TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija ar "radara mānekļiem" modernizējusi savas "Iskander" un KN-23 raķetes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV prezidents Donalds Tramps atbalsta Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu par pilnīgu Donbasa reģiona pāriešanu Maskavas kontrolē un frontes iesaldēšanu citos apgabalos kā daļu no iespējamās vienošanās ar Ukrainu, ziņoja "Fox News", atsaucoties uz kādu Eiropas diplomātu.
Pēc diplomāta teiktā, Tramps pēc tikšanās ar Putinu Aļaskā Eiropas sabiedrotajiem norādījis, ka Krievijas vadonis atkārtoti pieprasījis kontroli pār Luhanskas un Doņeckas apgabaliem. Vienlaikus Putins it kā esot gatavs “atrisināt strupceļu” Zaporižjas un Hersonas virzienā, piekrītot pamiera iesaldēšanai šajās teritorijās.
Ukrainas bruņotie spēki naktī uz 17. augustu uzbruka Krievijas militārajai kolonnai uz Rilskas–Homutovkas šosejas Kurskas apgabalā, vēsta Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Triecienā smagus ievainojumus guva Krievijas armijas “Ziemeļu” grupējuma komandiera vietnieks, ģenerālmajors Esedulla Abačevs. Viņš steidzami evakuēts uz Višņevska centrālo militāro klīnisko slimnīcu Maskavā, kur pēc mediķu ziņām viņam nācās amputēt roku un kāju.
Virkne Krievijas Ukrainai izvirzīto prasību nav pieņemamas, svētdien pēc "labas gribas koalīcijas" valstu līderu videosarunas par atbalstu Ukrainai uzsvērusi Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Par Donecku nevar būt ne runa - Donecka ir Ukraina. Tāpat krievu valodas "īpašais statuss" nav pieļaujams, jo mēs labi zinām, kādas tam var būt sekas," paudusi Latvijas politiiķe.
ASV prezidents Donalds Tramps 18. augustā Baltajā namā uzņems Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski — tā būs viņu pirmā tikšanās Ovālajā kabinetā kopš februāra konflikta un tikai dažas dienas pēc Trampa samita Aļaskā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ziņo "Bloomberg".
Pēc šīs tikšanās Tramps telefonsarunā ar Zelenski un Eiropas līderiem norādījis, ka Putins vēlas, lai Ukraina atdotu visu Donbasu — prasību, ko Kremlis atkārto jau gadiem. Zelenskis iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka Ukraina savu zemi neatdos.
Vairāki augsta ranga diplomāti pauduši bažas par Aļaskas sarunu iznākumu, brīdinot, ka Putins guvis virsroku, pārliecinot Trampu koncentrēties uz plašu vienošanos, nevis tūlītēju pamieru.
Francija iebilst Krievijas prasībai par Ukrainas demilitarizāciju, uzsverot, ka Ukrainas armijas stiprināšana ir visefektīvākā drošības garantija, intervijā La Tribune Dimanche 16. augustā sacīja Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Hadads.
Pēc viņa teiktā, jebkuram miera līgumam ir jāietver skaidras drošības garantijas, lai atturētu no turpmākas Krievijas agresijas.
ASV īpašais sūtnis Stīvs svētdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins sarunās ar prezidentu Donaldu Trampu piekritis atļaut ASV un Eiropas sabiedrotajiem piedāvāt Ukrainai drošības garantijas, kas līdzinātos NATO kolektīvās aizsardzības mandātam, kā daļu no iespējamās vienošanās, lai izbeigtu trīsarpus gadus ilgstošo karu.
"Mums izdevās panākt šādu piekāpšanos: ASV varētu piedāvāt 5 pantam līdzīgu aizsardzību, kas ir viens no patiesajiem iemesliem, kādēļ Ukraina vēlas būt NATO," viņš teica CNN raidījumā "State of Union". Vitkofs sacīja, ka tā ir pirmā reize, kad viņš dzirdējis, ka Putins tam piekrīt.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.
"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.
Krievija paudusi gatavību atteikties no savām ieņemtajām teritorijām Sumu un HarkIvas apgabalos, bet pieprasa, lai Ukrainas spēki pilnībā atkāpjas no teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos, kuras tai nav izdevies ieņemt, kā savus nosacījumus miera līgumam, kas tika apspriesti Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Trampa tikšanās laikā piektdien Ankoridžā, Aļaskā, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.
Putina priekšlikumā izslēgts pamiers, kamēr nav panākta visaptveroša vienošanās, bloķējot galveno Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasību. Saskaņā ar Krievijas ierosināto vienošanos KijIva pilnībā atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem apmaiņā pret Krievijas solījumu iesaldēt frontes līnijas dienvidu Hersonas un Zaporižjas apgabalos, norādīja avoti. Ukraina jau ir atteikusies no atkāpšanās no Ukrainas teritorijas.
Ukrainas spēki naktī no 16. uz 17. augustu ār droniem uzbruka Krievijas armijas kolonnai Kurskas apgabalā, smagi ievainojot ģenerālleitnantu Abačovu. Izlūkdienestu ziņojumi apstiprina, ka viņš tika nogādāts Maskavā, kur ārsti viņam amputēja roku un kāju.
Prezidents Volodimirs Zelenskis ieradās Briselē uz divpusēju tikšanos ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
⚡️Update: Zelensky in Brussels to meet von der Leyen ahead of Washington DC visit.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 17, 2025
President Volodymyr Zelensky arrived in Brussels for a bilateral meeting with European Commission President Ursula von der Leyen.https://t.co/cDmis5s6PH
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".