"Pārtrauks strādāt arī "Liepājas Metalurgs"!": Krievijā stāsta, cik grūti būs Baltijas valstīm pēc atvienošanās no BRELL
Šomēnes Latvija, Lietuva un Igaunija pieslēdzās Eiropas vienotajam elektrotīklam, atvienojoties no Krievijas sistēmas BRELL. Nu Krievijā stāsta, cik grūti Baltijas valstīm klājas, kā piemēru minot arī “Liepājas Metalurgu”. Norūpējušies kaimiņi palaiduši garām, ka šis uzņēmums ir likvidēts gandrīz precīzi pirms četriem gadiem 2021. gada 19. februārī, bet ražošanu pārtrauca jau 2013. gadā.
Krievijas plašsaziņas līdzekļi publicējuši materiālus, cik grūts liktenis gaida Baltijas valstis pēc atvienošanās no kopējās energosistēmas, kurā ietilpa Baltkrievija, Krievija un visas trīs Baltijas valstis (BRELL abreviatūra veidota no šo piecu valstu nosaukumiem krievu valodā), un stāsta, ka Baltijas valstīs var apstāties energoietilpīgās ražotnes.
Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Inovāciju un rūpniecības politikas vadības katedras docents Maksims Maksimovs apgalvo, ka riska zonā atrodas metalurģijas nozare, piemēram, “Liepājas Metalurgs”, kā arī ķīmiskā nozare un ieguves sektors. Viņš uzskata, ka augsto elektroenerģijas cenu dēļ “Liepājas Metalurgs” drīz pārtrauks darbu.
Krievu ekonomista bažas būtu saprotamas, ja viņa rīcībā pēdējais nonākušais laikraksta eksemplārs bijis datēts ar 2013. gadu, kad pasaules finanšu krīzes iespaidā “Liepājas Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās, pārtrauca ražošanu, un 4. novembrī iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu. Uzņēmums par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī, bet 2021. gada 19. februārī likvidēts.
Maksimovsvēl stāsta, ka līdzīgs liktenis gaida Igaunijas kokapstrādes rūpnīcu “Estonian Cell” un “Neste Oil” Lietuvā, ja nesamazināsies elektrības cenas, taču drīzāk sagaida jaunus straujus cenu kāpumus. Un vispār — Baltijas valstīs iedzīvotāji masveidā izpērk sveces, segas un siltumu nodrošinošas lietas.
Viņš apgalvo, ka elektroenerģijas cena Baltijas valstīs ir augstāka nekā Somijā, jo pēdējā ir gan atomelektrostacijas, gan hidroelektrostacijas. Tikmēr Baltijas valstu nacionālās enerģētikas kompānijas cenu pieaugumu saista ar iespējamo diversiju, kas varētu būt bojājusi zemūdens kabeli “EstLink 2” starp Igauniju un Somiju.
Pirms tam savu ierasto indīgo repliku izteica slavenā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runassieva Marija Zaharova, kura atvienošanos no BRELL nosauca par Baltijas valstu un to tautu iznīcināšanas turpināšanu. Komentējot Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas teikto, ka šis Baltijas valstu lēmums ir “brīvība no draudiem un šantāžas”, viņa paziņoja, ka Baltijas valstis jau ir piedzīvojušas “brīvību” no zinātnes un izglītības, suverenitātes un attīstības.”
“Tas ir loģisks turpinājums, iznīcinot valstis un tautas, kurām kādreiz bija visas iespējas uzplaukumam un neatkarībai,” paziņoja Zaharova.
9. februārī Latvija, Lietuva un Igaunija pieslēdzās Eiropas vienotajam elektrotīklam, 8. februārī atvienojoties no BRELL. Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009. gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025. gada februārī.
