"Newsweek": Tramps licis Eiropai 3 nedēļu laikā izlemt par Ukrainas padošanos, citādi izvedīs ASV spēkus

Eiropas Tautas partijas pārstāvis, soms Mika Āltola Trampa tuvajam sabiedrotajam Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē “X” apgalvoja, ka ASV “mums devusi trīs nedēļas, lai vienotos par Ukrainas padošanās nosacījumiem”, acīmredzami norādot uz Trampa iecerēto vienošanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Krievijas invāzijas izbeigšanu Ukrainā. Zīmīgi, ka ASV vairs neuzskata Krievijas asiņaino iebrukumu par “agresiju”, bet plānotajā G7 valstu kopīgajā paziņojumā sakarā ar kara trešo gadskārtu 24. februārī vēlas to formulēt kā “konfliktu”, turklāt Tramps pēdējā laikā aktīvi uzbrūk Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, viņu tiešā tekstā vainojot kara izraisīšanā kopā ar iepriekšējo ASV prezidentu Džo Baidenu.

“Ja mēs neizdarīsim, Savienotās Valstis izvedīs [armiju] no Eiropas,” raksta Āltola. Tiesa, nekādu pamatojumu savam apgalvojumam viņš nesniedza.

Atsaucoties uz ASV amatpersonām, “NBC News” ziņoja, ka aizsardzības ministrs Pīts Hegsets slēgtā sanāksmē Ukrainas amatpersonām paziņojis, ka Vašingtona var ievērojami samazināt savu karaspēka klātbūtni Eiropā. Ziņojums balstās uz avotiem, kuriem ir informācija par privātām diskusijām starp Trampa administrāciju un Ukrainas valdību.

Drīz pēc Trampa inaugurācijas ASV prezidenta amatā kāda informēta persona Eiropas diplomātiskajās aprindās Itālijas ziņu aģentūrai ANSA apgalvoja, ka Tramps plāno izvest aptuveni 20 000 ASV karavīru no Eiropas un pieprasīt lielākas finansiālās iemaksas no NATO sabiedrotajiem, lai segtu atlikušā kontingenta uzturēšanas izmaksas.

Pēdējā laikā Tramps aizvien aktīvāk pauž Kremļa viedokli Ukrainas kara jautājumos, asi kritizē Ukrainu un nesaka neko sliktu par Krieviju. Daudzi uzskata, ka “miera vienošanās” par Ukrainas kara izbeigšanu būs pilnīgs Kremļa triumfs, Trampam izpildot visus Putina nosacījumus, kas laika gaitā nav mīkstinājušies ne par matu, turklāt pilnībā izslēdzot Ukrainu no šīs valsts likteņa apspriešanas. Saūda Arābijā nesen notikušajās pirmajās augsta līmeņa ASV un Krievijas sarunās kopš invāzijas sākuma, kurās piedalījās ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Ukrainas pārstāvji nemaz netika uzaicināti.

Putins pērn novembrī paziņoja, ka Krievija ir gatava meklēt "saprātīgus kompromisus, lai noregulētu situāciju Ukrainā”, taču piekāpties nekur negrasās. “Mēs esam gatavi meklēt kompromisus, mēs esam gatavi saprātīgiem kompromisiem,” viņš paziņoja propagandistei Olgai Skabejevai. “Rezultātam ir jābūt Krievijas labā, es saku tieši, bez jelkādas kautrēšanās, un tā pamatā ir jābūt reālai situācijai kaujas laukā. Bez jelkādām šaubām, mēs negrasāmies nekur piekāpties. Nekādu “teritoriju apmaiņu” nebūs,” viņš paziņoja.

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, un kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas apgabalu “neatkarību” viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī. 

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus. Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija.

Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivā un Hersonā.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai. Kremļa diktators pieprasīja, lai Ukraina atzīst par Krievijas īpašumu tās teritorijas, kuras Krievija jau bija sagrābusi (Krima, Donbass), kā arī izved savu armiju no teritorijām, kuras Krievija jau ir oficiāli ierakstījusi savā konstitūcijā kā sev piederošas, taču tā arī nav spējusi iekarot — visu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas. Vēl Putins pieprasīja, lai Ukraina atbruņotos, uz visiem laikiem atteiktos no mērķa iestāties NATO, uz visiem laikiem atteiktos no iestāšanās jelkādos militāros blokos, atteiktos no plāniem atgūt kodolarsenālu, piešķirtu krievu valodai īpašu statusu, kā arī tiktu atceltas visas Rietumu sankcijas pret Krieviju.