Trampa emisārs Grenlandes lietās izsaka prātam neaptveramu apsūdzību Dānijai

Luiziānas štata gubernators Lendrijs, kurš šajā ļoti provokatīvajā emisāra amatā stājās 2025. gada decembra beigās, nu tiešā tekstā paziņo, ka Dānija ir nelikumīgi okupējusi Grenlandi, šādi faktiski ar nepateicību atmaksājot ASV par tās aizsardzību Otrajā pasaules karā. Gluži kā Krievijas diktators Vladimirs Putins attiecībā uz Ukrainu, Lendrijs nolēmis uzspļaut noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un ASV teritoriālās pretenzijas pamatot ar "vēsturisko taisnīgumu".

"Vēsturei ir nozīme. ASV aizstāvēja Grenlandes suverenitāti Otrā pasaules kara laikā, kad Dānija to nespēja. Pēc kara Dānija atkārtoti to okupēja, apejot ANO protokolu. Runai ir jābūt par viesmīlību, nevis naidīgumu," viņš rakstīja Trampa ciešajam sabiedrotajam, pasaules bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē "X".

Jāpiebilst, ka amatā stāšanās brīdī Lendrijs paziņoja, ka darbosies, lai "Grenlande kļūtu par ASV sastāvdaļu". Gan Dānija, gan Grenlande ir nosodījusi šo Trampa administrācijas naidīgo soli, pieprasot, lai ASV ciena savas NATO sabiedrotās teritoriālo integritāti.

Pagājušajā nedēļā Tramps kārtējo reizi paziņoja, ka panāks Grenlandes nonākšanu ASV īpašumā, draudot ar iebrukumu. Kārtējo reizi žēlodamies, ka visā vēsturē nav neviena, kurš būtu vairāk par viņu pelnījis Nobela miera prēmiju, viņš žurnālistiem paziņoja, ka var savu panākt "vieglā ceļā", bet ja dāņi ar grenlandiešiem iespītēsies, tad panāks to "grūtā ceļā". "Mēs kaut ko izdarīsim Grenlandē, vai viņiem tas patīk vai ne, jo ja mēs to neizdarīsim, Krievija vai Ķīna pārņems Grenlandi, un mēs negrasamies pieļaut Krievijas vai Ķīnas kļūšanu par kaimiņu," viņš pagājušo piektdien Baltajā namā paziņoja žurnālistiem. "Tas, ka viņi pirms 500 gadiem tur piestāja ar laivu, nenozīmē, ka zeme viņiem pieder."

Pagājušajā nedēļā Dānijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka joprojām ir spēkā 1952. gadā pieņemtie noteikumi, kas prasa karavīriem “nekavējoties” izrādīt bruņotu pretestību iebrūkošajām spēkiem, negaidot pavēli.

Dānijas 1952. gada noteikumi paredz, ka iebrukuma gadījumā: “Spēkiem, kuriem ir uzbrukts, nekavējoties ir jāuzsāk cīņa, negaidot vai necenšoties saņemt pavēles, pat tādā gadījumā, ja attiecīgie komandieri nav informēti par kara pasludināšanu vai kara stāvokli,” šo rīkojumu citē britu raidstacija LBC. Kad Dānijas laikraksts “Berlingske” sazinājās ar Dānijas Aizsardzības ministriju, lai saņemtu komentāru, ministrija atbildēja: “Pavēle, kas attiecas uz militāro aizsardzību, reaģējot uz uzbrukumiem valstij un kara laikā, joprojām ir spēkā.”

Šogad ASV pastiprināja agresīvo retoriku pret Dāniju, Baltajam namam 6. janvārī oficiāli apstiprinot, ka Tramps izskata “dažādas iespējas”, kā iegūt Grenlandi, un ir spējīgs to anektēt ar varu. Šāds paziņojums par ASV NATO sabiedrotās Dānijas plānoto aplaupīšanu bija sniegts dažas stundas pēc tam, kad vairāku Eiropas valstu līderi apliecināja atbalstu Dānijai. Pirms tam Dānijas premjerministre Mete Fredriksena paziņoja, ka jebkāds ASV uzbrukums nozīmēs beigas gan NATO, gan vispārējai drošībai, kas tika sasniegta pēc Otrā pasaules kara.

Tramps “ir skaidri norādījis, ka Grenlandes iegūšana ir Savienoto Valstu nacionālās drošības prioritāte, un tas ir vitāli svarīgi, lai atturētu mūsu pretiniekus Arktikas reģionā,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, augstākā virspavēlnieka rīcībā vienmēr ir ASV armijas izmantošanas iespēja.”

Kaut gan Tramps jau savas pirmās prezidentūras laikā apcerēja Grenlandes iegūšanu, pēc atgriešanās Baltajā namā viņa retorika kļuvusi krietni agresīvāka, ar aneksiju draudot pat savai vistuvākajai sabiedrotajai Kanādai. Kādu laiku Tramps, šķiet, bija “piemirsis” par šo Dānijas autonomo teritoriju, taču pēc zibenskara Venecuēlā un tās prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas gan Tramps, gan viņa administrācijas amatpersonas ar vēl lielāku enerģiju atsākuši sist kara bungas. Tagad Baltais nams uzsvēris, ka Grenlandes sagrābšana ir “nacionālās drošības prioritāte”.

ASV iebrukums Dānijas teritorijā Grenlandē būtu briesmīgs trieciens NATO, kuras dibināšanas līguma 5. pants nosaka, ka uzbrukums jebkurai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm. Kaut gan starp NATO dalībvalstīm ir bijuši vairāki konflikti, piemēram, tā dēvētie “mencu kari” starp Islandi no vienas puses un Lielbritāniju, Rietumvāciju un Beļģiju no otras puses, kā arī pastāvīgi gruzdošās Grieķijas un Turcijas nesaskaņas, vēl nekad nav noticis tiešs vienas NATO dalībvalsts uzbrukums otrai dalībvalstij.

Par Trampa “pelēko kardinālu” dēvētais ārkārtīgi ietekmīgais Baltā personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers jau paziņojis, ka ASV pretenzijas uz kontroli pār Grenlandi ir “oficiāla ASV valdības nostāja”, un nicīgi izmeta, ka “neviens negrasās militāri cīnīties ar Savienotajām Valstīm par Grenlandes nākotni”. Viņš arī apšaubīja Dānijas suverenitāti pār šo teritoriju, jautājot, uz kāda juridiska pamata Grenlande pieder Dānijai un kāpēc salai būtu jāpaliek “Dānijas kolonijai”. Pirms tam viņa sieva, bijusī Trampa pirmā viceprezidenta Maika Pensa preses sekretāre Ketija Millere mikroblogošanas vietnē “X” publicēja karti, kurā Grenlande attēlota ASV karoga krāsās, ar piebildi “drīz”.

Dānija ir kontrolējusi Grenlandi apmēram 300 gadus, un 1916. gadā ASV oficiāli atzina Dānijas intereses Grenlandē, pretī iegūstot Dānijas Rietumindijas salas Karību jūrā, kas kļuva par ASV Virdžīnu salām. Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību. Kaut gan aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas neatkarību no Dānijas, absolūtais vairākums nevēlas salas nonākšanu amerikāņu kundzībā.

Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlas iegūt Grenlandi, jau 1860. gados salas nopirkšana tika apsvērta prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards pēc Aļaskas iegādes no Krievijas izskatīja iespēju no Dānijas iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV prezidenta Harija Trumena administrācija izteica piedāvājumu Dānijai par Grenlandi samaksāt 100 miljonus dolāru, taču dāņi to noraidīja.