Spieda roku Obamam un runāja muļķības no tribīnes: kad Vladimirs Putins pēdējo reizi bija ASV un ko viņš tur darīja?
Pirms vairākiem gadiem Rietumi kolektīvi sapņoja par to, ka Vladimirs Putins tiks tiesāts kā kara noziedznieks un civilizēto pasauli apmeklēs vien rokudzelžos. Taču, pateicoties nepietiekamam Rietumu atbalstam kaujaslaukā Ukrainā, realitāte šodien ir tāda – Putins dodas uz ASV, un nevis lai stātos tiesas priekšā, bet gan lai celtu galdā savas prasības, sēžot pretī ASV prezidentam, kuram acīmredzami pārāk trīc ceļgali, lai adekvāti pie šī galda pārstāvētu Rietumus.
Gaidot šo tikšanos, ienāca prātā atskatīties uz iepriekšējo reizi, kad Krievijas “prezidenta” krēslam piekaltušais Vladimirs Putins ciemojās ASV. Tas bija teju precīzi pirms desmit gadiem – 2015. gada 28. septembrī. Togad Putins apmeklēja Ņujorku, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā.
Īsi pēc Krimas okupācijas
Pēc būtības tas bija nozīmīgs notikums un gana saspringts piedzīvojums abām valstīm, jo attiecības starp Krieviju un ASV bija pietiekami sarežģītas.
Krievija diktatora Putina vadībā vēl iepriekšējā gadā pārsteidza visu Rietumu pasauli, nelikumīgi anektējot Krimu un izvēršot asiņainu militāru konfliktu Ukrainas austrumos, kurš 2015. gadā turpināja prasīt upurus.
Saprotams, ka 2015. gadā Rietumi vēl tā īsti nebija atguvušies no ģeopolitiskā modinātāja zvana, kas bija Krievijas atklātā agresija pret Ukrainu un Krimas okupēšana. Kā zinām šobrīd, daudziem ar to ne tuvu nepietika, lai tā pa īstam saprastu, kas starptautiskajā politikā realitātē ir Putina Krievija.
Taisnības labad jāsaka, ka lielākā daļa pasaules atzina Krimā notikušo par nelikumīgu un tika ieviestas sankcijas pret Krieviju.
Spriedze bija liela, tomēr, neskatoties uz to, Putinam izdevās tikt pie iespējas ANO Ģenerālās asamblejas formātā runāt ar pasaules līderiem par globālajiem jautājumiem, tostarp par Sīrijas krīzi un terorisma apdraudējumu. Vēl viņam izdevās tikt nofotografētam, spiežot roku ASV toreizējam prezidentam Barakam Obamam.
Gaudas par netaisnīgo Rietumu politiku un karavīriem pie Krievijas robežas
Realitātē gan Putina vizītes galvenais mērķis bija censties atjaunot dialogu starp Krieviju un ASV, kā arī paust Krievijas nostāju par globālajām problēmām.
Būtisks tolaik bija arī Sīrijas jautājums, jo Krievija bija aktīvi iesaistījusies Sīrijas pilsoņu karā, atbalstot nu jau aizmukušā prezidenta Bašara al-Asada valdību.
Šajā kontekstā Putins aicināja ASV un tās sabiedrotos sadarboties ar Krieviju, lai “risinātu Sīrijas un citus globālos izaicinājumus” (nez vai arī tos, kurus diktators pats bija radījis).
Putins uzstājās ar runu ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā viņš kritizēja Rietumu politiku, norādot, ka intervences valstīs bez ANO mandāta, piemēram, Lībijā, ir izraisījušas haosu un nestabilitāti.
Tāpat izskanēja arī klasika un vecie labie hiti, tostarp – viņš izteica iebildumus pret ASV un NATO militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.
Centieni neizlaist Rietumvalstis no satvēriena
Atskatoties gan jāsecina, ka Putina vizīte nesniedza būtiskas izmaiņas attiecībās starp Krieviju un ASV, tomēr tā bija nozīmīga, jo deva iespēju tiešam dialogam.
Pēc vizītes neiztrūka arī citas diplomātiskas aktivitātes, tostarp jauni mēģinājumi organizēt miera sarunas par Sīriju. Tomēr šie centieni nonāca strupceļā, ņemot vērā nesaskanošos viedokļus un atšķirīgās intereses.
Kopumā Krievijas diktatora Vladimira Putina 2015. gada vizīte ASV skaidri izpaudās kā acīmredzams mēģinājums saglabāt (vien Maskavai kā izdevīgu iecerētu) dialogu, neskatoties uz Krievijas pastrādātajiem asiņainajiem noziegumiem, kurus tā pārtrumpoja pēc nepilniem desmit gadiem, veicot masīvu iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī tostarp arī no Baltkrievijas teritorijas.
Īsi pēc šī bezkaunīgā un asiņainā uzbrukuma šķita neticami, ka Krievijas diktators uz brīvām kājām vēl jebkad apmeklēs Rietumus, taču šodien tas būtībā notiks, turklāt pēc ASV prezidenta Donalda Trampa uzaicinājuma.
Eiropa tikmēr, cenšoties nepalikt ārpus šīm vēstures lapaspusēm, organizē sazvanīšanos un tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, par kura klāt-būšanu Aļaskā sākotnēji tika pasapņots, taču, kas, protams, izrādījās stipri pārspīlēti un neiespējami.
