Zaļzemnieki kašķējas gan ar Lembergu, gan "Rīgas satiksmi": ZZS dīvainības

Lembergs skandalējas ar Zaļo un zemnieku savienību

Jau gadu gadiem zaļzemnieki visās Saeimas vēlēšanās par savu premjera kandidātu izvirzījusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš gan tā arī nekad nav kļuvis par ministru prezidentu. Tomēr šoreiz Lembergs vairs nav ne premjera kandidāts, ne arī ZZS priekšvēlēšanu seja. Pats Lembergs diplomātiski teic – ventspilnieku atbalsts pašvaldības vēlēšanās viņam liek būt uzticīgam šai ostas pilsētai, nevis mērķēt uz valdību. Tomēr patiesais iemesls varētu būt pavisam cits – zaļzemnieku kompānijā radušās pamatīgas nesaskaņas, kuru dēļ arī Lembergs kategoriski attiecies piedalīties ZZS priekšvēlēšanu aktivitātēs.

Maijā Lembergs pamanījās izteikties, ka NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot šeit NATO spēkus, būtu uztverama kā okupācija. Ar to bija neapmierināts arī ZZS ietilpstošās Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis, kura uzstājības dēļ arī ZZS nolēmusi Lembergu nevirzīt par premjera kandidātu. Lembergs apvainojās un vairs sevi nekādā veidā nevēlas saistīt ar 12. Saeimas vēlēšanām.

Tā nu ZZS domāja, kuru no trīs kandidātiem izvirzīt premjera amatam – labklājības ministru Uldi Auguli, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni vai zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Ik pa brīdim Lembergs partiju apvienībai adresē pārmetumus, ka tās muļļāšanās ar premjera amata kandidāta izvēli kaitēs ZZS vēlēšanu rezultātiem. Tad Lembergs teic, ka neviens no trim kandidātiem „nav īsti uztrenēts šai būtiskajai politiskajai lomai”, tad saka, ka. vilcināšanās ar premjera kandidātu mazina ZZS '”politisko vilkmi”.

Viens no zaļzemnieku „svētās premjeru trīsvienības” gan domā savādāk – viņi visi trīs esot gana laba un tāpēc nu nekādi nevarot izvēlēties, kuru sēdināt premjera krēslā.

Jāpiebilst, ka arī paša „premjeru skandāla” iespējamā ierosinātāja Raimonda Vējoņa kandidatūra ir diskutabla. Viņu no premjera kandidāta krēsla atbīda ne tikai Lemberga aizvainojums, bet arī zaļā ideoloģija. Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un pasaulē ir pieņemts, ka zaļie ir kareivīgi pacifisti, bet pie mums viens no zaļo līderiem ir ne tikai aizsardzības ministrs, bet arī kaismīgi iestājas par aizsardzības (respektīvi – bruņošanās) budžeta palielināšanu. Ja mums, vietējiem, Ukrainas krīzes sakarā tas liekas pašsaprotami, tad pasaules skatījumā tas izskatās mazliet dīvaini. Ārzemēs diez vai Zaļās partijas līdera vārdu varētu saistīt ar prasībām palielināt aizsardzības budžetu.

Katrā ziņā peripetijas ap Lembergu un premjeru izvēli liecina tas, ka ZZS vairs gluži nav uzskatāma Lemberga personisko politisko apvienību.

Zaļzemniekus izdzen no tramvaja un autobusiem

ZZS ir Latvijas politikas veterāne un tā bez grūtībām ir spējusi visos piecos vēlēšanu apgabalos nokomplektēt pilnus sarakstus - ierakstīt maksimāli pieļaujamos 115 deputātu kandidātus. Tie arī var atļauties sevi plaši reklamēt.

Ja pirms Eiroparlamenta vēlēšanām smīnu izraisīja visur esošā Iveta Grigule, tad tagad viena izteikta reklāmas seja nav. Un tā arī vairs nerotās galvaspilsētas sabiedriskā transporta sānus.

Pirms nedēļas zaļzemniekiem izvērsās skandāliņš ar „Rīgas satiksmi”, kura no viena tramvaja un divu autobusu sāniem nokasīja ZZS reklāmas saukļus: „Šeit Tu vari satikt Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātus” un „Iekāp, Tu sastapsi domubiedrus”. ZZS. Rīgas saraksta līderis Guntis Belēvičs uzskatīja, ka tas ir politisko konkurentu – Rīgā valdošā „Saskaņas centra” pirksts. Tomēr „Rīgas satiksme” šos reklāmas saukļus uzskatīja par maldinošiem, jo neviens nevarēja garantēt, ka, iekāpjot konkrētajā transportlīdzeklī, pasažieris tik tiešām sastaps ZZS deputātu kandidātus.

Kā pirms katrām vēlēšanām, arī šoreiz partiju sarakstos tika uzsāktas čekistu medības. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs paziņojis, ka divi no četriem iespējamiem čekistiem ir tieši ZZS sarakstā - Darba un civilās aizsardzības institūta direktors, profesors Jānis Ieviņš un Vides aizsardzības kluba līderis Arvīds Ulme. Ja par pirmā sadarbību ar čeku praktiski nekas nav zināms, tad Ulmes kā čekista darbība jau vētīta kopš pagājušā gadsimta. Ulme ne jau pirmo reizi startē vēlēšanās un ne pirmo reizi viņu vaino sadarbībā ar čeku.

Neskatoties uz regulārajiem apvainojumiem, Ulme arī ir pabijis Saeimas deputāta godā un neviens viņam to nav spējis liegt. Jau 2003. gadā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors Vilhelms Sausiņš izbeidza pārbaudes lietu par Ulmes iespējamo sadarbību ar VDK, jo deputāts esot atzinis savu sadarbību ar šo organizāciju. Ulme gan šādu atzīšanos kategoriski noliedza, jo iesniegumā prokuratūrai tikai minējis, ka bieži izsaukts uz čeku, kurš pratināts, nevis brīvprātīgi gājis sadarboties

Skaļie uzvārdi

ZZS vēlēšanu sarakstos ir lērums pazīstamu cilvēku. Rīgas vēlēšanu apgabalā saraksta līderis ir ārsts un farmaceits Guntis Belēvičs, kā arī deputāti Kārlis Seržants, Māris Kučinskis un citi. Vidzemē saraksta līderi ir Dūklavs, Ingmārs Līdaka, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, kā arī viens no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes līderiem Armands Krauze. Zemgalē ar pirmajiem numuriem startē Augusts Brigmanis, Uldis Augulis un Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ne prezidents, bet tas, kurš no Latvijas Bērnu fonda). Kurzemes saraksta līderi ir deputātes Dana Reizniece-Ozola un Aija Barča. Latgalē vēlēšanu saraksta līderis būs Vējonis, kam sekos Saeimas deputāti Rihards Eigims un Jānis Klaužs.

Jāteic, ka bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims ir sasniedzis vienu šo Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu rekordu. Viņš ir bijis gana turīgs, lai aizdotu vislielāko aizdevumu summu – viņš kopumā četros aizdevumos aizdevis vairāk nekā miljonu eiro.

Eigims ir arī savdabīgs latviskais brīnums. Viņš agrāk gan pašvaldības un Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās ir startējis gan partijas „Latgales gaisma”, gan sociāldemokrātu sarakstos. Nu jau pirms vairākiem gadiem ir kļuvis par zaļzemnieku un rekordtempos arī pārkvalificējies par latvieti.

2006. gadā viņš deputāta kandidāta anketā norādīja, ka latviešu valodu pārvalda tikai 3. pakāpē un viņam radās problēmas ar valsts valodas inspektoriem, taču 2010. gadā, startējot 10. Saeimas vēlēšanās, viņš jau bija kļuvis par latvieti. Eigims jau norādīja, ka latviešu valoda ir viņa dzimtā valoda un tās lietošana viņam problēmas nesagādājot. Taisnības labad gan jāteic, ka šo gadu laikā Eigims ir cītīgi iemanījies runāt savā „dzimtajā” valodā.

ZZS sarakstā atrodami ne tikai politikā pazīstami cilvēki, bet arī leģendārais latviešu erotiskais fotogrāfs Gunārs Binde, spēkavīrs Raimonds Bergmanis un „Credo” basģitārists, arī Liepājas domnieks Valdis Skujiņš.