TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas triecieni kropļo Krievijas militāro loģistiku, saasinot degvielas krīzi
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācija apsver iespēju atļaut Bundesvēram notriekt neidentificētus lidrobotus.
Pēdējo dienu laikā neidentificēti lidroboti manīti virs Dānijas un Norvēģijas lidostām, no kurām dažas uz laiku slēgtas. Piektdienas vakarā lidroboti tika manīti arī virs Dānijas lielākās karabāzes.
Pēdējā laikā saņemtas ziņas arī par aizdomīgiem lidrobotiem Vācijas gaisa telpā. Pēdējais šāds incidents reģistrēt piektdien Šlēsvigā-Holšteinā, kas robežojas ar Dāniju.
Pastāv aizdomas, ka šajos incidentos varētu būt vainojama Krievija, lai gan pagaidām pārliecinoši pierādījumi par to nav tikuši publiskoti.
Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Vācija jau iepriekš paziņojusi par nodomu stiprināt pretdronu aizsardzību.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmumam SIA "LDz Cargo" elektroniskajās izsolēs nav izdevies izsolīt 87 lietotus kravas vagonus, kas atrodas Ukrainas teritorijā, liecina informācija elektroniskajā izsoļu vietnē "auctioncargo.ldz.lv".
Kravas vagoni tika piedāvāti sešās lotēs.
Tostarp 25 vagonu izsoles sākumcena bija noteikta 325 300 eiro apmērā, 19 vagonu izsoles sākumcena bija noteikta 127 300 eiro apmērā, 16 vagonu izsoles sākumcena bija noteikta 107 600 eiro apmērā, 13 vagonu - 164 500 eiro apmērā, septiņu vagonu - 80 900 eiro apmērā, bet vēl septiņu vagonu - 52 400 eiro apmērā.
Izsoles solis visās lotēs bija noteikts 100 eiro apmērā.
Vairums poļu atbalsta Krievijas kara lidmašīnu notriekšanu, ja tās pārkāpj NATO gaisa telpas robežas, liecina sestdien publicētie aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptauju, ko pēc poļu tīmekļa ziņu vietnes "Onet" pasūtījuma veicis sabiedriskā domas pētniecības uzņēmums "SW Research", krievu lidmašīnu notriekšanu atbalsts 67% respondentu, kamēr pret to iebilst tikai 8,7% aptaujāto, bet 24,2% nav bijis viedokļa šajā jautājumā.
Tiešsaistes aptauja veikta laikā no 23. līdz 24.septembrim, intervējot 846 pieaugušos.
Paralimpieši drīkstēs startēt zem Krievijas karoga.
Международный паралимпийский комитет восстановил статус Паралимпийского комитета России. Паралимпийцы смогут выступать под российским флагом https://t.co/XwVcHoGXeV
— bbcrussian (@bbcrussian) September 27, 2025
Pēc apmaiņas ārsti Kijivā izņēma ložmetēju un izskaidroja, kā vīrietim izdevās izdzīvot.
Украинский медик был ранен в сердце и провел с этой травмой больше трех лет в российском плену. После обмена врачи в Киеве вытащили пулю. И объяснили, как мужчина выжил pic.twitter.com/Gyp5ODscwF
— DW на русском (@dw_russian) September 27, 2025
Baltkrievija ir ierosinājusi uzbūvēt savā teritorijā atomelektrostaciju, kas varētu piegādāt elektroenerģiju Krievijas okupētajiem Ukrainas reģioniem, 26. septembrī paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta "Reuters".
⚡️Belarus has proposed building a nuclear power plant on its territory that could supply electricity to Russian-occupied territories in Ukraine, Belarusian President Alexander Lukashenko said on Sept. 26, Reuters reported. https://t.co/30SiG86Duv
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 27, 2025
Власти Кении арестовали подозреваемого в отправке жителей страны на войну против Украиныhttps://t.co/WsOdjTohEB
— The Moscow Times (RU) (@MoscowTimes_ru) September 27, 2025
Julia was a dental assistant, studying at university. At 23, she traded her career for a uniform — to defend Ukraine as a combat medic.
— Defense of Ukraine (@DefenceU) September 27, 2025
Two years on the frontline, she saves lives under fire, driven by duty, family, and the dream of Victory.
📷: 100th Mechanized Brigade pic.twitter.com/dhpiSQfqFC
Naktī uz sestdienu atkal manīti neidentificēti lidroboti virs Dānijas lielākās karabāzes, ziņo policija.
Neatpazīto lidrobotu pārlidojumi kopš pirmdienas likuši vairākkārt slēgt Dānijas lidostas.
Kārupas karabāzes dežūrējošais virsnieks aģentūrai AFP apstiprināja, ka ap plkst.20.15 (21.15 pēc Latvijas laika) virs gaisa spēku bāzes manīts viens vai divi droni.
Viņš piebilda, ka policija nevarēja paskaidrot, no kurienes tie uzradušies, taču armija lidrobotus nav notriekusi.
Incidenta izmeklēšanā policija sadarbojas ar armiju.
Naktī uz sestdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 115 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dāžu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
97 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.
Tomēr fiksēti 17 lidrobotu trāpījumi sešas apkaimēs. Vēl divās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atliekas.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
