Eiropa šokā: kā ES varētu reaģēt uz tarifiem, ar kuriem Tramps draud Grenlandes dēļ?

ASV prezidents paziņoja, ka no 1. februāra tiks ieviesta 10% importa nodeva precēm no šīm valstīm, kas tiek ievestas Savienotajās Valstīs, bet gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, vasarā muitas tarifi pieaugs līdz 25%. Pagaidām nav skaidrs, vai šie tarifi tiks piemēroti papildus jau esošajām nodevām. Francija un Vācija paziņojušas, ka Eiropas Savienībai jābūt gatavai atbildes pasākumiem, ja Tramps īstenos savus draudus.

Taču kādas iespējas Eiropai patiesībā ir, lai atbildētu Savienotajām Valstīm?

Mazāk nekā pirms pusgada ASV un ES panāca vienošanos, kurai bija jāstabilizē transatlantiskā tirdzniecība un jāsniedz uzņēmumiem un patērētājiem skaidrība.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atgriezās no prezidenta Trampa golfa kūrorta Skotijā ar vienošanos par 15% tarifiem visām precēm, ko ES pārdod ASV — tas bija ievērojami labāk nekā 30%, ar kuriem iepriekš draudēja Amerika.

Vienlaikus Brisele bija sagatavojusi arī tarifu paketi, kurai bija jāstājas spēkā gadījumā, ja ar ASV neizdotos panākt vienošanos, vēsta BBC.

Tas ietver muitas tarifus plašam preču klāstam, ko ASV eksportē uz ES — no lauksaimniecības produkcijas un aviācijas komponentēm līdz viskijam — ar kopējo vērtību 93 miljardi eiro (108 miljardi ASV dolāru).

Augstā līmenī panāktā vienošanās nozīmēja, ka šie tarifi tika apturēti uz laiku, kamēr tiek izstrādātas detaļas, un Eiropas Parlamentam jau nākamajā nedēļā bija paredzēts ratificēt ES–ASV tirdzniecības nolīgumu.

Tomēr jau dažas stundas pēc Donalda Trampa izteiktajiem draudiem ietekmīgais Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts Manfrēds Vēbers paziņoja, ka vienošanos "šajā posmā nav iespējams apstiprināt".

Ja ES neapstiprinās pagājušā gada vienošanos vai nepagarinās pretpasākumu apturēšanu, 7. februārī stāsies spēkā muitas tarifi ASV precēm vairāku miljardu eiro apmērā.

Tas varētu pārvērsties par politisku triecienu Trampam pašās ASV, jo pret to varētu vērsties uzņēmumi, kas eksportē produkciju uz Eiropu.

Runājot par Trampa draudiem ieviest tarifus pret atsevišķām ES valstīm, bet ne visu bloku, Eiropas Komisija norādījusi, ka, lai gan tehniski tas ir iespējams, praksē šādu pasākumu būtu ārkārtīgi grūti īstenot, ņemot vērā to, cik reižu preces šķērso ES iekšējās robežas, pirms tās tiek eksportētas uz ASV.

Eiropas Komisijas pārstāvis Olofs Gills paziņoja, ka Brisele darīs "visu nepieciešamo, lai aizsargātu ES ekonomiskās intereses", vienlaikus uzsverot, ka gala rezultātā muitas tarifi nodarīs kaitējumu uzņēmumiem un patērētājiem abās Atlantijas okeāna pusēs.

Kas ir ES "tirdzniecības ierocis"?

Tā dēvētais "tirdzniecības ierocis", oficiāli saukts par Pretpiespiešanas instrumentu (Anti-Coercion Instrument, ACI), ir likums, kas ļauj Eiropas Savienībai reaģēt uz ekonomisko šantāžu no valstīm ārpus ES.

Jo īpaši instruments ir vērsts pret tirdzniecības un investīciju pasākumiem, kas tiek uzskatīti par iejaukšanos ES vai atsevišķu dalībvalstu "likumīgajos, suverēnajos lēmumos".

ES atbilde var ietvert plašu tirdzniecības pasākumu klāstu: tarifu ieviešanu, importa un eksporta ierobežojumus, ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, kā arī piekļuves samazināšanu banku un finanšu tirgiem.

Galu galā šis mehānisms ļauj Eiropas Savienībai bloķēt piekļuvi lielai daļai vienotā tirgus, pat ignorējot spēkā esošos starptautiskos līgumus.

Tomēr tas ir pats galējākais "variants".

Šī instrumenta patiesais mērķis nav tik daudz tā praktiska izmantošana, cik spiediena izdarīšana uz citām valstīm, lai tās sēstos pie sarunu galda. Šī instrumenta faktiskā pielietošana varētu nodarīt nopietnu ekonomisku kaitējumu arī pašai ES, tādēļ to uzskata tikai par galējo līdzekli.

Turklāt tas nav ātras reaģēšanas instruments.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem Eiropas Komisija var līdz četriem mēnešiem izmeklēt iespējamas ekonomiskās piespiešanas gadījumus. Pēc tam vēl līdz sešiem mēnešiem var tikt veltīti sarunām ar attiecīgo valsti un lēmuma pieņemšanai par to, vai pastāv pamats pretpasākumiem.

Pēc tam ES dalībvalstīm ir līdz 10 nedēļām, lai apstiprinātu jebkādas darbības, vēsta "Euronews".

Kā reaģē Lielbritānija?

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pirmdienas uzrunā skaidri norādīja, ka vēlas izvairīties no tirdzniecības kara ar Donaldu Trampu, faktiski izslēdzot iespēju nekavējoties ieviest atbildes tarifus pret ASV.

Lai gan viņš paziņoja, ka Trampam nevajadzētu izmantot muitas tarifu draudus "pret sabiedrotajiem šādā veidā", Stārmers vienlaikus uzsvēra: "Tarifu karš neatbilst neviena interesēm."

"Mēs vēl neesam nonākuši līdz šādam posmam, un mans uzdevums ir darīt visu, lai līdz tam nenonāktu," viņš piebilda.

Tomēr valdības rīcībā ir arī citas ietekmes sviras, kuras tā varētu izmantot, ja Lielbritānijai, ES un ASV neizdotos panākt vienošanos par Grenlandes jautājumu.

Piemēram, Lielbritānija varētu palielināt digitālo pakalpojumu nodokli (Digital Services Tax), kas potenciāli skartu lielākos ASV tehnoloģiju uzņēmumus, tostarp "Amazon" un "Meta", kam pieder "Instagram", "WhatsApp" un "Facebook".

Pašlaik šī nodokļa likme ir 2%, un tā tiek piemērota tehnoloģiju gigantiem ar globālo apgrozījumu vismaz 500 miljonu mārciņu apmērā un ienākumiem vismaz 25 miljonu mārciņu apmērā Apvienotajā Karalistē.

Tomēr šajā posmā daudz kas vēl ir neskaidrs, tostarp dažu Trampa ieviesto tarifu likumība.

ASV Augstākajai tiesai jāpieņem lēmums par to, vai prezidents, ieviešot tarifus, pamatojoties uz Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu (International Emergency Economic Powers Act), nav pārsniedzis savas pilnvaras.

Tas attiecas arī uz tā dēvētajiem "atbildes" tarifiem, ko Tramps ieviesa pagājušajā gadā un saskaņā ar kuriem ASV uzņēmumiem, kas importē virkni Lielbritānijas preču, jāpiemēro 10% nodoklis, tās ievedot Savienotajās Valstīs.