Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 31. maijā un 1. jūnijā. FOTO. VIDEO
Šajā nedēļas nogalē ir vasaras brīvdabas festivālu un svētku pārpilnība. Var doties uz Kurzemi, kur notiek Slīteres ceļotāju dienas, vikingu festivāls Grobiņā, Kandavas pilsētas svētki un lielkoncerts „Iegriežam vasaru Talsos. Daudz pasākumu arī citos novados.
Jelgavā jau notiek ikgadējie pilsētas svētki, Ikšķilē uz savu saietu pulcēsies seno retro lietu kolekcionāri, Vīgantes pagasta Staburagā norisināsies Jaunjelgavas novada tautas mākslas svētki, savus svētkus svinēs arī salaspilieši, igauņu un latviešu koristi „Cimzes kodā” sadziedāsies Valkā, Rēzeknē norisinās mākslas un mūzikas festivāls „Seven Hills”, bet Daugavpils novadā – tūrisma triatlons. Kasjauns.lv piedāvā izvēlēties saistošāko no plašā piedāvājuma. Ja tomēr negribas doties pie dabas, var aiziet līdz kādai izstāžu zālei, jo tajās arī gana daudz jaunumu.
1. Slīteres ceļotāju dienas „Caur Undžavas mežiem pie lībiešiem!”
Sestdien un svētdien, 31. maijā un 1. jūnijā, jau piekto gadu pēc kārtas Slīteres nacionālajā parkā, Lībiešu krastā un visā Dundagas novadā notiks Slīteres ceļotāju dienas, kuru šīgada tēma ir „Caur Undžavas mežiem pie lībiešiem!”. Ceļotāju dienas pasākumi notiks Mazirbē, Kolkā, Dundagā un Šlīterē. Galvenie Ceļotāju dienas pasākumi sestdien, 31. maija vakarpusē, notiks lībiešu galvaspilsētā – Mazirbē.
Jau piekto gadu pēc kārtas Slīteres ceļotāju dienas pulcēs patiesus dabas draugus, vides izziņas interesentus, aktīvās atpūtas cienītājus, veselīgas vides baudītājus. Bez nopietnākiem un fiziski grūtākiem dabas un kultūrvides studiju maršrutiem, būs pietiekami daudz iespēju arī ģimenēm ar mazākiem bērniem apmeklēt darbnīcas, degustācijas un atvērtos objektus novadā.
Šīgada Ceļotāju dienu caurviju tēmas ir:
* Dabas un kultūrvēstures stāsti „Pa seno un mūsdienu Slīteres pētnieku pēdām”: pārgājieni, velomaršruti, darbnīcas, atceroties un mācoties no senās un atklājumiem bagātās Slīteres nacionālā parka pētnieku un ceļotāju pieredzes, kā arī kopā ar gidu apmeklējot tādas nacionālā parka teritorijas, kas ikdienā ir apmeklētājiem slēgtas;
* Lībiskais līdzās: kultūrvides izziņas pārgājieni, darbnīcas, lībiešu ēdieni, zivju kūpināšana ar sestdienas lielo vakarēšanu Mazirbē – ap un iekš Lībiešu tautas nama;
* Īpaši godā tiks celts sklandrausis ar nupat iegūto Eiropas Savienības garantētās tradicionālās īpatnības zīmi:
* Jaunumi: atjaunotās parka dabas takas ar gidiem, labiekārtotā Zēņu dīķa teritorija pie Kolkas ar makšķerēšanu, „ozols” Šlīterē, velomaršruti, dažādi viesu māju jaunumi.
Galvenā norišu koncentrēšanās vieta (maršrutu starts un finišs, darbnīcas, ēšana, atvērtie objekti) šogad būs Mazirbe, taču, protams, ceļotājdienu rosība būs arī Kolkā, Šlīterē, Dundagā un to apkārtnē. Sestdienas Lielvakarēšana Mazirbē sāksies pulksten 17.00 un noslēgsies ar lielajiem dančiem, kuri ilgs līdz svētdienas rītam. Sīkāk internetā: www.sliteresdiena.wordpress.com .
2. Vikingu festivāls „Seeburg” Grobiņā
Savukārt, ja esiet nevis Kurzemes ziemeļpusē, bet dienvidgalā, tad jādodas uz Grobiņu, jo tur notiek pilsētas svētki, kuru galvenais pasākums ir vikingu festivāls „Seeburga 2014”.
Latvijā, šķiet nav vietas, kas nerīkotu Pilsētas svētkus. Tiesa, nu jau vairākus gadus Grobiņa atteikusies no šāda nosaukuma, radot vairāku dienu ilgus un kultūras notikumiem piesātinātus svētkus, kas ļauj grobiņniekiem un pilsētas viesiem satikties, priecāties un ieskatīties pilsētas vēsturē. Ikgadējais festivāls „Seeburg”, kurš šogad notiek no piektdienas, 30. maija, līdz svētdienai, 1. jūnijam, dzimis, iedvesmu smeļoties Grobiņas vēsturē. Grobiņa ir senākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta jau 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Ap 650. - 800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu jeb vikingu apmetne.
Galvenā svētku diena – Vikingu diena – būs sestdien, 31. maijā, kad arī no rīta līdz pat vēlai nakts stundai varēsiet baudīt īpašo, vikingu laika gaisotni un piedalīties dažādās aktivitātēs.
Ar katru gadu festivālā ierodas arvien vairāk vēstures rekonstrukcijas klubi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Šogad gaidāmi viesi arī no Skandināvijas. Pasākuma laikā notiks seno kaujas mākslas paraugdemonstrējumi, darbosies amatnieku un tirgotāju apmetne. Apmeklētājiem tiks demonstrēti vikingu perioda ieroči, apbruņojums un stāstīts par cīņu tradīcijām.
Kultūras programmas ietvaros noritēs arī salmu figūru festivāls „Kuršu sēta”. Grobiņas ūdenskrātuvē apmeklētājus vizinās vikingu laivas. Tradicionāli festivāls sestdienas vakarā noslēgsies ar Lielās kaujas imitāciju, kurā piedalīsies visi vikingu festivāla dalībnieki (pulksten 21.30). Svētku ietvaros norisināsies arī amatnieku, mājražotāju, daiļamata meistaru tirgus. Pircēju piesaistīšanai tirgotāji papildus piedāvās radošās darbnīcas un degustācijas. Lai amatniekiem rosīgāka darbība , tirgošanos papildinās ielu muzikanti, pašdarbības kolektīvi un lauku kapellas no Ukrainas, Lietuvas, Vācijas un Latvijas.
Sīkāk internetā: www.grobina.lv .
3. Vasaras iegriešana Talsos
Izskatās, ka kurzemnieki darījuši visu, lai šajā nedēļas nogalē pie sevis uzaicinātu teju vai visu Latviju. Sestdien, 31. maijā, pulksten 17.00 Talsu Sauleskalna estrādē uz šīs vasaras sezonas atklāšanas lielkoncertu „Iegriežam vasaru Talsos” aicina koncertbārs „Laternu stundā”.
Tas būs īsts saldēdiens visiem latviešu populārās mūzikas mīļotājiem. Visa vakara un nakts garumā talsiniekus un pilsētas viesus priecēs grupas „Pērkons”, „Dakota”, „Galaktika”, „Musiqq”, „Tranzīts”, „Jūrkant” un „Credo”. Par labu garastāvokli un mūziku rūpēsies DJ E.E.Edžiņš.
Lielkoncertu vadīs atraktīvais aktieris Jānis Kirmuška (Reiz Runcis Renārs). Tāpat Talsos varēs izbaudīt galvu reibinošu piedzīvojumu – katapultas šāvienu 18 metru augstumā. Biļešu cenas: 6-10 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.laternustunda.lv.
Īpašā vasaras lielkoncerta atrakcija – galvu reibinošs katapultas šāviens
4. Jelgavas pilsētas svētki
Bet neatpaliek arī zemgalieši – Jelgava visu šo nedēļu svin savas Pilsētas svētkus, kuru kulminācija būs šajā nedēļas nogalē.
* Piektdien, 30. maijā: pulksten 17.00 - svētku gājiens „Ieraugi Jelgavu krāsās” (Lielā iela, Uzvaras iela, Krišjāņa Barona iela); Uzvaras parkā teātra izrādes komēdijas (pulksten 19.00 – „Mīlestība līdz prāta zudumam jeb pilnīgs sviests”, bet 21.00 – „Sieviņa uz stundu vai kafija diviem”; pulksten 23.00 Pils pagalmā - koncertuzvedums ar maģiskiem specefektiem „Gadalaiki”. Piedalās: Sonora Vaice, Andris Ērglis, Annmary, Daumants Kalniņš, gaisa akrobāti, dejotāji. Horeogrāfe Ieva Kemlere. Režisors Valdis Pavlovskis (biļešu cena – 5 eiro).
* Sestdien, 31. maijā: no pulksten 9.00 līdz 17.00 Raiņa parkā - Amatu diena ar plašu kultūras programmu; (Raiņa parks), bet no pulksten 20.00 līdz diviem naktī parku pārņems jaunieši ar ekstrēmo sportu un ballīti. Hercoga Jēkaba laukumā pulksten 15.00 sāksies seno motociklu parāde, bet pulksten 17.00 Uzvaras parkā sāksies koncerti, kuros uzstāsies vietējie mūziķi un aktieri populāru mūziķi, kas noslēgsies ar nakts koncertu un balli, kurā dziedās un spēlēs „Tirkizband”.
* Svētdiena, 1.jūnijā: pulksten 12.00 – Jāņa Čakstes bulvāra promenādē piestās vikingu liellaiva „Nameisis”; no pulksten 13.00 Raiņa parkā darbosies radošā apvienība „Pasaku nams”, bet pulksten 16.00 sāksies Latvijas Senioru deju grupu festivāls - koncerts „Kad Jelgava zied”.
Tie ir tikai daži pasākumi, kurus piedāvā apmeklēt Jelgavas svētku laikā, sīkāku afišu meklējiet internetā un senās hercogistes galvaspilsētas ielās. Sīkāk internetā: www.jelgava.lv .
Pie šī varētu video:
Ieraugi Jelgavu krāsās
5. Igauņu un latviešu koru lielkoncerts Valkā
Valkas brīvdabas estrādē sestdien, 31. maijā, pulksten 19.00 varēs piedzīvot mazos Dziesmu svētkus. Tur, svinot Jāņa Cimzes – Vidzemes draudzes skolotāju semināra ilggadējā direktora, pirmā latviešu tautas dziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja, koru mūzikas pamatlicēja – 200 gadu jubileju, tiek rīkots latviešu un igauņu koru dziesmu lielkoncerts „Cimzes kods”. Koncerta programmā būs igauņu un latviešu koru mūzikas klasika.
Klausītāji dzirdēs arī četrus pirmatskaņojumus, kurus speciāli lielkoncertam radījuši izcilie latviešu komponisti Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Selga Mence un igauņu komponists Renē Espers.
Lielkoncertā piedalīsies bērnu, zēnu un jauktie kori no Igaunijas un Latvijas (kopskaitā ap 2000 dalībnieku), Igaunijas Valsts akadēmiskais vīru koris un Bruņoto spēku orķestris, abu valstu Nacionālās operas solisti Renē Soms un Ilona Bagele, Dziesmu svētku Lielās mūzikas balvas ieguvējs – koris „Sõla”, dūdu un bungu grupa „Auļi” un saksofonu kvartets n[ex]t move.
Pasākumā „Cimzes kods” tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas – krāšņas gaismas un ūdens projekcijas. Koncerta scenogrāfiskais noformējums veidots 20. gadsimta sākuma konstruktīvismā, kas bija savam laikam revolucionārs mākslas stils. Jāpiezīmē, ka arī Jānis Cimze un viņa pedagoģiskā darbība bija zināmā veidā revolucionāra, vērtējot ar tā laika kultūrizglītības norisēm.
Biļešu cenas: 5 eiro; skolēniem un pensionāriem – 3 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.valka.lv .
6. Antīko lietu cienītāju saiets Ikšķilē
Svētdien, 1. jūnijā senlietu cienītāju un kolekcionāru ceļš noteikti vedīs uz Ikšķili, jo tur notiks Latvijas Antīko automobiļu kluba organizētā ikgadējā senlietu kolekcionāru un restauratoru diena, kas pulcē ne tikai simtiem seno spēkratu , bet visa veida vēsturisko relikviju un lietu cienītājus.
Apmeklētāji Ikšķilē aicināti ierasties svētdien jau no agra rīta – no pulksten 8.00. Ieeja apmeklētājiem: 1 eiro (dalības maksa – 30 eiro). Sīkāk internetā: www.aak.lv.
7. Izstāžu ceļvedis: šokējošais horizonts, lietuviešu skatījums uz Baltijas ceļu un liepājnieka Ēvalda Dajevska identitāte
* Latvijas dzelzceļa muzejā (Uzvaras bulvārī 2a, Pārdaugavā) atklāta starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde „Horizontu meklējot”, kurā piedalās 39 mākslinieki no Latvijas, Amerikas, Krievijas, Austrijas, Polijas, Nīderlandes, Indijas un Vācijas. Izstādes uzmanības centrā ir mākslas meklējošais raksturs, kas saistīts ar mākslas būtību – tiekšanos pēc ideāla, vēlmi atrasties neizzinātajos krustpunktos.
Izstādi veido septiņas sadaļas, kas savā struktūrā rada jaunu ideālu pasauli un vienlaikus visas kopā atspoguļo vienu meklēšanas ceļa algoritmu, kurā ir gan atklājuma prieks, gan maldu posms, gan īslaicīgas harmonijas ilūzija. Izstāde būs skatāma līdz 20.jūlijam. Sīkāk internetā: www.railwaymuseum.lv .
* Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (11. Novembra krastmalā 35, Rīgā) līdz 15. jūnijam skatāma Lietuvas mākslinieku asociācijas „Tiltas” izstāde „Baltija. Jūra. Lietuva”. Izstāde atklāj tās vērtības, kuras ekspozīcijas veidotāji rosina ieraudzīt, sajust un izprast, to veltot „Baltijas ceļa” 25.gadu atcerei.
Leišu mākslinieki kompozīcijās ar sava novada motīviem, ainavām un ikdienas dzīves tematikas attēlojumiem liek domāt par profesionāla mākslinieka spēju būt stipram savā pārliecībā, kad dažādie laikmetīgie vilinājumi, viltus pārliecības un konjunktūras pievilcība ir tik ļoti klātesoša. Sīkāk internetā: www.lms.lv .
* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 27. jūlijam ir skatāma izcilā latviešu mākslinieka un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914 - 1990) 100 gadu jubilejas izstāde „Vieta, māksla un identitāte”. Lai arī gleznotājs nav dzimis Liepājā, Ēvalds Dajevskis vienmēr ar lepnumu teicis, ka esot liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur izveidojās mākslinieka radošās personības pamati. Tas notika, mācoties Liepājas Mākslas vidusskolā, bet laikā no 1940. līdz 1944. gadam Ēvalds Dajevskis strādāja Liepājas teātrī.
Pēc Otrā pasaules kara Ēvalds Dajevskis strādāja kā scenogrāfs un gleznotājs pēckara Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kas viņu iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā viņam nelika aizmirst latviešu teātri, kas ir Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. ASV viņš ir veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .
Ēvalda Dajevska vieta, māksla un identitāte
* Talsu novada muzejā līdz Jāņiem apskatāma visnotaļ smaržīga un stilīga izstāde – „Izsmaržot laiku”, kas veltīta parfimērijas un kosmētikas rūpnīcas „Dzintars” 165 gadu jubilejai. Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.
* Jēkabpils pilsētas bibliotēkā līdz 16. jūnijam skatāma jēkabpilieša Franča Sokolovska gleznu izstāde „Dabas burvību tverot”. Daudzi Franci Sokolovski zina kā kinorežisoru, bet viņam ir vēl daudz citu talantu. Mākslinieks stāsta, ka gleznot sācis armijā. Vienu brīdi esot ļoti paticis iemūžināt mākoņus, citu brīdi - ziedus, bet vienmēr mākslinieks ar otu un krāsu palīdzību centies tvert visu skaisto, ko sniedz daba. Sīkāk internetā: www.jgb.lv.
Atklāta talantīgā jēkabpilieša Franča Sokolovska gleznu izstāde
* Savukārt valmieriešus priecē divas jaunas izstādes. Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāta izcilā latviešu vecmeistara, mākslinieka Leo Kokles (1924 – 1964) 90 gadu dzimšanas dienai veltīta piemiņas izstāde, kurā ietverti mākslinieka dzīvesbiedres Terēzes Kokles privātkolekcijā glabātie darbi.
