Krievijas klātbūtne Pasaules veselības organizācijas konferencē rada virkni jautājumu - ministrijas uz tiem neatbild
Ženēvā Krievija gatavojas pilnvērtīgi piedalīties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Tabakas kontroles pamatkonvencijas (FCTC) pušu konferencē (COP11). Šī situācija liek uzdot jautājumu – vai valstij, kas sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, vispār būtu vieta šādā forumā? Un kā tajā piedalīties Rietumvalstīm, kuras stingri iebilst pret Krievijas agresīvo ārpolitiku?
Jau pagājuši trīs gadi, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā. Eiropas Savienība (ES) gatavo 19. sankciju paketi pret Krieviju, brīdinot, ka gaidāmi krietni stingrāki ierobežojumi. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena norādījusi, ka tā būs vērsta pret kriptovalūtām un bankām, kā arī tiks mēģināts paātrināt Krievijas fosilā kurināmā importa pakāpenisku pārtraukšanu.
Tikmēr, kamēr ES gatavo šo nopietno 19. sankciju paketi, Ženēvā no 17. līdz 21. novembrim plānots COP11, kuru organizē PVO. Neskatoties uz ES stingro nostāju pret Krieviju, tiek norādīts, ka agresorvalsts konferencē tomēr piedalīsies. Konferences laikā Krievijas delegācijai nebūs nekādu ierobežojumu veikt pārrunas vai koordinēt veselības politikas jautājumus ar citu valstu pārstāvjiem.
Jāatgādina, ka Jauns.lv jau ziņoja - veselības ministrs Hosams Abu Meri konferencē nepiedalīsies. Savukārt Ārlietu ministrija Jauns.lv norādīja, ka "Latvija savu nostāju, proti, atbalstu Ukrainai un Krievijas agresijas nosodījumu PVO līdz šim ir ļoti skaidri paudusi un turpinās to darīt, tajā skaitā nosodot PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītāja Hansa Klūges tikšanos ar Sergeju Lavrovu."
Vērsāmies gan pie ministrijām ar papildu jautājumiem, lai noskaidrotu, vai Latvija saskata jēgu dalībai forumā, kurā pieņemtās vienošanās faktiski nevar tikt īstenotas ar agresorvalsti, kas sistemātiski ignorē starptautiskās saistības. Tāpat jautājām, vai ir apsvērta iespēja paust protestu, nepiedaloties šajā konferencē, kā arī - ņemot vērā, ka COP11 ir ANO formāts un tajā piedalīsies arī Krievija, vai Latvija neuzskata, ka šādos starptautiskos pasākumos būtu jāpārskata līdzdalības formāts, lai izvairītos no jebkādas diplomātiskas saskarsmes ar Krievijas pārstāvjiem? Uz šo brīdi ministrijas atbildes nav sniegušas.
Tikmēr, kā jau ziņots, pēc Ukrainas institūciju avotiem Krievijas un PVO sadarbība šogad ir pastiprinājusies. Ķīna šogad kļuva par galveno organizācijas donoru, apsolot ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru piecu gadu laikā.
