Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 30. un 31. augustā. FOTO. VIDEO

Tūkstošiem cilvēku ap Baltijas jūru sestdienas vakarā pulcēsies jūras piekrastē, lai iekurtu ugunskurus un, jauki vakarējot, atcerētos senos vikingu laikus. Liepājas „Pūt, vējiņos!” pirms ugunskuru iekuršanas izskanēs koncertzāles „Lielais dzintars” Spāru svētku koncerts, bet Dzintaru koncertzālē svētdien būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmās vijoles – Raimonda Ozola 50 gadu jubilejas koncerts. Toties Pēterbaznīcā 30. augustā varēsim baudīt pasaulslavenā poļu komponista Kšištofa Penderecka autorkoncertu. Sākusies arī jaunā teātra sezona un Dailes teātris to iesāks ar lugu bērniem par slaveno Pīteru Penu. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs.

Jau vairākus gadus seno tradīciju kopēji visus Baltijas jūras valstu piekrastes iedzīvotājus augusta nogalē aicina piedalīties Senās uguns naktī – rituālā, kas atgādina par vikingu laikiem. Mūsu senči Baltijas jūras krastos bieži kūra ugunskurus, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atminētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas jūras krastā, lai svinētu Senās uguns nakti. Arī šogad 30. augustā tūkstošiem cilvēku ap deviņiem vakarā pulcēsies Senās uguns nakts rituālā arī Vidzemes un Kurzemes jūrmalā. Lūk, daži no organizētājiem pasākumiem:

* Liepājas pludmalē pie pieminekļa bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem pulksten 21.00 ansamblis „Mirage Octet” spēlēs latviešu un skandināvu tautu mūziku Gunāra Rozenberga aranžējumos.

* Staldzenes stāvkrasta pludmalē (Ventspils novadā) pulksten 21.00 tiks iedegti ugunskuri, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un dabas resursu saglabāšanu. Tās ari būs simboliskas atvadas vasarai. Pasākumā uzstāsies dziesminieks Uldis Kākulis un folkloras kopa „Laipa”.

* Dundagas novadā pulksten 16.00 sāksies stafetes skrējiens „Sirdspuksti jūrai” (Dundaga – Mazirbe – Kolka), kuras dalībnieki pulksten 21.00 tiks sagaidīti Kolkā, kur pulksten 21.30 tiks iedegti, dziedāts kopā ar Dundagas jaukto kori un dejots ar „Sensus” dejotājām. Pulksten 22.00 koncertu sniegs dziedātāja Evija Sloka, bet par jautru ballēšanos parūpēsies mūziķi Tomass Kleins un draugi.

* Savukārt Vidzemes jūrmalā – Skultē ugunskuri tiks iededzināti pulksten 20.00 ugunskuri kopā ar Skultes dejotājiem un dziedātājiem.

* Savukārt Saulkrastu pludmalē visas dienas garumā kopīgi tiks veidotas uguns skulptūras, varēs piedalīties radošajās darbnīcās un folkloras rituālos, lai vakarā aizdegtu uguni par mūsu senčiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem un Baltijas jūras tautām. Vakarā paredzēta pirotehniskā uguns skulptūru izrāde.

* Rīgā, Vakarbuļļu pludmalē, Senās uguns nakts rituāli sāksies pulksten 19.30. Tur ar dzejniekiem, DJ Monsta un Birutu Ozoliņu varēs piedalīties dažādās rotaļās un dzejas lasījumos.

Senās uguns nakts rituāli notiks arī citviet jūras piekrastē, piemēram, Pāvilostā un Rojā, bet sestdienas pievakarē varat aiziet arī viens pats vai kopā ar ģimeni uz liedagu un tur iekurt seno uguni, kuri visi aicināti iededzināt pusdesmitos vakarā.

Senās uguns nakts Kolkā

2. Piena, Maizes un Medus svētki Jelgavā

Sestdien, 30. augustā, Jelgavā – Raiņa parkā un Lielupes krasta promenādē notiks gadskārtējie Piena, Maizes un Medus svētkus, kuru laikā apmeklētājiem tiks piedāvātas daudzas ar medu, pienu un maizi saistītas spēles, atrakcijas, degustācijas, tai skaitā noteikts gada atzītākais Latvijas medus un maize, savukārt maiznieki dižosies ar pasaulē lielākiem maizes ražojumu rekordiem.

Amizantākais svētku notikums būs Piena paku regate, kurā sacentīsies laivas, kuras jelgavnieki izgatavojuši no tukšām piena pakām, lai pārspētu viens otru izdomā un asprātībā. Programmā:

* Uzvaras parkā no pulksten 10.00 līdz 17.00 - piena, maizes, medus produkti un amatnieku veltes; sacensības, loterijas, degustācijas un konkursi; radošās darbnīcas; teatralizēti uzvedumi; kantrī mūzika; īsais kurss slaukšanā; koncerti un citi svētku pasākumi:

* Lielupes promenādē Piena paku laivu regate: no pulksten 14.45 līdz 15.45 - Piena paku laivu apskate un prezentācija; pulksten 16.00 - 40 000 litru piena paku laivu parādes brauciens;

* Uzvaras parkā: Piena paku regates laureātu sumināšana ar grupām „Linga” (pulksten 20.00), „PeR” (22.00) un „Colt” (23.30).

Biļešu cenas uz pasākumu Uzvaras parkā: 4 eiro (skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2,50 eiro). Sīkāk internetā: www.jelgava.lv.

3. Pasaulslavenā poļu komponista Penderecka koncerts Rīgas Pēterbaznīcā

Šogad Rīgā notiekošā Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla goda viesis ir pasaulslavenais poļu komponists Kšištofs Pendereckis, kura autorkoncerts, komponistam klātesot, norisināsies Rīgas Pēterbaznīcā sestdien, 30. augustā, pulksten 19.00.

Kšištofa Penderecka skaņdarbus „Missa brevis” un „Te Deum” izpildīs Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti - latviešu soprāns Natālija Krēsliņa, mecosoprāns Ksenija Dudņikova un tenors Boriss Stepanovs no Krievijas. Pie diriģenta pults būs Aleksandrs Humala no Baltkrievijas.

Kā teicis diriģents un festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, festivāla rīkotāji šoreiz vēlējušies sagādāt komponistam svētkus, uzaicinot viņu kā goda viesi un piedāvājot iespēju nebūt nodarbinātam, lai arī Kšištofs Pendereckis labprāt diriģē pats. Koncerta skaņdarbu izvēle tikusi saskaņota ar autoru un pats komponists būs klāt koncertā.

Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls norisināsies līdz 11.septembrim. Tā rīkotāji jau 17 gadus ir Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Biļešu cenas: 10- 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.koris.lv.

Liepājas koncertestrādē „Pūt, vējiņi!” sestdien, 30. augustā, pulksten 19.00 notiks topošās koncertzāles „Lielais dzintars” spāru svētku koncerts.

Spāru svētku koncerta programmā iekļauti divi skaņdarbi: Jura Karlsona „Koana” un Kārļa Lāča 10. Liepājas koncerts flautai, obojai un orķestrim „42.195”. Kā zināms, 42.195 kilometri ir oficiālais maratona garums, un tā īpašības - mērķtiecība, nepārtraukta kustība, sacensība, attīstība un izaugsme – varam pielīdzināt arī „Lielā dzintara” šī brīža būvniecības gaitai.

„Skrienot cilvēks ik uz soļa piedzīvo tā saucamo lidojuma fāzi, kad abas kājas ir atrautas no zemes. Lidojums ir arī visbiežāk minētais sajūtu raksturojums pēc garo distanču mērošanas, to pielīdzina ļoti spēcīgai prieka un laimes emociju izpausmei,” stāsta darba autors Kārlis Lācis.

Koncertā piedalīsies solisti Miks Vilsons (flauta) un Pēteris Endzelis (oboja), kā arī Liepājas Simfoniskais orķestris (pie diriģenta pults – Atvars Lakstīgala).

Spāru svētku koncerts būs teju noslēdzošais pasākums šī gada festivālā „Liepājas vasara”, kas aizrit topošās koncertzāles „Lielais dzintars” gaidīšanas zīmē. Uzreiz pēc koncerta pulksten 21.00 visi aicināti uz Liepājas pludmali, kur norisināsies Senās uguns nakts pasākums „Ziemeļu pavasaris”.

Biļešu cena: 10 eiro. Koncerta tiešraidi būs iespējams vērot arī tiešsaistē - radio SWH mājaslapā. Klausītājiem jāatgādina, ka iepriekš šis koncerts bija paredzēts „Lielā dzintara” jaunceltnes vietā, bet lielās klausītāju intereses dēļ to pārcēla uz „Pūt, vējiņiem!”. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.

Topošā Liepājas akustiskā koncertzāle „Lielais dzintars”

Par to, ka rudens jau klāt, liecina arī jaunā teātra sezona. Teātru aktieri beidz savu vasaras brīvdabas izrāžu tūri un atkal kāpj uz akadēmiskajām skatuvēm, piedāvājot jaunas pirmizrādes. Tā Dailes teātris svētdien, 31. augustā, pulksten 18.00 piedāvās jaunu izrādi bērniem - Džeimsa Metjū Berija lugu par slaveno Pīteru Penu.

„Pītera Pena” stāsts daudziem jau zināms: draiskulīgais zēns Pīters Pens, kurš negrib izaugt liels, toties māk lidot, ne no kā nebaidās. Naktīs viņš apciemo Dārlingu ģimenes bērnus, lai klausītos Vendijas māmiņas vakara pasakas. Arī Vendija zina daudzas pasakas, tāpēc Pīters grib, lai viņa dodas tam līdzi uz Nekurnekadzemi un kļūst par māmiņu visiem pazaudētajiem puikām. Un tad tik sākas piedzīvojumi! Nekurnekadzeme ir brīnumu un pasakainu radījumu pilna – te ir laumiņas gaisā un nāriņas lagūnā, indiāņi un mežonīgie zvēri. Brīnumiem Nekurnekadzemē nav ne gala, ne malas. Bet te draud arī briesmas un ir jāizcīna īstas kaujas ar briesmīgajiem pirātiem un viņu šausminošo vadoni kapteini Āķi.

Bet nu stāstu par Pīteru Penu varam ne tikai izlasīt, bet arī izdzīvot teātrī. Tā būs brīnumu pilna izrāde, jo taču zināms, ka visi bērni izaug lieli un vairs nemāk lidot, izņemot Pīteru Penu.

Galvenajās lomās: Dainis Grūbe (Pīters Pens) un Ilze Ķuzule - Skrastiņa (Vendija). Izrādē vēl spēlē Kristīne Nevarauska, Indra Briķe, Artis Robežnieks, Kaspars Zāle, Pauls Iklāvs, Gints Grāvelis, Juris Bartkevičs, Pēteris Liepiņš un citi. Dramatizējuma un tulkojuma autore: Evita Mamaja; režisore: Laura Groza – Ķibere; scenogrāfs: Aigars Ozoliņš; kostīmu māksliniece: Ilze Vītoliņa; komponists: Kārlis Auzāns; horeogrāfe: Liene Grava; video mākslinieks: Roberts Rubīns; gaismu mākslinieks: Mārtiņš Feldmanis

 Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamā „Pītera Pena” izrādes: 1., 2., 24. un 25. septembrī. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

Ieskats „Pītera Pena” mēģinājumā

Dzintaru koncertzālē svētdien, 31. augustā, pulksten 19.30 pazīstamais Latvijas mūziķis, Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars un pirmā vijole Raimonds Ozols sniegs savas 50. jubilejas tūres pirmo koncertu.

Vijolnieka Raimonda Ozola muzikālās daiļrades ceļš ir saistīts ar dažādu stilu un žanru mūzikas jomām. Koncertmeistara darbs Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO) un debijas kamermūzikā saistās ar klasiskās - akadēmiskās  mūzikas žanriem, bet blakus tam - mūsdienās populārais Crossover (tulk. no angļu val. - žanru krustcelēs), kas uzrunā daudz plašāku auditoriju,  sniedzot iespēju klausīties klasisko mūziku  mūsdienu aranžējumos. Raimonda Ozola koncertdarbības mērķis ir atskaņot skaņdarbus, kas klausītājiem sniedz emocionālu garīgo baudu un atgādina, ka pasaules lielākā vērtība ir prieks, mīlestība un patiesums. Koncerts būs mūziķa un klausītāja dvēseles personīgs dialogs ar Visaugstāko, kam pieder nemirstīgā mūzika, koncertprogrammā iekļaujot Anotonio Vivaldi, Karla Jenkina, Astora Piazzollas, Leonarda Bernsteina, Zigmara.Liepiņa un citu komponistu skaņdarbus.

Koncertā piedalīsies mūziķi, ar ko Raimonds Ozols tiekas savā muzikālajā darbībā visbiežāk un viens otra emocionālajā pasaulē ir labi pazīstami - Raimonds Macats (taustiņi mutes harmonijas un aranžējumi), Madars Kalniņš, (piano un aranžējumi) Mārcis Auzāns (solo ģitāra) Norberts Skraucis, (bass) un Ainis Zavackis (sitamie instrumenti)

Šoreiz koncertā liela loma tiks uzticēta arī LNSO stīgu grupai, kas koncerta pirmajā daļā debitēs ar nebūt ne vienkāršu sniegumu, jo muzicēs bez diriģenta, paļaujoties uz paša jubilāra vadību. Arī koncerta otrajā daļā stīgu grupas loma būs īpaša ar tās emocionālo un tembrāli krāšņo pienesumu koncertprogrammas skanējuma kvalitātei. Koncerta otrajā daļā skanēs arī mūzika no jaunā Raimonda Ozola albuma - pasaules kino zelta repertuāra.

Raimonds Ozols savā jubilejas koncertā Dzintaros aicinājis piedalīties arī Inesi Galanti, Raimondu Paulu, Zigmāru Liepiņu un citus skatuves draugus, kas, neskatoties uz saviem koncertu plāniem, solījuši piedalīties jubilejas koncertā.

Biļešu cenas: 8 – 40 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamie Raimonda Ozola jubilejas koncerti: 16. oktobrī – Cēsīs, 17. oktobrī –Madonā, 24. oktobrī – Jēkabpilī, 6. novembrī – Valmierā, 8. novembrī – Jelgavā, 9. novembrī – Rēzeknē, 14. novembrī – Ogrē, 15. novembrī – Siguldā, 22. novembrī – Ventspilī, 23. novembrī – Liepājā un 27. novembrī – Ādažos. Sīkāk internetā: www.dzk.lv.

Raimonda Ozola jubilejas koncerti

7. Izstāžu ceļvedis:

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas Centrāltirgus spīķeros) un „RIXC mākslas telpā” (11. novembra krastmalā 35, Rīgā) līdz 21. septembrim skatāma izstāde „Aspena – Ķemeri” (Aspen – Kemmern), kas novelk salīdzinošu paralēli starp Amerikas Aspenu (slēpošanas kūrorts Ziemeļamerikā) un bijušo Latvijas piejūras kūrortpilsētu Ķemeriem (Kemmern), aicinot māksliniekus, mūziķus, teorētiķus un skatītājus dažādiem to lasījumiem. Izstāde ir mēģinājums sniegt iespēju tās dalībniekiem realizēt vēsturisku refleksiju. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Rīgas mākslas galerijā „Ilgais ceļš” (Ģertrūdes ielā 60) atklāta neliela, bet ļoti romantiska un intīma Latvijas galvaspilsētai veltīta izstāde „Rīgas elpas skartie”. Tajā eksponēti 28 mākslinieku – gan vecmeistaru, gan jaunu gleznotāju darbi, kuros redzama Rīga. Šī izstāde ir veltījums Rīgai esot Eiropas kultūras galvaspilsētas godā. Izstādē vienkopus sastopami visu paaudžu mākslinieki un arī tādi, kuri vairs nav starp mums. Kā jebkura grupas izstāde, arī šī, ir nebijis notikums mākslas dzīvē, jo tajā apskatāmi mākslas darbi, kas nekad nav bijuši eksponēti vienkopus. Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim. Sīkāk internetā: http://www.draugiem.lv/ilgaiscels.

* Rīgas klasiskās mākslas galerijā „Antonija” (Brīvības ielā 157) līdz 5. septembrim ir skatāma jau 33. vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku mākslas darbu izstāde – izsole „Homo sapiens”. Izstādē skatāmi, tādu par Latvijas mākslas ģēnijiem godātu mākslinieku kā Georga Šenberga, Jāņa Pauļuka, Jēkaba Bīnes, Ludolfa Liberta, Valda Kalnrozes, Induļa Zariņa un citu gleznas. No jaunākas paaudzes mākslinieku darbiem skatāmi Ata Ieviņa, Ilmāra Blumberga, Ivara Poikāna, Alekseja Naumova un daudzu citu darbi. No Francijas uz galeriju atceļojušas arī Parīzē dzīvojošās latviešu izcelsmes tēlnieces Valentīnas Zeiles bronzas figūras, kas pārsteidz ar savu iekšējo dzīvīgumu un kustību. Kopā apskatāmi 213 mākslas darbi, to skaitā arī porcelāna un keramikas meistaru darinātie priekšmeti. Izstāde noslēgsies ar mākslas darbu izsoli 5. septembrī. Sīkāk internetā: www.antonia.lv.

* Rīgas Doma baznīcas dārza galerijā līdz 14. septembrim skatāms mākslinieces Lauras Feldbergas (1975) vides objekts „Spārni”. Ar izstādi „Spārni” Doma dārzā ienāk papildu vieglums – dārza centrālajā daļā ir novietoti divi identiski metāla režģi, kuros iesietās baltā poliestera lentes veido grafisku spārnu imitāciju. Telpiskais zīmējums rada tēlainu asociāciju ar putna lidojumu, dūjas spārnu vēzienu, kas kristīgajā pasaulē sasaucas ar Svētā Gara simbolisko atveidu – balodi. Sīkāk internetā: www.ascendum.lv.

* Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) atklāta izstāde „Tautas vienotība ceļā uz neatkarību”, kas veltīta Baltijas ceļa 25. gadadienai. Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Tautas frontes (LTF) muzeja speciālistu veidotā fotoizstāde stāsta par LTF darbību un tās organizētajām norisēm. Savukārt īpašu akcentu izstādei piešķir Pētera Jaunzema fotogrāfijas, kurās redzami liepājnieki „Baltijas ceļā” 1989. gada 23. augustā netālu no Bauskas.