Bažas par Birkerta interjera ieceru izpostīšanu Gaismas pilī
Par ugunsdrošības prasībām neatbilstošajām evakuācijas kāpnēm Gaismas pilī, kas nu uz pāris mēnešiem aizkavējusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas nodošanu ekspluatācijā, projekta īstenotāji bija zinājuši jau sen, tomēr dažādu iemeslu dēļ ieturēta nogaidoša pauze, iespējams, cerot, ka jautājums atrisināsies bez papildu izmaiņu veikšanas.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" atklājis, ka šādu autoru un būvuzņēmēja rīcību vadījušas bažas, ka speciāla ugunsdroša pārklājuma likšana uz evakuācijas kāpnēm varētu izpostīt arhitekta Gunāra Birkerta interjera ieceri. Projekta pasūtītājs pieļauj, ka traģiskie notikumi Zolitūdē situāciju mainījuši un uzņēmējam nu nāksies skrupulozi turēties pie normatīvajiem aktiem.
Kultūras ministrija cerējusi, ka neko nevajadzēs mainīt. Tomēr, ja kāpnes visā to garumā būs jāuzlabo, tad tā būs kopēja autora un būvnieka atbildība. Šim viedoklim pievienojas ministrijas nolīgtais "Hill International" darba grupas vadītājs LNB būvuzraudzībā Karlos Reparazs: "Es pieņemu, ka [atbild] darbu veicējs, jo normas ir mainījušās un mēs uzņēmējus jau laikus, būvniecības gaitā informējām par šīm izmaiņām. Mēs sēdēsim pie galda un diskutēsim par to. Bet vispirms ir jāsaņem ļoti skaidra instrukcija no glābšanas dienesta."
Arī pārējās atbildīgās amatpersonas apliecina, ka diskusija par to, ko iesākt ar kāpņu risinājumu ir bijušas jau iepriekš, būvniecības laikā.
Koka evakuācijas kāpnes ir būtiska daļa no Birkerta izstrādātā interjera. Tās ir labi redzamas. Vienas kāpnes ved līdz septītajam stāvam, otras – līdz 12. Jebkuras pārmaiņas prasīs pamatīgus ieguldījumus un laiku. Bet ne tikai.
LNB autoruzraudzības grupas vadītāja Mārča Mežuļa lielākās bažas gan šobrīd, gan iepriekšējo diskusiju laikā ir par to, ka kāpņu uzlabošana ar speciālu pārklājumu izmainīs koka krāsu, kāpņu tonis atšķirsies un tādējādi izpostīs Birkerta ideju. Tādēļ ir nevis jāturas pie burtiskas normu izpildīšanas, bet gan plašākas to interpretācijas.
Raidījums norāda, ka autoruzraugs atsaucas Eiropas prasībām, kas nav tik striktas kā šeit, Latvijā. Tāpat tiek apelēts pie tā, ka Gaismas pils celšanas laikā ugunsdrošības prasības Latvijā vairākkārt mainījušās. To kā argumentu diskusijai nosauc arī Nacionālās būvkompāniju apvienības valdes loceklis Māris Vidauskis.
Viņaprāt normatīvi būtu jāpielāgo unikālajai ēkai: "Tas ir vairāk disputs par to, kādā veidā nodrošināt šo drošību, un arī nesabojājot ēkas interjeru, nesabojājot arhitekta ieceres. Mēs kā būvnieki esam izdarījuši visus projektā paredzētos darbus, nekas vairāk nav neizdarīts, un tagad gaidām no VUGD – tagad tas divu nedēļu laikā izskatīs normatīvās atkāpes, kādas viņas ir pieļaujamas, kādas nav."
