Satiksmes ministrija apstrīd Valsts kontroles secinājumus "airBaltic" jautājumā
Satiksmes ministrija (SM) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) atzinumam, ka tā nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai. Tāpat SM uzsver, ka “airBaltic” iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori.
SM norāda, ka tā atzinīgi vērtē VK ieguldīto darbu un patērēto laika resursu iedziļinoties sarežģītos jautājumos, lai sniegtu neatkarīgu viedokli, vienlaikus akcentējot, ka balstoties uz vienādiem principiem, SM valsts atbalstu īstenoja, pārvaldot divas aviācijas nozarē strādājošas kapitālsabiedrības – “airBaltic” un “Rīgas lidostu”.
"Ņemot vērā, ka “Rīgas lidosta” veiksmīgi izgāja no valsts atbalsta, SM uzskata, ka “airBaltic” iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori – Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja aviācijas nozari Baltijā, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa svārstības, degvielas cenas, problēmas ar dzinējiem utml," norāda ministrijā.
SM ieskatā nav pamata VK apgalvojumam, ka SM nav veikusi uzraudzības darbības. SM uzskata, ka normatīvais regulējums nosaka valdes, padomes un akcionāru kompetences sadalījumu. Akcionāram nav tiesības iejaukties “airBaltic” valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus par darījumu slēgšanu, atalgojumu u.t.t, jo tā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir padomes kompetence.
Akcionārs nevar atsaukt noslēgtus darījumus vai jau noslēgtos līgumus bez finansiālām sekām. Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie darījumi kapitālsabiedrībai radījuši zaudējumus, tam paredzēts cits likumā noteikts process.
"Ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus!"
Kā norāda SM, "ziņojumā secinājumi attiecībā uz “airBaltic” lēmumiem ir izdarīti, balstoties uz jau zināmiem faktiem un faktu analīzi par situāciju pirms vairākiem gadiem. Savukārt lēmumu pieņemšanas brīdī ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus, t.sk. pēc pandēmijas sekojošo Krievijas karadarbību Ukrainā, lidmašīnu dzinēju ražošanas un apkopes problēmas, izmaiņas tirgus pieprasījumā. Tāpēc visi akcionāra un uzņēmuma lēmumi vienmēr tika pieņemti, balstoties uz tobrīd valdes un padomes sniegto informāciju".
Ņemot vērā minēto, SM norāda, ka VK apgalvojums par nepietiekamu uzraudzību neatbilst faktiskajai situācijai. SM sniedza informāciju revīzijas laikā par iesniegtajiem Ministru kabineta (MK) ziņojumiem, Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem par piemērojamo regulējumu, kā arī ekspertu vērtējumiem IPO sagatavošanas procesa ietvaros. Kopš 2021. gada SM un “airBaltic” ir konsekventi informējušas MK par IPO sagatavošanas progresu, kapitāla piesaistes iespējām un tirgus apstākļu ietekmi. Šis process tika īstenots sadarbībā ar vadošajiem finanšu nozares ekspertiem, kas nodrošināja pasaules līmeņa kompetenci IPO strukturēšanā.
Uzraudzības process ir bijis cieši saistīts ar valdības lēmumu izpildi un reālo situāciju tirgū, tostarp obligāciju pārfinansēšanu un akciju struktūras pielāgošanu, lai saglabātu IPO iespējamību piemērotā brīdī. Uzsāktā sadarbība ar uzņēmumu “Lufthansa” kā potenciālo stratēģisko investoru ir skaidrs apliecinājums tam, ka SM un “airBaltic” ir strādājušas atbilstoši kompetencei, veicot pienākumus ar augstu atbildības sajūtu. Secinājums, ka uzraudzība nav bijusi pietiekama, ir nepamatots, jo ignorē gan faktiski izdarīto, gan tirgus apstākļu izšķirošo lomu.
