam uz mākslas centra ieeju. Iekšpusē pretī viņam jau bija panācies Jānis Zuzāns, kas ar Avenu draudzīgi sasveicinājās. Pieliecies tuvāk namatēvam, Avens, šķiet, viņu informēja par kādu vēlmi, jo Zuzāns nekavējoties Avenu pavadīja cauri foajē telpai, kur pārējie viesi pulcējās uz svinīgo atklāšanu, un smalko ciemiņu ieveda ekspozīcijas zālē ekskluzīvi vienu pašu. Tā Avens pat palaida garām iespēju paspiest roku ekspolitiķim Edgaram Jaunupam, kas turpat priekšā kopā ar citiem izstādes atklāšanas viesiem gaidīja svinīgo uzrunu. Kā atceramies, kriminālprocesā, kurā tika pētīts, vai par Pjotram Avenam 2016. gadā piešķirto Latvijas pilsonību tika dots kukulis, Jaunupam savulaik nācās sniegt liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Daudzi brīnījās, ka Pjotrs Avens kā izstādes telpā iegāja, tā arī nebija manāms iznākam. Kad "Zuzeum" saimnieks Jānis Zuzāns un izstādes autore Donna Huanka bija visus sanākušos uzrunājuši, zāle tika atvērta arī pārējiem. Lai neveidotu lielu drūzmu un ērtāk un pilnvērtīgāk varētu apskatīt mākslas darbus, atklāšanas pasākuma viesi telpā tika ielaisti pēc grupu principa. Taču Avens foajē telpā otrreiz vairs neieradās. Domājams, ka personāls parūpējās par miljardiera komfortu un palīdzēja viņam izvairīties no liekas, netīkamas uzmanības, un izveda viņu no mākslas centra pa dienesta ieeju.

Kā uzzināja žurnāls "Kas Jauns", Pjotrs Avens Jānim Zuzānam esot labs paziņa. “Mēs savulaik Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, rīkojām klasiskās mūzikas festivālu. Mūsu sadarbība, man liekas, ilga piecus gadus. Festivālu pārtraucām rīkot, jo sākās karš. Taču kontakts mūsu starpā nav pazudis. Uzturam attiecības, ne ļoti bieži, bet tiekamies – iedzeram vīnu un parunājam par dzīvi.”

Kopš Krievija uzsāka karadarbību Ukrainā, Pjotru Avenu latviešu sabiedrība vērtē pretrunīgi, jo viņš nav publiski izteicis nosodījumu Krievijai un ir iekļauts sankciju sarakstos. Taču Jānis Zuzāns pauž viedokli, ka Avenu sabiedrība nosoda nepamatoti. “Pēteris ir ļoti nomākts, un es viņu saprotu. Viņam ir piesējuši bumbu par saistību ar karu, bet viņš jau tur nav iesaistīts. Manā skatījumā, viņš vienkārši neīstā laikā un vietā trāpījās. Viņš taču ir arī pie mums Latvijā daudz vērtīgu lietu izdarījis. Viņš ļoti pārdzīvo, ka viņu nepamatoti nosoda. Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka Pēteris nekādā gadījumā neatbalsta Krievijas karu Ukrainā. Man šķiet, ka mēs daudz zaudējam, viņu patlaban noniecinot,” tā Zuzāns.

Kas ir Pjotrs Avens

• Pjotrs Avens, dzimis 1955. gada 16. martā Maskavā, ir daļējas latviešu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis, miljardieris.
• Krievijas "Alfa Bank" dibinātājs un līdzīpašnieks. Turība lēšama 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, kas viņu padara par 31. bagātāko Krievijā, savukārt planētas bagātāko iedzīvotāju sarakstā ierindo 659. vietā.
• Pjotra Avena saknes meklējamas Jaunpiebalgas pagastā. Tur Zeikaru mājās dzima viņa vectēvs Jānis Avens, kas kā latviešu strēlnieks dienēja cara armijā, tad iestājās komunistiskajā partijā un pēc Pirmā pasaules kara kļuva par čekistu Krievijā, līdz Staļina represiju gados tika nošauts. Senču dzimteni sava tēva pavadībā pirmoreiz Pjotrs Avens bija ieradies apciemot 1990. gadā, bet nu šeit audzina pats savu jaunāko dēlu Filipu, kurš mācās skolā un trenējas futbolā. Visa ģimene tagad apgūstot latviešu valodu.
• 2016. gadā pretrunīgā veidā ieguvis Latvijas pilsonību.
• Pirms vairāk nekā desmit gadiem 162 kilometrus no Rīgas – Madonas novada Lazdonas pagastā – gleznainā meža nostūrī starp diviem ezeriem – Mazo Klauģi un Lielo Klauģi – sāka tapt vērienīgs komplekss Klauģu muiža, kas pieder Avenam.
• Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, jo tika uzskatīts, ka aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju. Līdz ar to Itālijas policija apķīlāja Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēti viņa īpašumi Londonā, sankcijām pakļauti arī miljardiera uzņēmumi un īpašumi Latvijā. Savukārt Latvijas valsts Ordeņu kapituls aizpērn lēma viņam atņemt augstāko Latvijas valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni.
• 2024. gada 10. aprīlī Eiropas Savienības tiesa apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās Eiropas Savienības sankcijas. Latvijas Ārlietu ministrija gan paziņoja, ka aizvien ir spēkā tiesību akti, ar kuriem sankcijas tika pagarinātas, un Ministru kabinets par spriedumiem nolēma iesniegt apelācijas. Tieslietu ministrija pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.
• Pērn oktobrī, atsaucoties uz "RIA Novosti", portāls "Meduza" vēstīja, ka Krievijas Federācijas Padomes loceklis Dmitrijs Rogozins esot nosūtījis aicinājumu Krievijas Federālajam drošības dienestam, Izmeklēšanas komitejai un ģenerālprokuratūrai pārbaudīt informāciju par uzņēmēju Pjotra Avena un Mihaila Fridmana 150 miljonu ASV dolāru ziedojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, jo “uz to attiecas smags kriminālkodeksa pants”. Drīz pēc tam gan medijos parādījās ziņas, ka Kremlis abiem izsludinājis piedošanu un gaida miljardierus atpakaļ tēvzemē.