
Par teju 80 tūkstošiem eiro pagarināta civilā eksperta Kriša Ēlerta misija Ukrainā. Kādi ir viņa pienākumi? Skaidro Ārlietu ministrija

Sabiedrībā izcēlušās skaļas diskusijas par bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes dēla Kriša Ēlerta misiju Ukrainā, kurai valdība atvēlējusi teju 80 tūkstošus eiro. Kādi ir viņa pienākumi un kā Ēlerts tika izvēlēts misijai? Jauns.lv skaidro Ārlietu ministrija (ĀM).
Kā Jauns.lv norāda ĀM, dažādās starptautiskās misijās šobrīd piedalās 23 Latvijas civilie eksperti. No tiem seši eksperti darbojas Ukrainā, tai skaitā Krišs Ēlerts, kurš piedalās Eiropas Savienības Padomdevēja misijā Ukrainā.
Viņš šajā amatā stājās 2025. gada 15. janvārī, uzvarot publisku Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) konkursu. EĀDD ir Eiropas Savienības diplomātiskais dienests, kura mērķis ir veidot efektīvāku ES ārpolitiku. Tā augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Pēc Ēlerta amata pilnvaru beigām EĀDD aicināja Latviju pagarināt Ēlerta misiju Ukrainā līdz 2027. gada janvārim, un šo aicinājumu Latvijas valdība apmierināja šī gada 13. janvārī.
"Tas nepieciešams, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību un institucionālo atmiņu [pieredzi, ko persona uzkrājusi par notiekošajām norisēm un procesiem]," pauž ĀM, uzsverot, ka ekspertu nosūtīšana darbam ES padomdevēju misijā Ukrainā ir ieguldījums Eiropas drošībā un daļa no Latvijas atbalsta Ukrainai.
Kādi ir Ēlerta pienākumi Ukrainā?
Kā skaidro ĀM, Ēlerta pienākumi Ukrainā ir saistīti ar drošības un tiesiskuma reformu pārraudzību Ukrainas parlamentā. Viņš misijas ietvaros uztur sadarbību ar parlamentu un konsultējas ar parlamenta komitejām; iniciē un vada projektus, lai optimizētu parlamenta likumdošanas procesus; palīdz organizēt un koordinēt oficiālās vizītes; uztur sadarbību ar misijas nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem, kas strādā ar parlamentu, lai koordinētu un sinhronizētu viņu centienus civilā drošības sektora reformu aktivitāšu un likumdošanas virzīšanā.
Ārlietu ministrija ziņo, ka uztur regulāru kontaktu ar misijās nostūtītajiem ekspertiem un saņem informāciju un analīzi par aktuālajiem notikumiem un procesiem misiju valstīs. "Tas ļauj izprast gan situāciju Ukrainā, gan tai nepieciešamo atbalstu, ko Latvija var sniegt Ukrainas drošībai un reformu procesu īstenošanai," skaidro ministrija.
Ēlerta paveiktais ES misijā Ukrainā līdz šim
Ārlietu ministrija norāda, ka civilā eksperta Ēlerta darbības rezultāti bija institucionālo sadarbības pamatu izveide un analītiskā atbalsta nodrošināšana. Tai skaitā viņš:
- nodibināja un attīstīja profesionālus kontaktus ar Ukrainas parlamenta Iekšlietu komiteju, Eiropas integrācijas komiteju, kā arī Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komiteju;
- uzsāka stratēģijas izstrādi misijas sadarbībai ar Parlamenta Veterānu un sociālo lietu komiteju;
- koordinēja juridisko atzinumu sagatavošanu par likumprojektiem, kas saistīti ar ieroču aprites kontroli, integrēto robežu pārvaldību, finanšu noziegumu apkarošanu, kā arī par regulējumu attiecībā uz piketu un protestu organizēšanu.
- piedalījās analīzes un uzraudzības rīku – “Rule of Law Roadmap” un “Overarching Strategy for the Reform of the Entire Law Enforcement Sector and its Action Plan (OAS AP)”, izstrādē, kas nepieciešami, lai sistemātiski uzraudzītu likumdošanas iniciatīvu virzību parlamentā, kas saistīti ar iekšlietu sektoru;
- piedalījās trīs tematisko konferenču koordinēšanā: “Par noziegumos cietušo aizsardzību pret sekundāru viktimizāciju kriminālprocesā”, “Vienoti taisnīgumam” un “Nacionālā konference par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas aprites novēršanu un apkarošanu Ukrainā”;
- organizēja divas Ukrainas parlamenta Eiropas integrācijas komitejas reģionālās vizītes Viņņicas un Užhorodas apgabalos, kā arī mācību vizīti Ukrainas parlamentāriešiem uz Horvātiju, kas bija veltīta ES integrācijas procesam, drošības sektora reformai un atbrīvoto teritoriju reintegrācijas jautājumiem.
Ēlerta darbības nodrošināšanai atvēlēti teju 80 tūkstoši eiro
Kā liecina Valsts kancelejas mājaslapā publiskotais Rīkojuma projekts, civilā eksperta Kriša Ēlerta dalības laika pagarināšanai (no 15. janvāra līdz 2027. gada 14. janvārim) no valsts budžeta paredzēts atvēlēt 79 950 eiro. Lielākās izmaksu pozīcijas ir atalgojums 51 217 eiro apmērā, tai skaitā 42 822 eiro liela piemaksa par dalību starptautiskajā misijā. Bet dzīvojamo telpu īrei un komunālo pakalpojumu izdevumiem atvēlēti 15 795 eiro.
Kā norāda Ārlietu ministrija, Latvijas civilajiem ekspertiem izmaksājamos izdevumus un piemaksas par dalību starptautiskajā misijā nosaka 2020. gada 22. septembra noteikumi Nr. 598 " Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā" un 1. un 2. pielikums. Tikmēr piemaksas koeficients tiek aprēķināts saskaņā ar MK noteikumu 598 7. punktu.
Ārlietu ministrija skaidro, ka šajā gadījumā piemaksu koeficents ir 1,8, ņemot vērā karastāvokli Ukrainā un dzīvošanas un uzturēšanās apstākļus valstī. Koeficents piemērots balstoties MK 2023. gada 30. marta rīkojumā Nr 172 (prot. Nr. 16 27. §).








