Iekšlietu darbinieku arodbiedrība gatava vērsties Satversmes tiesā pret izdienas pensiju reformu
Iekšlietu darbinieku arodbiedrība apsver Satversmes tiesā (ST) apstrīdēt izmaiņas izdienas pensiju regulējumā, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns apstiprināja, ka šādu soli plānots veikt, jo organizācija uzskata, ka tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret tām amatpersonām, kurām ir mazāk kā 15 gadu izdienas stāžs - šos cilvēkus plānotās izmaiņas ietekmē būtiski.
Arodbiedrību arī neapmierina, ka, sākot saņemt vecuma pensijai, paredzēts, ka tā tiks aprēķināta pēc vispārīgiem principiem, kā tas tiek darīts citiem vecuma pensionāriem, bet vecuma pensija parasti ir būtiski zemāka nekā izdienas.
Augustāns klāstīja, ka arodbiedrība plāno apstrīdēt minēto kārtību ST, jo uzskata, ka jādarbojas principam - ja cilvēks ir nostrādājis un nopelnījis sev pienākošos atlīdzību, viņam ir tiesības to saņemt līdz mūža beigām. Viņa redzējumā, tas atbilstu Satversmē nostiprinātajam principam par taisnīgu atlīdzību.
Augustāns skaidroja, ka arodbiedrība nekritizē pašu izdienas pensijas vecuma paaugstināšanas ideju, jo konceptuāli pret to iebildumu neesot. Tomēr, pēc viņa teiktā, būtiskākās problēmas slēpjas detaļās, kuras arodbiedrība vēl vērtēs un šobrīd apkopo informāciju, lai noteiktu, kā tālāk risināt iespējamos strīdus jautājumus.
Augustāns piebilda, ka pieteikuma sagatavošanai būšot nepieciešami vismaz divi līdz trīs mēneši pēc izsludinātā likuma izvērtēšanas, tādēļ tas varētu notikt nākamā gada janvārī vai februārī. Arodbiedrība noteikti vērsīsies ST, bet jautājums ir par to, par kādiem tieši likuma punktiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus deviņos likumos, kas no 2027. gada paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Izmaiņas skars arī iekšlietu dienestos strādājošos.
Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, argumentēja valdība.
Paredzēts, ka izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas tika rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.
Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, bija norādīts likumu izmaiņu anotācijās.
