Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis par naudas atmazgāšanu, sankciju apiešanu un Lietuvas augošo ietekmi

Kas ir jautājumi, ar kuriem FID šogad ir nācies saskarties visvairāk, un vai ir parādījušās jaunas tēmas?

FID pamatdarbības fokusā viennozīmīgi ir lielas, augstas prioritātes un sarežģītas lietas, kas attiecas uz vietējo noziedzību, proti, noziedznieki strādā no Latvijas vai Latvijā, vienlaikus iekļaujot arī starptautisko elementu. Tās ir lielas naudas atmazgāšanas lietas par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir ar valsts drošību saistītas lietas, kurās mēs cenšamies sadarbības partnerus atbalstīt tieši prevencijas jautājumos. Mēs noteikti esam drošs sadarbības partneris visām tiesībaizsardzības iestādēm Latvijā tieši finanšu izlūkošanas jomā.

Jāuzsver, ka ir vairākas apjomīgas krimināllietas - par narkotisko un psihotropo vielu apriti, par kurām informācija jau ir izskanējusi publiski, ir vairākas ļoti apjomīgas lietas kopā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), šobrīd gan izlūkošanas, gan izmeklēšanas stadijā ir izteikti apjomīgas un sarežģītas sankciju lietas, kas vēl nav publiski izskanējušas.

Otra lieta, kas noteikti ir jāpiemin, ir Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" vērtējums, ko ilgi gaidījām. Beidzot tas ir noslēdzies, un drīz būs arī zināmi rezultāti.

Nākamais, par ko mēs runājam publiski daudz vairāk, ir sankciju jautājumi. Nedaudz vairāk kā pusotru gadu mēs esam arī centrālā iestāde sankciju jautājumos Latvijā, un ir jau uzkrāta zināma pieredze. Jāsaka, ka mēs esam daudz nobriedušāki nekā kara sākumā. Šodienas acīm skatoties, kara sākumā mūsu darbība bija vairāk reaģējoša un prioritāte bija visi ziņojumi, kas ienāca dienestā. Šobrīd mēs esam prioritātes pārvērtējuši. Prioritāte nav atsevišķi luksusa preču eksporta gadījumi uz Krieviju. Augsta prioritāte ir lietām, kur ir aizdomas par Krievijas militārā kompleksa atbalstu, tās ir preces ar divējādu pielietojumu u.tml.

Tāpat vēl ir jāuzsver krāpšanas gadījumi, ar kuriem var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Arī šie jautājumi ir augstu mūsu prioritāšu skalā.

Tāpat tā ir organizētā noziedzība, vai tas attiektos uz kontrabandas precēm vai narkotiskajām vielām, vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Šis ir arī labs laiks apsēsties un paskatīties uz to, kas ir izdarīts, paskatīties uz nākotni, tādēļ strādājam pie FID stratēģijas atjaunošanas, lai resursus izmantotu maksimāli lietderīgi.

Vēl viena lieta ir Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums, kas ir šīs sistēmas mugurkauls, pamatdokuments, uz kura pēc tam visi sadarbības partneri un politikas veidotāji var balstīt savus darbības plānus nākotnei.

Jūs minējāt, ka ir lielas naudas atmazgāšanas lietas. Šādi naudas atmazgāšanas smadzeņu centri atrodas arī Latvijā?

Izstrādājot nacionālo riska novērtējumu, mēs skatāmies arī uz globāla mēroga noziedzību un to, kā tā izskatās Latvijas līmenī. Par centru Latviju noteikti nevarētu saukt. Vietējie grupējumi tiešām darbojas vietējā mērogā, bet, protams, izmanto mehānismus - juridiskus veidojumus, norēķinu kontus - arī citās valstīs. Līdz ar to shēmas kļūst globālākas. Atsevišķi spēlētāji arī darbojas globālāk vai to sadarbības partneri ir globālāki. Bet teikt, ka mēs kaut kā izceltos pasaules vai Eiropas mērogā, viennozīmīgi nevar.

Kādiem iemesliem šodien izmanto naudas atmazgāšanas shēmas?

Iemesli visdrīzāk nav mainījušies no pašiem pirmsākumiem, un galvenais ir no tā gūt peļņu. Ja kāds izvairās no nodokļu nomaksas, tad pēc tam vajag, lai līdzekļi izskatītos maksimāli likumīgi iegūti. Ja tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, piemēram, no organizētās noziedzības darbības, tad ir jābūt legālai virsbūvei, no kuras darbības pat nereti tiek maksāti nodokļi, lai tikai radītu iespaidu par likumīgu darbību.

Latvijas galvenās prioritātes no nacionālā riska novērtējuma skatu punkta ir nodokļu noziegumi. Tagad mēs to definējam nedaudz plašāk un skatāmies uz visu ēnu ekonomiku, nevis tikai uz PVN karuseļiem vai ļoti apjomīgām shēmām, jo arī tādi atsevišķi elementi kā "aplokšņu alga" vai uzņēmumu ienākuma nodokļa pilna nenomaksa kopā veido ļoti lielas summas.

Latvijā situācija ar ēnu ekonomiku nav daudz sliktāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet tāpat tā ir virs 20% no iekšzemes kopprodukta, un līdz ar to sanāk, ka no katra piektā eiro netiek nomaksāts kāds nodoklis.

Ja pievēršamies pēc kara sākuma ieviestajām sankcijām, tad cik daudz jūs līdz šim esat saņēmuši ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem?

Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem FID tiek saņemti salīdzinoši nemainīgi pēdējos piecus līdz septiņus gadus, un tas ir no aptuveni 5000 līdz 6500 gadā. Attiecībā tieši uz sankcijām pirmais kāpums bija 2022.gadā. Togad saņēmām 281 ziņojumu. Tālāk - jo vairāk sankciju kārtu tika pieņemts ES, jo vairāk bija sankciju veidu, jo vairāk arī auga ziņojumu skaits. Pieaugums ir bijis praktiski katru gadu, un es jau šodien varu teikt, ka šogad saņemsim vislielāko ziņojumu skaitu, jo jau pirmajos trīs ceturkšņos ir vairāk nekā 500 ziņojumu un līdz gada beigām noteikti būs vairāk nekā 600 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem tieši sankciju kontekstā. Tie ir vairāk nekā 10% no kopējā ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem, un tas ir liels īpatsvars.

Kas slēpjas aiz šiem ziņojumiem? Vairāk nekā puse ir ziņojumi par kontiem kredītiestādēs, kuras ir pakļautas sankcijām, pamatā Krievijas kredītiestādēs. 25% ziņojumu ir par pakalpojumu, kuri ir aizliegti, sniegšanu Krievijas uzņēmumiem. Te ir jāatgādina, ka ir noteikti pakalpojumu veidi, piemēram, IT pakalpojumi, kurus Krievijas un Baltkrievijas subjektiem sniegt nedrīkst. 15% ziņojumu ir par sankcijām pakļautu preču eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju vai trešajām valstīm. Turklāt te lielākoties runa ir nevis par Latvijas precēm, kuras tiek eksportētas, bet par preču reeksportu caur Latviju un tās sauszemes robežu.

Pozitīvais ir tas, ka mēs nevienā no līdzšinējiem kara gadiem neesam redzējuši to, ka palielinātos ziņojumu skaits par divejāda pielietojuma vai militāru preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ziņojumu skaits par ļoti lielām summām. Ir atsevišķi gadījumi, bet lielais vairums lietu tomēr ir par cita veida precēm un pakalpojumiem.

Es pieļauju, ka sākumā, kad jaunas sankciju kārtas tika izsludinātas teju katru nedēļu, daudzi pārkāpumi notika arī nezināšanas dēļ. Kā ir tagad? Vai varam teikt, ka tie, kuri mēģina sankcijas apiet šodien, to dara ļoti apzināti, vai tomēr joprojām sastopaties ar situācijām, ka cilvēki nav informēti?

Ir gan tā, gan tā. Arī nezināšana nekur nav palikusi. It īpaši tas attiecas uz ziņojumiem par kontiem Krievijas kredītiestādēs, kas ir sankciju subjekti.

Savukārt, ja mēs runājam par apjomīgākām shēmām, tad tās šodien nenotiek nezināšanas dēļ. Pat ne atsevišķos gadījumos. Arī informācija, kā ievērot sankcijas, Latvijā ir ļoti labi pieejama. Es domāju, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu, ir labi informēti par pamata lietām un zina, kur vērsties, ja rodas jautājumi. Tādēļ es teikšu, ka nezināšanas dēļ joprojām ir kādi mazāki gadījumi, bet visi lielie mēģinājumi apiet sankcijas ir veikti pilnīgi apzināti.

No kā ziņojumi pārsvarā tiek saņemti? Vai ir uzņēmumu/profesiju grupas, kurām, pēc jūsu domām, ziņot vajadzētu vairāk, bet tas nenotiek?

Latvijā ne tagad, ne pārskatāmā nākotnē nebūs situācijas, ka no nefinanšu sektora tiks saņemts vairāk ziņojumu nekā no finanšu sektora. Mēs to arī nesagaidām. Visvairāk ziņojumu nāk no finanšu sektora pārstāvjiem, un tas ir loģiski un samērīgi tam, kā pašlaik Latvijā ir izveidota naudas atmazgāšanas novēršanas sistēma.

Savukārt, ja runājam tieši par nefinanšu sektoru, tad mēs pirms pusotra gada domājām, kā mēs varam palīdzēt, un rezultātā tika izveidota vienkāršota ziņošanas kārtība. Faktiski nekavējoties pēc tam bija redzams ziņojumu skaita pieaugums. Šogad jau ap 9% no visiem ziņojumiem mēs saņemam no nefinanšu sektora. Vēl pirms dažiem gadiem tas bija zem 5%.

Vai tomēr ir profesiju grupas, no kurām jūs sagaidītu lielāku aktivitāti ziņojumu iesniegšanā?

Faktiski vienīgā profesijas grupa, kas ziņo kritiski maz, ir juristi. Nevis zvērināti advokāti, bet juristi. Neraugoties uz to, ka šī ir Latvijā plaši pārstāvēta profesijas grupa, ziņojumu ir ļoti maz.

Ar ko to skaidrojat? Tās ir bailes, ka, ja ziņošu par kādu aizdomīgu klienta darījumu, zaudēšu viņu un varbūt citus klientus? Tā ir nezināšana, lai gan tieši juristiem būtu dīvaini nezināt, ko no viņiem prasa likums?

Es teikšu, ka tā ir kombinācija no abiem jūsu minētajiem faktoriem. Protams, ka mēs no juristiem nesagaidītu tūkstošus vai simtus ziņojumu, visdrīzāk mēs runājam par dažiem desmitiem gadā, bet pašlaik nav arī to.

Kā pašlaik vērtēt sankciju piemērošanas kvalitāti, un vai iezīmējas arī "caurumi", pa kuriem Latvijā sankcijas var apiet?

Mēs noteikti paši sevi varam uzslavēt un mēs to dzirdam arī no partneriem ES un ārpus tās. Šoruden rīkojām ikgadējo konferenci par sankcijām, kur dzirdējām daudz atzinīgu vārdu par to, kāda sistēma ir izveidota Latvijā. Bet, protams, viens nav cīnītājs, un svarīgi ir arī tas, kā ievieš un īsteno sankcijas mūsu stratēģiskie sadarbības partneri, un jāatzīst, ka ir valstis, kur tas nenotiek tādā līmenī kā Latvijā.

Ja runājam par "caurumiem", tad te atbilde ir jāsadala divās daļās. Tikko tiek apstiprinātas jaunas sankciju kārtas un tiek ieviestas jaunas sankciju kategorijas, Krievija un Baltkrievija tūliņ meklē veidus, kā sankcijas apiet, un tie vienmēr ir jauni veidi. Jau no 2022.gada, tiklīdz tiek pieņemta jauna sankciju kārta, mēs redzam, ka ziņojumu saturs nedaudz mainās. Bet tiklīdz parādās kaut kas jauns, arī atbildīgās iestādes ES ir gatavas to novērst un šos "caurumus" aizlāpīt. Savukārt, ja runājam par cita veida trūkumiem, tad būtu ļoti vērtīgi ES līmenī atskatīties uz jau pieņemtajām sankciju kārtām un aizlāpīt jau labu laiku atpakaļ konstatētus "caurumus", kuri joprojām pastāv. Piemēram, iepriekš daudz tika runāts, ka ir jāsalāgo sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un pret Baltkrieviju. Tas ir izdarīts. Tāpat iepriekš tika runāts par sankciju pārkāpumu kriminalizēšanu visās ES dalībvalstīs. Arī ar to ir tikts galā. Tādēļ "caurumu" aizlāpīšanā ir redzamas pozitīvas tendences.

Kas ir visizplatītākais veids, kā mēģina apiet sankcijas?

Visizplatītākais veids sektorālo sankciju apiešanai ir nepatiesas informācijas norādīšana muitas deklarācijās. Turklāt visus šādus gadījumus, kas tur tiek izdomāts, paredzēt nevar, tādēļ es to nesauktu par "caurumu". Medijos arī ir izskanējusi informācija par Krievijas "ēnu floti" un šo kuģu apkalpošanu, kas pati par sevi nav aizliegta, ja kuģis nav iekļauts sankciju sarakstā. Taču tas, ko mēs šādos gadījumos varam darīt, ir būt proaktīvi, identificēt šādus gadījumus un sniegt par tiem informāciju. Īpaši attiecībā uz "ēnu flotes" kuģiem FID to dara ļoti aktīvi.

Kas būtu jādara jau ES līmenī?

Viena lieta ir sankciju uzraudzības centralizācija dalībvalstīs, tāpat kā to ir izdarījusi Latvija, un mēs redzam, ka tas strādā. Tas ir labi gan nacionālā mērogā, jo daudz kvalitatīvāka kļūst informācijas pieejamība, gan daudz vienkāršāk tas ir starptautiskajiem sadarbības partneriem.

Otrs ir tas, ko es jau minēju par atskatīšanos uz jau pieņemtajām sankciju kārtām. Ir jāpadomā, vai visas līdz šim noteiktās sankcijas nes to pievienoto vērtību, kuras dēļ tika noteiktas. It īpaši tas attiecas uz tām sankciju kārtām, kuras tika pieņemtas pašā kara sākumā. Ja redzam, ka tām vairs nav tādas pievienotās vērtības, tad varbūt labāk būtu no tām atteikties.

No jūnija Latvijā ir spēkā stingrāki kriminālsodi un jauns administratīvās atbildības mehānisms par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Jūs redzat, ka tam jau ir kāda ietekme?

Pirmais, ko mēs izjūtam FID, ir tas, ka tagad jau gandrīz visas ES dalībvalstis ir kriminalizējušas sankciju pārkāpumus. Tas ir ļoti būtisks solis un it īpaši starptautiskajā sadarbībā. Iepriekš tomēr, ja mēs izmeklējām kādu pārkāpumu un mums bija jāvēršas pēc informācijas pie valsts, kurā sankciju pārkāpumi nebija kriminalizēti, viņiem bija tiesības informāciju nesniegt vai pat nebija tiesību sniegt informāciju. Šobrīd starptautiskā sadarbība ir daudz vieglāka un efektīvāka.

Ļoti liels ieguvums ir iespēja konkrētus sankciju pārkāpumu gadījumus dekriminalizēt. Tas nozīmē, ka par maziem un nenozīmīgiem sankciju pārkāpumu gadījumiem, piemēram, par vairāk nekā 300 eiro vērtas šampanieša pudeles eksportu, tagad var sākt administratīvā pārkāpuma procesu, nevis kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka valstiskā līmenī, un it īpaši tas attiecas uz muitu, resursus var veltīt būtisku lietu izmeklēšanai. Statistikā jau redzam, ka kopš jūnija ir sākti vairāk nekā 200 administratīvie procesi, kas iepriekš būtu kriminālprocesi. Līdz ar to resursus vairāk var veltīt lietām ar lielāku pievienoto vērtību.

Ar kurām valstīm FID iznāk visvairāk sadarboties un apmainīties ar informāciju?

Katru gadu tas nedaudz mainās, bet visciešākā sadarbība pēdējos gados mums ir ar Lietuvu gan ģeogrāfijas dēļ, gan atsevišķu banku un maksājumu iestāžu dēļ, kuras ir reģistrētas Lietuvā un strādā ar lielu vērienu.

Jūs par "Revolut"?

Ne tikai.

Nesen žurnālā "Ir" bija aprakstīts gadījums, ka "Riga Fertilizer Terminal", kura līdzīpašnieks ir Krievijas prezidentam pietuvinātais oligarhs Dmitrijs Mazepins, lūdza piemērot tā saukto ugunsmūra risinājumu, kas ļauj atbrīvot uzņēmuma līdzekļus un saimnieciskos resursus un atsākt pakalpojumu sniegšanu, nepieļaujot sankcijām pakļautā īpašnieka kontroli uzņēmumā vai pieeju tā resursiem, un Ministru kabinets to ir noraidījis. Cik daudz uzņēmumu kopumā Latvijā ir lūguši piemērot ugunsmūra risinājumu?

Citu gadījumu mums līdz šim nav bijis. Ir gan bijušas pārrunas arī ar citiem uzņēmumiem, kā arī mēs esam konsultējušies ar kolēģiem citās Eiropas valstīs, kur šādi mehānismi ir ieviesti.

Vai jūsu skatījumā uzņēmumi šādi tiešām spēj darboties?

Latvijā vēl nav bijis neviens gadījums, kad tiktu ieviests ugunsmūris, bet citās valstīs šāds risinājums ir pielietots un atsevišķos gadījumos arī ir redzams, ka tas funkcionē. Ir arī precīzi kontroles mehānismi, kā pārbaudīt, ka sankcijas netiek pārkāptas.

Cik daudz šogad esat pieņēmuši lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu, un kādi ir tipiskākie iemesli?

Līdzekļu iesaldēšanu FID pārsvarā veic, pamatojoties uz ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem. Kā jau es minēju, ziņojumu skaits pēdējos gados nav būtiski mainījies, un tāpat līdzīgā līmenī ir tas informācijas apjoms, ko nododam saviem sadarbības partneriem, bet paši līdzekļu iesaldēšanas apjomi ir kritušies.

2022. gads līdz šim bija rekordgads iesaldēto līdzekļu apjomā, un pēc tam tas ir krities, it īpaši pēdējos divos gados. Šogad iesaldēto līdzekļu apjoms ir virs viena miljona eiro. Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, tad apjomi arī noteikti vairs nebūs tādi, kā bija iepriekš.

Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti.

Šodien līdzekļus iesaldē pārsvarā krāpšanas lietās, kad Latvijas uzņēmējiem vai iedzīvotājiem ir izkrāptas lielākas summas. Šajās lietās pēdējo divu gadu laikā ir novērota tendence, ka krāpnieki orientējas uz vidēju vai lielu uzņēmumu grāmatvežiem, kuriem ir pieeja lielākiem naudas līdzekļiem. Gan šogad, gan pagājušajā gadā lēmumi par lielāko summu iesaldēšanu ir pieņemti, lai palīdzētu apturēt līdzekļus, kuri jau ir izkrāpti. Ir arī pāris gadījumi, kad pēc cietušo vai tiesībsargājošo iestāžu vēršanās pēc palīdzības izdevās noķert diezgan apjomīgas summas. Jauna pieeja, ko izmantojam šogad un pērn, ir līdzekļu iesaldēšana ar mūsu sadarbības partneru palīdzību. Par šo gadu vēl statistikas nav, bet pērn tie bija vairāk nekā 6 miljoni eiro. Tā bija viena apjomīgāka lieta par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu un pāris lietas par naudas izkrāpšanu lieliem Latvijas uzņēmumiem.

Tas nozīmē, ka naudu krāpnieki jau bija pārskaitījuši uz kādu citu valsti?

Jā. Ļoti bieži shēma ir tāda, ka, izkrāpjot naudu no kāda konta Latvijā, to nekavējoties pārskaita uz kādu citu ES valsts banku vai maksājumu iestādi un nākamajā vai aiznākamajā solī tā tiek pārvērsta par kriptovalūtu. Tālāk jau šiem līdzekļiem, lai tos paspētu noķert, izsekot ir praktiski neiespējami.

Jau pagājušā gada FID ziņojumā bija teikts, ka pieaugoša tendence ir ārvalstīs reģistrēto elektronisko maksājumu iestāžu lomai un tika identificēti vairāki gadījumi, ka ar ārvalstīs reģistrētu elektroniskās naudas iestāžu/maksājumu iestāžu starpniecību tiek īstenota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Jūsu teiktais nozīmē, ka šogad šī tendence pastiprinās?

Tendence nav mainījusies un ir pieaugoša. Mūsu skatījumā pieaugums nav saistīts ar apzinātu ļaunprātību, bet ar konkrēto maksājumu iestāžu biznesa attīstību.

Jūs arvien aktīvākā šī biznesa veida attīstībā riskus nesaskatāt?

No mūsu ikdienas darba viedokļa, tam, vai tā ir banka, elektronisko maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, nav atšķirības. Jautājums, cik katrai iestādei ir augošs biznesa modelis un vai pretī ir atbilstoši kontroles mehānismi, lai līdzekļus varētu noķert. Arī nacionālajā riska novērtējumā mēs neredzam, ka būtu milzīgas naudas atmazgāšanas shēmas, kuras organizētu caur šīm iestādēm. Tas, ko mēs esam identificējuši, ir atsevišķi pārkāpumi attiecībā uz nodokļu nomaksu, piemēram, "aplokšņu algas", vai arī jau manis pieminētās krāpšanas. Vienkārši augot šo iestāžu klientu skaitam, aug arī pārkāpumu skaits.

Jūs jau pieminējāt kriptovalūtas. Vai mirklī, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek pārvērsti kriptovalūtās, jūs faktiski kļūstat bezspēcīgi?

Noteikti, ka bezspēcīgi mēs nekļūstam, jo mums ir arī ļoti labi rīki, lai izsekotu transakcijas ar virtuālajām valūtām un citiem līdzīgiem instrumentiem. Arī Eiropas līmenī arvien vairāk tiek regulēta kriptoaktīvu izmantošana, un līdz ar to informācijas pieejamība būs ļoti līdzīga, kāda tā ir kredītiestādēs. Tiek izmantoti citi rīkli, lai transakcijas izsekotu, bet darbs pēc būtības īpaši neatšķiras. Atšķirība ir tajā, ka kriptovalūtās vieglāk ir izmantot starptautisko elementu un iet ārpus ES, kas var apgrūtināt starptautiskās sadarbības ātrumu. Bet citādāk finanšu izlūkošanas dienestiem darbības shēma ir ļoti līdzīga kā citu aktīvu gadījumā. Arī starptautiski ir zināms par lielām lietām, kuras ir atrisinātas arī tad, ja naudas atmazgāšana ir notikusi ar kriptovalūtu palīdzību.

Tostarp Latvijā mēs pašlaik neredzam, ka kriptovalūtu izmantošana būtu ļoti izteikta tendence.

2024.gadā identificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas sasaistāma ar valsts līdzekļu un ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu un piesavināšanos. Vai varat sīkāk ieskicēt, kā tas notiek?

Šie gadījumi tiek izmeklēti kopā ar EPPO, ar kuru mums pēdējos gados ir ļoti laba un cieša sadarbība. Gadījumi nav vienkārši, un pēc izkrāpšanas naudas atmazgāšanas shēmas ir ļoti apjomīgas ar starptautiskiem elementiem. Bet pats pamata noziegums parasti ir nepatiesas informācijas sniegšana par ES fondu finansēta projekta iepirkuma priekšmetu vai pēc tam par faktisko līdzekļu izlietojumu. Naudas atmazgāšana ietver fiktīvus sadarbības partnerus ES valstīs vai fiktīvus maksājumu uzdevumus. Pēc būtības tas ir līdzīgi kā jebkurā citā shēmā.

Kā Latvija šajā ziņā izskatās uz citu ES dalībvalstu fona?

Mums īsti nav datu, lai veiktu salīdzinājumu. Bet līdz šim nav bijušas indikācijas, lai mēs varētu teikt, ka situācija Latvijā ir sliktāka vai labāka nekā citās ES dalībvalstīs.

Šogad diezgan lielas diskusijas izraisīja iecerētās izmaiņas par to, par cik lieliem skaidras naudas un ārvalstu valūtas darījumiem būtu jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Kāds ir FID viedoklis, redzot līdzšinējos ziņojumus? Par kādām summām būtu vajadzīga lielāka izpēte?

Ja mēs runājam par tā saucamajām sliekšņa deklarācijām, tad tas ir mehānisms, ko izmanto ne tikai Latvijā, tas ir starptautiski atzīts finanšu informācijas saņemšanas rīks. Naudas darījumu sliekšņi gan dažādās valstīs atšķiras, tāpat ne visur tas ir par skaidras naudas darījumiem. Latvijā šāds mehānisms pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, iepriekš tas saucās neparasti darījumi, šobrīd - sliekšņa deklarācijas. FID tās noteikti nav pamata informācija, uz ko būvēt izmeklēšanu, pamatinformācija ir ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kam kā papildu informāciju var izmantot sliekšņa deklarācijas. Mums ir bijušas apjomīgas lietas, kurās saistītās personas un grupējumi ir identificēti, tieši pateicoties sliekšņa deklarācijām, piemēram, par skaidras naudas iemaksām. Pamatā tās ir lietas, kas saistītas ar narkotikām. Līdz ar to šī mehānisma pievienotā vērtība ir skaidra. Tomēr no FID viedokļa pašlaik nav nepieciešamības mainīt šo sliekšņu līmeņus.

Vai jums ir ziņas, cik daudz no ziņojumiem, kurus sniedzat tiesībsargājošajām iestādēm, pēc tam pārtop kriminālprocesos?

Ne vienmēr, kad mēs tālāk nododam informāciju, mērķis ir sagaidīt krimināllietas ierosināšanu. Tad, kad mēs nosūtām informāciju, kurā saskatām noziedzīga nodarījuma pazīmes, vairāk nekā 90% gadījumu kriminālprocess arī tiek uzsākts. Mēs ar sadarbības partneriem noteikti esam "uz vienas lapas" un ar sadarbību esam apmierināti.

Taču ar informāciju mēs dalāmies arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, te tipiska ir sadarbība ar muitu. Ja mēs saņemam informāciju, kas liecina, ka, iespējams, ir mēģinājums apiet sektorālās sankcijas, bet informācija nav pietiekama, lai uzsāktu izmeklēšanu, mēs šīs ziņas nododam muitai preventīvu pasākumu veikšanai uz robežas, un viņi tad pastiprinātu uzmanību pievērš konkrētām kravām.

Par kādām tēmām FID pašlaik veic stratēģiskos pētījumus?

Pašlaik pats galvenais ir darbs pie Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma, kas tiek atjaunots ik pa trīs gadiem un iekļauj plašu stratēģisko analīzi.

No atsevišķiem pētījumiem pieminēšanas vērts noteikti ir pētījums par potenciāliem noziegumiem pret vidi, kurš tiks publiskots tuvākajos mēnešos.

Tāpat mēs veicam stratēģiskus pētījumus pēc sadarbības partneru lūguma. Viens no tādiem piemēriem bija Finanšu ministrijas lūgums veikt pētījumu par skaidras naudas apriti ēnu ekonomikas kontekstā. Tur iezīmējās ne tikai atsevišķas nozares, bet jau konkrēti grupējumi un pat personas, tādēļ šī informācija jau ir nodota kriminālprocesu sākšanai.

Salīdzinoši jauns mehānisms, ko izmantojam, ir sadarbības koordinācijas grupas starp FID, prokuratūru, tiesībsargājošajām iestādēm un privāto sektoru, lai identificētu tipoloģiju, paņēmienus, kā tiek veikti konkrēti noziedzīgie nodarījumi. Šobrīd finalizējam darbu akcizēto preču nelegālas aprites jomā, lai pēc tam palīdzētu privātajam sektoram šādus gadījumus identificēt labāk.

Jūs pieminējāt noziegumus pret vidi. Kā tie tiek izmantoti jūsu darbības laukā?

Mums kopā ar sadarbības partneriem tiesībsargājošajās iestādēs šogad bija pirmā apjomīgā vides noziegumu lieta. Izmantotais paņēmiens ir, nesaņemot atbilstošu atļauju, piesārņot vidi, tādējādi ietaupot līdzekļus, kas citādi būtu jāmaksā par konkrētas darbības atļaujas izņemšanu.

Kopumā tā ir liela problēma? Ko rāda jūsu jaunais pētījums?

Tā ir problēma, kam netiek pievērsta pienācīga uzmanība tieši no naudas atmazgāšanas perspektīvas, un tā tas ir ne tikai Latvijā. Mēs ļoti bieži saskaramies ar tieši tādu jautājumu, kādu uzdevāt jūs, - kā tas izpaužas mūsu darbības jomā? Daudzas valstis aizmirst par tādām lietām kā, piemēram, lielāka atkritumu apsaimniekošana, nekā ir atļauts, atkritumu apsaimniekošana vietās, kas nav izveidotas tādas, kādām tām vajadzētu būt, koku ciršana bez attiecīgām atļaujām un citu dabas resursu iegūšana bez attiecīgām atļaujām. Latvijā šis apjoms nav tik liels, lai tas parādītos nacionālā riska novērtējuma pirmajās vietās, bet tā ir lieta, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Un ne tikai Latvijā. Gada sākumā mēs rīkojām konferenci par vides noziegumiem naudas atmazgāšanas perspektīvā, un no ES sadarbības partneru puses bija ļoti liela interese.

Kam tieši Latvijā būtu jāpievērš uzmanība?

Lielākie apjomi ir saistīti ar nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt, ja runājam par dabas resursiem, tad Latvijas gadījumā tā, protams, ir nelikumīga koksnes ieguve.

Kādus rezultātus ir devuši iepriekš veiktie tematiskie pētījumi, vai tajos atklātais ir izmantots? Piemēram, kādreiz FID veica pētījumu, kā skaidras naudas ieguvei tiek izmantotas Lietuvas finanšu institūcijas, par azartspēlēm.

Katram pētījumam var būt savs mērķis. Ir pētījumi, kuru mērķis ir pievērst politikas veidotāju uzmanību kādai problēmai. Ir pētījumi, kuru mērķis ir vērst privātā sektora uzmanību uz konkrētiem paņēmieniem, kurus izmanto naudas atmazgāšanā. Ir pētījumi, kuru mērķis ir gūt izpratni, kas notiek konkrētā jomā, piemēram, kā notiek skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm. Man ir grūti iedomāties kādu pētījumu, kurš nebūtu nesis gaidītos rezultātus. Vispraktiskāk izmērīt ir rezultātus pētījumiem, kurus nododam privātajam sektoram par noziedzīgu nodarījumu tipoloģiju. Pirms pāris gadiem izveidojām darba grupu, kas izstrādāja koruptīvu darījumu tipoloģiju, un nākamajos divos gados ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem tieši šajā virzienā dubultojās.

Kad būs gatavs jaunais Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums?

Nākamā gada vidū.

Vai jau iezīmējas jaunas lietas, kurām turpmāk būtu jāpievērš lielāka uzmanība?

Šobrīd par to vēl būtu pāragri runāt. Bet es gribētu teikt, ka lielu izmaiņu visdrīzāk nebūs. Uz negatīvo pusi - nekādā gadījumā. Atsevišķos sektoros pat noteikti būs riska līmeņa kritumi.

Bet, protams, šis nav vienīgais pētījums, ko veicam. Katru gadu tāds pētījums ir par jaunajām tehnoloģijām. Pēdējā gadā īpaši tiek apskatīti dziļviltojumi un tas, kā tos izmanto krāpšanas shēmās. Noteikti, ka to redzēsim arī nacionālā riska novērtējumā. Papildus tam tiek vērtēts būvniecības sektors, un galvenais iemesls ir ēnu ekonomikas ekspozīcija šajā sektorā.

Kad tiks publiskots Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" jaunākais Latvijas novērtējums?

Nesen saņēmām informāciju, ka tas būs 9. decembris.

Vai jau ir indikācijas, kāds būs novērtējums?

Par to 9. decembrī.