Pusgadu pēc tiesībsarga aicinājuma bērnu grāmatu klasifikācija pēc vecuma vēl nav izveidota
Vairāk nekā pusgada laikā, kopš tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar aicinājumu klasificēt bērnu grāmatas, lai bērnus aizsargātu no kaitīgas un vecumam neatbilstošas informācijas, šāda sistēma valsts līmenī Latvijā nav tapusi.
Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks atzina, ka pašlaik LM, pie kuras ar attiecīgu aicinājumu bija vērsies tiesībsargs, nav izstrādājusi un nav iesniegusi grozījumus kādus tiesību aktos, lai, piemēram, definētu erotiska rakstura materiāla jēdzienu.
Pēc ministrijas pārstāvja vārdiem, pirms precīza formulējuma iekļaušanas tiesību aktos, ir nepieciešams veikt priekšdarbus, piemēram, organizēt saturisku diskusiju ar jomas ekspertiem. Savukārt, lai noteiktu, kāds saturs ir piemērots konkrētam vecumposmam, ir jāveic profesionāls novērtējums. Uzulnieks atzīmēja, ka šāda novērtējuma veikšanai papildu resursi LM budžetā nav pieejami.
Ministrija gan esot veikusi priekšdarbus, caurskatot starptautisko pieredzi, definējot un marķējot erotisku saturu un izstrādājusi atsevišķus priekšlikumus, kuru detaļas Uzulnieks gan neatklāja. LM tuvākajā laikā esot plānota sadarbība ar Kultūras un Iekšlietu ministrijām, kas atbild attiecīgi par radošo materiālu veicināšanu un pornogrāfijas ierobežošanu.
Uzulnieks piebilda, ka, saskaņā ar spēkā esošo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.pantu, ir "aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai vai bērna identitātei".
Šā gada februārī tiesībsargs Jansons nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem saistībā ar bērnu seksuālo uzvedību. Tiesībsargs tika secinājis, ka profesionāļiem, kas strādā ar bērniem, trūkstot normatīvajiem aktiem atbilstošu metodisko materiālu bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanai un kaitējošas seksuālās uzvedības atpazīšanai, jo valsts šādu materiālu izstrādē esot ļoti pasīva. Tiesībsargs tolaik kritizēja biedrības "Papardes zieds" tulkoto grāmatu "SENSOA Karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību", kurā Tiesībsargas birojs saskatīja neatbilstības valsts normatīvajiem aktiem, kas veicinot bērniem kaitējošu uzvedību. "Papardes zieds" kritiku novērtēja kā nepamatotu, tomēr materiāla izplatīšanu pārtrauca.
Paralēli tiesībsargs aicināja klasificēt bērnu grāmatas, kurās iekļauts bērniem iespējami kaitīgs saturs pēc to atbilstības vecumam. Pēc viņa paustā, bērnu seksuālās izglītības saturam, ko valsts īsteno skolās, ir jābūt stingri noteiktam, bet publiskajā telpā pieejamās grāmatas satura ziņā var atšķirties, un bērnu vecāki var piemeklēt savai pārliecībai atbilstošāko saturu, audzinot bērnus.
Tiesībsargs tika norādījis uz pastāvošajiem trūkumiem, proti, šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums esot vairāk deklaratīvs. Juridiski nav definīcijas, kas ir erotiska rakstura materiāls, nav iestādes, kas to vērtē, nav soda, izņemot par pornogrāfiju, kā arī literatūrai nav vecuma ierobežojuma.
Tāpēc tiesībsargs rosināja LM līdz oktobrim izstrādāt pamatnostādnes bērnu aizsardzībai pret viņu labklājībai kaitīgu informāciju, normatīvajā regulējumā definēt terminu "erotiska rakstura materiāls", noteikt tiesību aktos atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, kā arī rosināt diskusiju par grāmatu marķēšanu un izstrādāt Latvijai adaptētas vadlīnijas bērnu seksuālās uzvedības izvērtēšanai.
