Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. janvārī. FOTO. VIDEO
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 11. un 12. janvārī. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šajās brīvdienās kultūras programma visām gaumēm un estētikas izpratnēm! Nepieradinātās un avangardiskās mūzikas cienītājus Cēsīs gaida Nekvalitatīvās mūzikas nakts, brazīļu tango fanus „Palladiumā” iepriecinās pasaulslavenais elektroniskais tango, bet kantrimūzikas fanus „Laternu stundā” sasauks „Dakota.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Klasiskās mūzikas baudītājiem noteikti jādodas uz Rīgas Domu, kur skanēs Rubinšteina operas „Kristus” koncertuzvedums. Savukārt, kādus piedzīvojumus gaida tos, kas vispār grib doties no Latvijas prom, lietuviešu dramaturģijas zvaigzne - režisors Marjus Ivaškevičs centies lugā „Izraidītie” parādīt uz Dailes teātra skatuves. Slāvu komēdiju vārdos neizsakāmo šarmu, kas brīžiem kaitina, bet ir visnotaļ jautrs un mīļš, Rīgas mērcē varam redzēt jaunajā krievu – latviešu kopražojuma kinokomēdijā „Tantiņas”. Savukārt, ja gribas pie dabas un vēl ko jauku izzināt un pasērst pie ugunskura, sestdien jādodas uz Ložmetējkalnu, kur atcerēsies Ziemassvētku kauju gadadienu.

1. Ziemassvētku kauju atcere Ložmetējkalnā

Tie, kas brīvdienas grib pavadīt ārpus pilsētas – pie dabas un pie tam vēl lietderīgi, sestdien, 11. janvārī, var doties uz Ložmetējkalnu, kur notiks leģendāro latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju 97. gadadienas atceres pasākumi.

Pulksten 14.00 Ziemassvētku kauju muzejā - „Mangaļu” mājās notiks Pirmā Pasaules kara ieroču un ekipējuma demonstrēšana, siltas tējas baudīšana un uzstāsies Jelgavas novada orķestris „Zelmeri”. Pulksten 15.30 Babītes novada Antiņu kapsētā sāksies kritušo strēlnieku piemiņas brīdis un jaunie jaunsargi dos svinīgo solījums, pēc kura oficiāli tiks uzņemti jaunsargu rindās.

Savukārt pulksten 17.00 Ložmetējkalnā tiks iedegti tradicionālie Atmiņu ugunskuri, pie kuriem visi varēs gremdēties vēsturisko notikumu atmiņās un vienoties kopīgās strēlnieku dziesmās.

Rīdziniekiem pašiem jādomā, kā tik līdz Ziemassvētku kaujas atceres vietai, bet jelgavniekiem nav vērts satraukties. Jelgavas novada dome parūpējusies, lai autobuss visus uz pasākuma vietu no Jelgavas Kultūras nama aizvizinātu pulksten 13.00. Atpakaļceļš no Ložmetējkalna uz Jelgavu paredzēts pulksten 20.00. Pasākumu rīko un atbalsta Latvijas Kara muzejs, Zemessardze, Jelgavas, Jelgavas novada un Babītes pašvaldība. Sīkāk internetā: www.karamuzejs.lv.

Sestdien Ložmetējkalnā atcerēsies varonīgās latvju streļķu Ziemassvētku kaujas pirms 97 gadiem. Attēlā: 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas strēlnieki Tīreļpurva pozīcijās 1916./1917. gada ziemā.
Sestdien Ložmetējkalnā atcerēsies varonīgās latvju streļķu Ziemassvētku kaujas pirms 97 gadiem. Attēlā: 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas strēlnieki Tīreļpurva pozīcijās 1916./1917. gada ziemā.

2 Pasaulslavenais elektroniskais tango „Palladium”

Rīgas koncertzālē „Palladium” (Marijas ielā 21, ieeja no Pērses ielas) sestdien, 11. janvārī, pulksten 18.30 pirmo reizi Rīgā uzstāsies pasaulslavenā elektroniskā tango mūziķu grupa „Electrocutango”. Šī grupa, kuras mūzika aizrāvusi gan klausītājus, gan dejotājus uzstājusies gandrīz visās lielākajās Eiropas pilsētās, „Electrocutango” ir hīts pat tango dzimtenē Buenosairesā, kaut arī grupas dzimtene ir Norvēģijā - Oslo.

„Electrocutango” dibinājis Sverre Indris Joner – norvēģu mūziķis, komponists un arranžētājs, kurš sarakstījis mūziku teātriem, filmām un orķestriem, viņa oriģinālās kompozīcijas ir kompleksas un ritma bagātas.

„Electrocutango” dēvē par vienu no visdinamiskākajām, inovatīvākajām un oriģinālākajām jaunās elektro tango mūzikas novirziena grupām pasaulē. Viņu mūzika balstīta uz tanguero mūzikas buķeti, bet tajā ieskanas arī Puertoriko, Brazīlijas, džeza un mūsdienu mūzikas ritmi. Grupa plaši pazīstama ar savu albumu „Felino”, kurš tiek uzskatīts par elektroniskā tango žanra klasiku.

„Electrocutango” ir vērts dzirdēt jebkuram, kurš seko līdzi mūzikas attīstībai pasaulē, - jebkuram, kurš mīl tango mūziku, deju un tās daudzveidību. Biļešu cenas: 21,34 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā:

Tango „Electrocutango” izpildījumā
11. janvārī pirmo reizi Rīgā, koncertzālē „Palladium”, uzstāsies pasaulslavenā elektroniskā tango mūziķu grupa „Electrocutango”.
11. janvārī pirmo reizi Rīgā, koncertzālē „Palladium”, uzstāsies pasaulslavenā elektroniskā tango mūziķu grupa „Electrocutango”.

3. Dakota „Laternu stundā”

Latviešu kantrimūzikas veterāni un leģenda – grupa „Dakota” sestdien, 11. janvārī, pulksten 21.00 kāps uz koncertbāra „Laternu stundā” (Brīvības ielā 109 (ieeja no Palīdzības ielas), Rīgā) skatuves.

Lai arī grupa tiek uzskatīta par kantrimūzikas veterāniem, grupas līderis, komponists, dziedātājs un ģitārists Edvīns Zariņš uzsver, ka „Dakota” nebūt neatskaņo tikai šo mūzikas stilu. „Mūsu kompozīcijās ieskanas arī roķīgākas notis, jūtama citu mūzikas stilu klātbūtne,” teic Edvīns Zariņš. Savas pastāvēšanas laikā grupa izdevusi trīs albumus un radījusi tādas populāras kompozīcijas kā „Dzeltenie aizkari” un „Kurtizāņu ugunskurs”.

Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē „Dakota” pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma atkal  izdeva jaunu singlu - „Nekas nav nokavēts” un paziņoja, ka strādā pie jauna albuma izveides. „Nekas nav nokavēts,” stāsta grupas dalībnieki un piebilst: „Mēs taču varam sapņot un piepildīt vēl nerealizētās ieceres, kuras par sevi atgādina, kad aizveram acis un atgriežamies bērnībā. Tādēļ aicinām arī jūs turpināt sapņot un meklēt ceļu, kas aizvedīs uz reālu pasaku.”

Koncertā „Laternu stundā” „Dakota” izpildīs gan klausītāju iemīļotas kompozīcijas, gan arī citas, mazāk zināmas dziesmas. Biļešu cenas: 7,11 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.laternustunda.lv .

Sestdienas, 11. janvāra, vakarā uz koncertbāra „Laternu stundā” skatuves kāps latviešu kantrimūzikas veterāni – 1997. gadā Bauskas pusē dibinātā grupa „Dakota”.
Sestdienas, 11. janvāra, vakarā uz koncertbāra „Laternu stundā” skatuves kāps latviešu kantrimūzikas veterāni – 1997. gadā Bauskas pusē dibinātā grupa „Dakota”.

4. Nekvalitatīvās mūzikas nakts Cēsīs

Jau piekto gadu pēc kārtas Cēsu „Fonoklubā” (Rīgas ielā 47) norisināsies viens no kluba krāšņākajiem pasākumiem, proti, „Nekvalitatīvās mūzikas nakts”. Sestdien, 11. janvārī, skatuvi pārņemot izdomai un stilam, „Nekvalitatīvās mūzikas nakts” pulcēs kreatīvākos mūziķus, lai vienu reizi gadā sniegtu neaizmirstamu audiālo baudījumu.

„Plānots, ka vakara gaitā publikas priekšā kāps gan skatuvi pārzinoši, gan pavisam jauni mākslinieki, tāpēc „Nekvalitatīvās mūzikas nakts” ir lieliska iespēja iegūt zināmu skatuves pieredzi pavisam jauniem censoņiem, kā arī atmest jebkādas mākslinieciskās robežas jau pieredzējušiem mūziķiem, un to visu caur muzikālu humoru,” teic pasākuma organizatori, kuri arī pauž cerību, ka dalībai „Nekvalitatīvās mūzikas naktī” tiks saņemts arī kāds pieteikums no pašmāju televīzijas šovu zvaigznēm.

Dalību šajā naktī jau ir apstiprinājušas tādas apvienības kā „Jūdas graši”, mīlas duets „Odze un Irsis”, psihodēliskā blūza pārstāvji „Sems un Prērijas Kaucēji”, kā arī solo mākslinieks Zaķis.

„Nekvalitatīvās mūzikas nakts” sākums - 11. janvārī pulksten 22.00, ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.fonoklubs.lv .

„Jūdas graši”: „Par pasauli, cūku un apelsīnu”

Naktī no sestdienas uz svētdienu Cēsu „Fonoklubā” visus gaida ekskluzīvs ub augstvērtīgs, bet grūti prognozējams pasākums – „Nekvalitatīvās mūzikas nakts”.
Naktī no sestdienas uz svētdienu Cēsu „Fonoklubā” visus gaida ekskluzīvs ub augstvērtīgs, bet grūti prognozējams pasākums – „Nekvalitatīvās mūzikas nakts”.

5. „Izraidītie” Dailes teātrī

Dailes teātrī piektdien, 10. janvārī pulksten 18.00 notiks šī gada pirmā pirmizrāde – lietuviešu mūsdienu dramaturga Marjusa Ivaškeviča lugas „Izraidītie” iestudējums, kas publikai tiek piedāvāts kā „latviešu emigranta hronika trijos cēlienos”. „Izraidītos” varēs redzēt arī brīvdienās – sestdien, 11. janvārī, pulksten 18.00 un svētdien, 12. janvārī, pulksten 15.00 Dailes teātra Lielajā zālē.

„Ik gadu simtiem cilvēku pamet savas mājas, lai meklētu laimi svešās zemēs. Emigrācija ir skārusi gandrīz katru latviešu ģimeni – mūsu radiniekus, mūsu draugus...Tas notika pirms padsmit gadiem. Toreiz Ņujorkā vēl stāvēja Dvīņu torņi, bet princese Diāna jau bija gājusi bojā. Toreiz Bens bija ļoti laimīgs un perspektīvs. Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā – apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule – kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction (angl. – izdomājums, fikcija), kur visu var izdaiļot. Kā lai saprot, kur bija kļūda? Un kurš zina, kā vajadzēja dzīvot? Varbūt vienīgi „Queen” vai Harijs Poters...,” tā īsumā teātris reklamē „Izraidīto” sižetu.

Lugas autors Marjus Ivaškevičs ir lietuviešu dramaturģijas zvaigzne, kura daiļradē īpaši svarīgs ir nacionālās identitātes jautājums. Savukārt iestudējuma režisors Oskars Koršunovs ir vadošais lietuviešu teātra režisors, kurš pēdējā desmitgadē daudz un regulāri iestudē izrādes Eiropas teātros. 1999. gadā viņš ir nodibinājis pats savu – Oskara Koršunova teātri. Lugu „Izraidītie” Oskars Koršunovs iestudējis arī Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī 2011. gadā, un šis iestudējums Viļņā jau paspējis iemantot „kulta izrādes” statusu.

Jauniestudējumā lomas atveidos Dainis Grūbe, Juris Žagars, Lauris Dzelzīti, Elīna Dzelme, Vita Vārpiņa, Gints Andžāns, Ieva Segliņa, Dainis Gaidelis, Artūrs Dīcis, Raivis Vidzis, Ērika Eglija, Aldis Siliņš, Artis Robežnieks, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Pēteris Gaudiņš, Valdis Liepiņš, Juris Kalniņš un Lauris Subatnieks. Izrādē piedalīsies grupa „RYGA” – Mārcis Judzis (vokāls, sitaminstrumenti), Rihards Lībietis (ģitāra), Kārlis Alviķis (bass) un Matīss Repsis (klavieres).

Teātris brīdina: „Izrādē smēķēs un tiks izmantota necenzēta leksika, izrādi neiesaka skatīties skatītājiem līdz 14 gadiem.” Biļešu cenas: 5,69 – 21,34 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

6. Rīgas tantiņas krievu gaumē uz Rīgas kinoekrāniem

Uz Latvijas kinoekrāniem nule parādījusies Latvijas – Krievijas kopražojuma komēdija „Tantiņas”. Tā kā tā vairāk domāta krievu skatītājam un arī viņa gaumei, tad spēlfilmas oriģinālvaloda ir krievu, bet ar subtitru palīdzību sižetam līdzi var sekot arī tie, kuri nepārvalda šo slāvu valodu.

Filma varētu būt interesanta arī latviešu skatītājam, jo tajā mūsu pašu aktieri, kuri ir populāri arī lielajā austrumu kaimiņzemē, kā Mirdza Martinsone un Ivars Kalniņš, filmējušies kopā ar vairākām krievu kinozvaigznēm. Tāpat kinofilmai mūziku sarakstījis maestro Raimonds Pauls, kurš atkal pēc 15 gadu pārtraukuma ķēries klāt kinomūzikas sacerēšanai. Filma uzņemta Rīgā un tajā atklājas tas Rīgas šarms, par ko tā priecājas Maskavas tūristi, bet paši rīdzinieki to bieži vien nepamana.

Šajā gadu mijas kinopasakā Rīgā brīnumi pārvēršas realitātē, par to, pēc kā Ziemassvētkos alkst vientulīga dvēsele. Tā notiek filmas „Tantiņas” varoņu dzīvē, kas ir vientulības, meklējumu un pārdzīvojumu pilna, tajā negaidīti iebrāžas trīs eņģeļi, tās gan ir tantiņas - Vera, Nadja un Ļuba.

Kādā rītā tantiņas ierodas Rīgas klusā sirmgalvja, gleznotāja mājā un atnes līdz notikumu virpuli. Vienas dienas laikā viņas paspēj daudz. Vientulīgs pensionārs, kas iepriekš bija uz nāves sliekšņa, pēkšņi iegūst ģimeni, sāk sportot un ceļot. Viņa mazmeita Maša, kuru gandrīz iekārdina Latvijas kriminālās pasaulē ļaundaris, atrod savu īsto mīlestību. Arābu šeihs, kas apmaldās mūsu bezgalīgos sniega plašumos un gandrīz nonāk Rīgas bandītu grupējuma rokās, noslēdz izdevīgu darījumu un iemīlas ugunīgajā „Purvciema karalienē” - Ļiļkā. Romantiskie pagriezieni gaida arī citus filmas varoņus – perfektu universitātes kopmītņu vadītāju, santehniķi un mandarīnu pārdevēju, kuri tā vai citādi piedalās vienas nelielas inteliģentas ģimenes dzīvē. Šis ir stāsts par Brīnumu, kas gaida katru no mums Rīgas šaurās ieliņās.

Tā ir Ziemassvētku filma, kas uz Rīgas ekrāniem parādās vispiemērotākā brīdī, jo ar savu kolorītu un šarmu to pienākas skatīties „vecajā Jaunajā gadā”. No 10. janvāra „Tantiņas” Rīgā meklējiet kinoteātrī „Citadele” (13. Janvāra ielā 8). Sīkāk internetā: www.forumcinemas.lv.

Latvijas – Krievijas kopražojuma kinosmejamgabals „Tantiņas”

Latvijas – Krievijas kopražojuma kinokomēdijas „Tantiņas” eņģeļi – Vera, Nadja un Ļuba – uzsākuši ceļu pa Latvijas kinoekrāniem. Lai tantiņām kinoceļš būtu melodiskāks, spēlfilmai mūziku sarakstījis pats Raimonds Pauls.
Latvijas – Krievijas kopražojuma kinokomēdijas „Tantiņas” eņģeļi – Vera, Nadja un Ļuba – uzsākuši ceļu pa Latvijas kinoekrāniem. Lai tantiņām kinoceļš būtu melodiskāks, spēlfilmai mūziku sarakstījis pats Raimonds Pauls.

7. Opera „Kristus” Rīgas Domā

Rīgas Domā svētdien, 12. janvārī, pulksten 19.00 Krievijas mūziķu - orķestra „Camerata Sibiri” un Tjumeņas filharmonijas kora kapelas – izpildījumā izskanēs skaņdarbs ar visai interesantu vēsturi - Antona Rubinšteinas operas „Kristus” koncertuzvedums. Operas autors pianists, komponists un diriģents Antons Rubinšteins (1829—1894) ir spilgts vācu romantiskās mūzikas pārstāvis, kurš 1862. gadā toreizējā Krievijas galvaspilsētā Sanktpēterburgā nodibināja Konservatoriju un ir uzskatāms par krievu profesionālās mūzikas skolas radītāju.

Antona Rubinšteina opera „Kristus”, kuras libreta pamatā ir vācu dzejnieka Heinriha Bulthaupta poēma ar tādu pašu nosaukumu, ir ievērojamā krievu – vācu mūziķa pēdējais skaņdarbs. Operas „Kristus” koncertuzvedums pirmo reizi izskanēja Vācijā – Štutgartē Rubinšteina nāves gadā, bet uz skatuves tā tika uzvesta gadu vēlāk – 1895. gadā. Pēc tam vairāk nekā simts gadus tika uzskatīts, ka operas partitūra ir neglābjami gājusi zudībā. Tomēr tā nebija - partitūra vairāk kā gadsimtu klājās putekļiem Berlīnes bibliotēkas plauktos...

Antona Rubinšetina mazmazdēlam, arī mūziķim, vijolniekam un diriģentam Antonam Šarojevam 2007. gadā Berlīnes bibliotēkas milzīgajos krājumos negaidot izdevās atrast operas „Kristus” partitūru un tā atkal uzsāka ceļojumu pa mūzikas skatuvēm, vispirms Krievijā, bet pēc tam arī citur pasaulē. 2008. gadā operas uzvedums pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma atkal piedzīvoja pirmizrādi - Permas operas un baleta teātrī. Operas atkalatzdzimšana pirms dažiem gadiem Krievijā tika dēvēta par muzikālo sensāciju. Nu operas koncertuzvedumu varēsim dzirdēt Rīgā.

Rīgas koncertu organizē Igaunijā radītais starptautiskais pareizticīgās mūzikas festivāls „Credo”, kas radies pirms 20 gadiem ar mērķi pasauli iepazīstināt ar pareizticīgās mūzikas kultūru. Biļešu cenas: 7 – 15 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.doms.lv.

Antona Rubinšteina opera „Kristus”

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Sergejs Bižāns/LETA, Lita Krone/LETA zudusilatvija.lv