Krievija Pasaules veselības organizācijā jūtas kā mājās: noritēs konference, kurā agresorvalsts atkal sēdēs pie viena galda ar Rietumiem
No šī gada 17. līdz 21. novembrim Ženēvā norisināsies 11. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Tabakas kontroles pamatkonvencijas (FCTC) pušu konference (COP11), kuru organizē pati PVO. Izskatās, ka vienlaikus šis pasākums kļūs par kārtējo platformu Rietumos, kurā agresorvalstij Krievijai, kas šobrīd terorizē Ukrainu un provocē Eiropas Savienību (ES), tiks dota iespēja demonstrēt sevi kā joprojām neatņemamu starptautiskā dialoga dalībnieci.
Šis starptautiskais forums, kas norisinās ik pēc diviem gadiem, pulcē gandrīz visu pasauli - dalībniekus no 183 valstīm. Šodien 9. oktobrī kopā sanāk COP11 orgkomiteja. Latviju parasti pārstāv Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu amatpersonas. Pagājušajā gadā 10. COP konference norisinājās Panamā.
Iepriekš klaji ignorētas sankcijas un rekomendācijas
Kā PVO dalībvalsts, Krievija piedalās konferencē uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar citām valstīm. Tās delegācijai nav nekādu ierobežojumu veikt pārrunas vai koordinēt veselības politikas jautājumus ar citu valstu pārstāvjiem. Šis viss lieti noder kā virspusēju propagandas un valsts tēla veidošanas uzdevumu pildīšanai, tā arī, iespējams, citu jautājumu risināšanai, interešu virzīšanai.
To, cik problemātiska (un Krievijai noderīga) ir šāda situācija, lieliski demonstrē iepriekšējā pieredze. Pēc informācijas no Ukrainas valsts institūcijām un ārvalstu medijiem (LaVerita), ziņots, ka pēdējās konferences laikā Eiropas Komisijas pārstāvji – darbojoties Eiropas Savienības vārdā – klaji ignorēja starptautiskās sankcijas un diplomātiskās rekomendācijas, kas aizliedza pārrunas un koordināciju ar Krievijas pārstāvjiem.
Avoti norāda, ka pasākuma laikā notikuši nepubliski divpusēji kontakti, tostarp koordinācijas tikšanās starp Eiropas Komisiju un Krievijas delegāciju par konferences lēmumiem, neskatoties uz Ukrainas iebildumiem.
Tā nav pirmā reize, kad PVO – pasaules galvenā veselības politikas organizācija – izraisījusi bažas ar darbībām, kas šķietami leģitimizē Krieviju, valsti, kura starptautiski izolēta tās agresijas dēļ pret Ukrainu.
Šī gada jūnijā vairāki augsta līmeņa politiķi no Baltijas valstīm un Ukrainas skarbi nosodīja PVO Eiropas direktora Hansa Kluges vizīti pie Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova Kremlī. Krievijai šādas vizītes dod iespēju pucēt savu starptautisko tēlu, tostarp savu pilsoņu acīs (ar vietējo propagandas kanālu palīdzību), savukārt Rietumi šādā veidā faktiski uz sarunām par pasaules veselības jautājumiem ierodas pie tiem, kuri tieši atbildīgi par Ukrainas valsts postīšanu, iedzīvotāju masveida kropļošanu un slepkavošanu.
Igaunijas sociālo lietu ministre Karmena Jollere iepriekš arī attiecīgi pauda “Politico”, ka Kluges vizīte var tikt uzskatīta par “atbalstu režīmam, kas apzināti apdraud tās pašas vērtības, kuras PVO it kā aizstāv.”
Viņa kā piemēru minēja Krievijas veiktos uzbrukumus vairāk nekā 1700 Ukrainas veselības aprūpes iestādēm. Neskatoties uz to, Krievija nekad nav tikusi ne atstādināta, ne izslēgta no PVO.
Pēc Ukrainas institūciju avotiem, Krievijas un PVO sadarbība šogad ir pastiprinājusies. Ķīna šogad kļuva par galveno organizācijas donoru, apsolot ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru piecu gadu laikā.
Tāpat tiek sagaidīts, ka arī šogad Krievijai netiks piemēroti nekādi ierobežojumi. Krievija jau ir apstiprinājusi savu dalību kā pilntiesīga konferences dalībniece. Agresorvalsts būs arī tiesīga koordinēt savas darbības ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuriem, neskatoties uz pagājušā gada notikumiem, nav dotas norādes rīkoties citādi.
