Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. septembrī. FOTO. VIDEO
Aizputes mākslinieku rezidenču centrs „Serde” sestdien, 13. septembrī, visus aicina uz ikrudens Āboļošanu, kurā tiks pagodināti āboli un aronijas.
Kultūra
2014. gada 12. septembris, 09:10

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. septembrī. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šajās brīvdienās nav ko sēdēt mājās – iziet ārā un baudīt svētkus un brīvdabas festivālus aicināti visi, sākot no Rietumkurzemes un beidzot ar Austrumlatgali! Aizputē notiks ikgadējais rudens Āboļošanas festivāls, bet Ludzā vērienīgi atzīmēs Ludzas novada pirmo piecgadi.

Visā Latvijā (izņemot Rīgu) tiks godināta Latvijas galvaspilsēta. Eiropas Kultūras mantojuma dienās svētkus rīkos teju vai visas Rīgas vārdā nosauktās ielas un laukumi Latvijas pilsētās un miestos. Savukārt latviešu estrādes leģenda Māra Krievkalne savu jubileju svinēs Mārupes Kultūras namā. Rīdzinieki Nacionālajā teātrī aicināti uz jaunās sezonas pirmizrādi – Vladimira Majakovska „Blakti”. Ne tikai rīdzinieki, bet arī rēzeknieši šajās brīvdienās varēs skatīt vēl vienu pirmizrādi – savulaik Latvijā ievērojamākajam baroka komponistam Johanam Gotfrīdam Mītelam veltītu operas iestudējumu „Māja Mītelam”. Protams, daudz interesantu jaunumu arī izstāžu zālēs.

1. Rīgas vārdā nosaukto ielu godināšana visā Latvijā

Latvijā izsenis tiek uzskatīts, ka „visi ceļi ved uz Rīgu”, tāpēc daudzās Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosaukta iela, laukums, vai ir bijis galvenais ceļš, kas ved uz Rīgu. Bieži tas kalpo par mugurkaulu vēsturiskās pilsētas struktūrai. Tādēļ šīs nedēļas nogalē Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkoto ikgadējo Eiropas Kultūras mantojuma dienu dominante ir Rīgas iela vai ceļš, par godu tam, ka Rīga šogad kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās ir 65 Rīgas ielas, tāpēc ar Rīgas vārdu saistītajam kultūrvēsturiskajam mantojumam ir iespēja pievērst plašāku uzmanību. Vietas, kurām šogad VKPAI vēlas pievērst īpašu uzmanību ir Iela, kura pastāvējusi ilgāku laika periodu, kurai ir sava vēsture interesants vai vienkāršs uz faktiem balstīts stāsts, savs tēls ar kultūrvēsturisko vidi, atsevišķiem unikāliem objektiem un jūtamas rūpes par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Sestdien, 13. septembrī, Mantojuma dienas Rīgas ielās svinēs šādās pilsētās:

* Kurzemē: Liepājā, Sabilē, Skrundā, Saldū, Ventspilī.

* Vidzemē: Cēsīs, Cesvainē, Līgatnē, Raunā, Rūjienā, Varakļānos.

* Latgalē: Daugavpilī, Krāslavā, Līvānos.

* Zemgalē: Bauskā, Jelgavā, Jēkabpilī, Neretā.

* Rīgas reģionā: Alojā, Jūrmalā, Limbažos, Tukumā.

Sīkāku programmu meklējiet internetā vai uz savas pilsētas afišas staba. Lūk, tikai dažas Mantojuma dienu norises:

* Bauskā 13. septembrī pulksten 12.00 svētkus atklās pilsētas Rātslaukumā. Programmā: Pagalmu svētki, II Putras godēšana, Uzņēmēju saiets vecpilsētā, spēkavīru izklaides, bērnu darinājumu tirdziņš, fotoizstāde „Rīgas iela toreiz un tagad”, skroderu amatrīku prezentācija un daudz citu izklaižu;

* Savukārt Daugavpilī sestdien notiks bezmaksas ekskursija „Rīgas iela Daugavpilī” (krievu valodā – 11.30, latviešu valodā – 12.00), kuras laikā visi pilsētnieki un pilsētas viesi tiek aicināti sajust galvenās tirdzniecības ielas dzīves ritmu, kā arī iemīļoto pilsētnieku promenādi tālā pagātnē un mūsdienās. Ekskursijas sākumā un noslēgumā visus sagaida muzikāls sveiciens!

* Cēsīs Rīgas ielā 13. septembrī visus sagaida plaša vēsturiski izglītojoša programma, kas būs interesanta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Svētku viesi varēs iepazīt vecpilsētas māju stāstus, būs bezmaksas ekskursijas un darbnīcas, kino un spēles, kā arī īpaša Cēsu ēdienkarte vecpilsētas kafejnīcās.

* Toties Valkā uz Rīgas ielas pie Tiesas nama būs iespēja iepazīties ar izstādi „Rīgas iela laiku lokos”, piedalīties pilsētas jauniešu domes aktivitātēs, kā arī Valkas muzejā apskatīt Reiņa Hofmaņa, Jāņa Saliņa un Māra Morkāna fotoizstādi "Pilsēta pilsētā".

* Kurzemes pusē – Sabilē 13. septembrī pulksten 17.00 pasākuma „Pietura Rīgas ielā” laikā notiks ekskursija bijušās konservu rūpnīcas teritorijā un Millera Koka rotaļlietu muzeja 1. kārtas atklāšana, kā arī būs Dzīvās bildes Rīgas ielā.

Sīkāk internetā: www.mantojums.lv.

Rinda pie veikala „Liepājas maiznieks” (Liepāja, Rīgas iela, 1990. gads)

Strūklaka „Kamols” Limbažos, Rīgas ielā

2. Āboļošana Aizputē

Sestdien, 13. septembrī Aizputē, mākslas un kultūras darbnīcu un rezidenču centra „Serde” (Atmodas ielā 9) pagalmā, norisināsies tradicionālā ikrudens Āboļošana - mākslas un amatniecības gadatirgus. Pasākuma ietvaros būs gan mākslinieku prezentācijas, gan tradicionālās prasmju darbnīcas, kurās rudens ābolu un aroniju raža pārtaps sulās, vīnā, ievārījumos un citos našķos, gan spēles bērniem – žonglēšana ar āboliem un šaušana ar aronijām. Darbosies brīvdabas tirdziņš. Āboļošana ir „Serdes” ikgadējs sezonas noslēguma pasākums, kurā vienkopus tiek pulcēti gan rezidenču centrā dzīvojošie mākslinieki, gan dažādu amatu meistari.

Pasākuma programmā, kura 13. septembrī sāksies pulksten 10.00 būs: muzikālie priekšnesumi ar folkloras kopu „Atštaukas” no Liepājas, Aizputes mūzikas skolas pūtēju orķestri, „Dārzeņu orķestris” (lietuviešu komponistes Rūtas Vitkauskaites mūzikas instrumentu darbnīca), kultūras projekts „Aroniju uvertīra”, Ābolu sulas spiešanas akcija kopā ar vīndariem, kā arī dažādi ābolu našķi un aroniju tetovējumi un citas interesantas aktivitātes.

* Tāpat 13. septembrī varat doties uz netālo Cīravu, kas ir tikai dažu kilometru attālumā no Aizputes. Tur „Cīravas Ķēniņos” kopā ar bitenieci Baibu Tikumu no pulksten 12.00 līdz 17.00 notiks Medus diena: medus degustācijas, sveču gatavošana, bišu saimju apskate un citas aktivitātes. Par Medus dienas apmeklējumu būs jāmaksā 10 eiro.

Savukārt pulksten 20.00 Cīravas kultūras dzirnavās norisināsies „Gas of Latvia” un Katrīnas Neiburgas elektronisks video un mūzikas koncerts, ko organizē neformālās kultūras centrs „Cita abra”. Pēc koncerta - Cīravas pils parka skatuvē uz salas brīvdabas kino. Ieeja par ziedojumiem.

Sīkāk internetā: www.visitaizpute.lv.

3. Bīzī svātki Ludzā

Savukārt Latgales pusē – Latvijas senākā pilsēta Ludza sestdien, 13. septembrī, visus aicina par godu Ludzas novada piecgadei un iedzīvotājiem par prieku svinēt Bīzūs svātkus (baltiskajā izloksnē – Biezos svētkus).

Pulksten 10.00 Ludzas Tautas namā notiks rudens kompozīciju izstādes „Dyžan gļeits” atklāšana. No desmitiem rītā līdz diviem pēcpusdienā Ludzas Pilsētas parkā norisināsies Rudens stādu tirdziņš, bet no pulksten 12.00 bērniem par prieku darbosies piepūšamās atrakcijas.

Ludzas Centrālajā laukumā no pulksten 12.00 līdz 14.00 skanēs Ludzas novada pagastu prezentācijas un notiks radošās darbnīcas „Rudiņs bīzeņs”. Pulksten 15.30 no Ludzas pilsētas ģimnāzijas dosies svētku gājiens „Īt, ka bīzs!”. Savukārt no četriem pēcpusdienā pilsētu pieskandinās novada tautas mākslas kolektīvu „Bīzais svātku koncerts”. Pasākums notiks Ludzas parka estrādē, un tā norises laikā tiks godināti izstādes „Dyžan gļeits”, pagastu prezentāciju un svētku gājiena uzvarētāji.

Septiņos vakarā kinoteātrī „Latgale” būs unikāla iespēja redzēt sevi un citus no malas. Tur notiks Jauniešu filmu nakts „Ludza TV”, kurā prezentēs video sižeti un īsfilmas, ko veidojuši Ludzas novada jaunieši. Skatītāju uzmanībai piedāvās video par tēmām: „Baikeri Ludzas pilsētā”, „Cīši gords”, „Uguns šovi” un citām.

Svētku izskaņā – „Uzbiziņei!” Ludzas Tautas namā, kur no pulksten 20.00 varēs atpūsties un ballēties kopā ar grupu „Ginc un Es”. Sīkāk internetā: www.ludza.lv.

4. Māras Krievkalnes jubilejas koncerts Mārupē

Šogad, sasniedzot 70 gadu slieksni, viena no pirmajām latviešu estrādes dziedātājām Māra Krievkalne Mārupes Kultūras namā sestdien, 13. septembrī, pulksten 19.00 visus aicina uz savu jubilejas koncertu. Jubilāre teic: „Esmu bagāta ar to, ko savā dzīvē esmu piedzīvojusi!” un jubilejas koncertā izdziedās savas dzīves dienas kopā ar seno dienu skatuves partneriem un draugiem. Tiks izdziedātu savulaik klausītāju iemīļotas melodijas.

Koncertā bez jubilāres vēl piedalīsies Žoržs Siksna, Ēriks Kamarūts, Zdzislavs Romanovskis, Andris Daņiļenko, Harijs Užāns, Ginta Krievkalna un Jānis Strazdiņš, vakara vadītāja būs Daiga Mazvērsīte. Savukārt autentisko pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu skanējumu uzburs muzikālā apvienība „Vintāža”.

Māra Krievkalne popularitāti ieguva 20. gadsimta 70. - 80. gados. Dziedātājas uzlecošā zvaigžņu stunda bija brīdis, kad tika izsludināts Latvijas radio sieviešu vokālā ansambļa konkurss, uz kuru bija pieteikušās 200 meitenes, taču Māra bija viena no 14 dziedātājām, kas iekļuva ansambļa sastāvā. Māra Krievkalne dziedājusi ansambļos „4+4”, kā arī „Sono”, ar kuru kopā uzstājusies Latvijā un citviet Padomju Savienībā, arī Maskavā. Māra dziedājusi arī duetos kopā ar Zigfrīdu Račiņu un Andreju Lihtenbergu, kā arī ieskaņojusi solo dziesmas.

Biļešu cenas: 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

Māras Krievkalnes jubilejas koncerts Mārupē

5. „Blakts” Nacionālajā teātrī

Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē sestdien,13. septembrī, pulksten 18.30 pirmizrādi piedzīvos Vladimira Majakovska lugas „Blakts” iestudējums, ko veidojis režisors Dāvis Auškāps.

Vladimirs Majakovskis (1893 – 1930), būdams komunisma idejas apoloģēts pēcrevolūcijas laika Krievijā, ar savu jūtīgo dvēseli agri pamanīja kroplības, kuras kā nezāles sakuploja sabiedrībā, kaut arī tai vajadzēja kļūt par paraugu visai pasaulei. Diemžēl - kopš Ādama grēkā krišanas cilvēka daba nemainās. Viens politiskais režīms var aizstāt citu, taču, kolīdz iestājas relatīvs miera periods, cilvēks sāk spītīgi demonstrēt to, kas viņam allaž liek atteikties no paradīzes atslēgām neskaitāmo reizi.

Lugas 1. cēlienā „vienkāršais” strādnieks Prisipkins tiek izprecināts, bet kāzu mielastā notiek negadījums – sākas ugunsgrēks. Lugas 2. cēliens notiek pēc 50 gadiem – celtnieki atrod aizgruvušu pagrabu, bet tajā – ledus klucī iesalušu cilvēku. Ko ar viņu iesākt?

Pats Majakovskis savai lugai „Blakts” (1928) devis apzīmējumu – fēriska komēdija, proti, neticama komēdija, un Latvijā šis darbs ir pirmiestudējums. Interesanti, ka Majakovska daiļrade un personība 20. gadsimta 70. gados ļoti saistīja izrādes režisora Dāvja Auškāpa vectēvu, ievērojamo latviešu režisoru un dramaturgu Pēteri Pētersonu.

Lomās: Ivars Kļavinskis, Daiga Kažociņa, Artis Drozdovs, Gunta Virkava, Juris Hiršs, Sanita Pušpure, Marta Ančevska un Kristians Kareļins.

Nākamās „Blakts” izrādes Nacionālajā teātrī: 17., 19. un 28. septembrī, kā arī 3. oktobrī. Biļešu cenas: 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.teatris.lv.

Vladimira Majakovska „Blakts” Latvijas Nacionālajā teātrī

6. Multimediāla barokāla opera – kolāža „Māja Mītelam” Rēzeknē

Par godu Rēzeknes Baroka mūzikas dienu 10. jubilejai pirmuzvedumu sestdien, 13. septembrī, pulksten 18.00 Rēzeknē, Austrumlatvijas koncertzālē – Latgales vēstniecībā „Gors”, piedzīvos Johana Gotfrīda Mītela personībai veltīta opera „Māja Mītelam”, kas tapusi, sadarbojoties Latvijas un Šveices mūziķiem. Savukārt svētdien, 14. septembrī, pulksten 18.00 izrādi varēs redzēt jau rīdzinieki – mūzikas namā „Daile”.

Opera - kolāža „Māja Mītelim” par slavenākā Rīgas baroka laika komponista piedzīvojumiem ir multimediāls uzvedums caur tā laika un mūsdienu skatījuma prizmu. Opera veidota kā multimediāls uzvedums, kurā Mītela mūzika savīsies ar viņa skolotāja Johana Sebastiān Baha mūziku, mūsdienu oriģinālmūziku un latviešu tautas mūziku.

Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728 - 1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītels ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila pārstāvis. No 1767. gada līdz mūža galam Mītels bija Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģelnieks. Dzīvoja pārticis un samērā vientuļš; koncertus sniedza gandrīz tikai ziemā, kad dziļais sniegs slāpēja ratu rīboņu; valkāja sarkanus mēteļus, kolekcionēja zelta diegiem izšūtas vestes, naktscepures un zīda zeķes; studiju nolūkos pārrakstīja Johana Sebastiāna un viņa radinieku partitūras, kā arī žilbināja publiku ar savu satriecošo virtuozitāti.

Uzvedumā piedalās „Kesselberg Ensemble“: Ilze Grudule (mākslinieciskā vadītāja, baroka čells), Ilze Grēvele (soprāns), Hugo Naessens (alts), Joost van der Linden (tenors), Raitis Grigalis (Bariton), Karel Valter (traversflauta), Olivier Picon (mežrags, alpu rags), Alessandro Denabian (mežrags), Sergio Azzolini (baroka fagots), Sanita Zariņa (baroka vijole), Raimonds Melderis (baroka vijole), Zane Stafecka (baroka alts), Marc Meisel (čembalo), Ieva Saliete (ērģeļpozitīvs), Vincent Flückiger (elektronika), Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris, J.G. Mītela lomā – Marts Mihailovs. Uzveduma režija – Māra Zaļaiskalns, telpa – Daina Salmiņa, tērpi – Ināra Apele, video – Marts Mihailovs.

Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

Johana Gotfrīda Mītela sonāte

7. Izstāžu ceļvedis: Izraēlas fotosejas, garāmgājēji ar izteiksmīgie žestiem un Rembranta ietekmētie latviešu vecmeistari

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 5. oktobrim skatāma Izraēlas fotogrāfa Dāvida Adikas personālizstāde „As a Water Face Reflects Face / Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju”. Fotomākslinieka Dāvida Adikas darbi balstīti savas tautas un dzimtas vēstures studijās. Autors dalās ar vizuālo pieredzi, dokumentējot šķietami ikdienišķo un necilo mājas dzīves mikrokosmosu un transformējot to līdz konceptuālam artefaktam. Mākslinieka fotogrāfijās klusās dabas objekti, kaimiņos satiktu cilvēku un tuvu draugu portreti, ceļojumos nejauši ieraudzītie atraktīvie sadzīves kiča elementi – viss iegūst universāla vispārinājuma dimensiju un paver skatītājam iespēju domāt par attēloto daudz plašākā kontekstā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Latvijas Mākslas akadēmijas (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) aulā līdz 30. septembrim aplūkojama „Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmijas” konkursa darbu izstāde, kuru veido Mākslas akadēmijas Glezniecības, Grafikas un Tēlniecības apakšnozaru studentu darbi. „Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju” piešķir fon Zenbušu ģimene. Jāatgādina, ka fon Zenbušu ģimenes saknes ir cieši savijušās ar Latvijas kultūru un mākslu. Frīdrihs Vilhelms Brederlo (1779., Jelgava – 1862, Rīga) bija viens no sava laika izcilākajiem mākslas pazinējiem un kolekcionāriem. Viņa Eiropas mākslas darbu kolekciju mazmazdēls Oskars Vilhelms fon Zengbušs ģimenes vārdā 1906. gadā nodeva Rīgas pilsētas muzejam. 2006. gadā, godinot Frīdriha Vilhelma Brederlo piemiņu, ģimene atjaunoja viņa iesākto tradīciju atbalstīt Latvijas jaunos māksliniekus un izveidoja speciālu mākslas prēmiju. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 4. oktobrim skatāma Baibas Vegeres izstāde „Garāmgājēji”. Baibas Vegeres (dz. 1949.) interešu lokā ir pasteļglezniecība, kas šodien ir retums. Smalka, trausla, jutīga tehnika, un tāda ir arī tajā radītā māksla. Baibas Vegeres uzmanības centrā vienmēr bijis cilvēks, visbiežāk sieviete – skaista, stipra, gudra, sieviete ar noslēpumu, ar savu jūtu dzīvi un intelektu. Viņas modeļi visbiežāk ir kolēģi, tātad mākslinieki un draugi. Baiba Vegere kā modeli izmantojusi arī sevi. Nevar nejūsmot par žestu, par roku kustībām, kas papildina tēla izteiksmīgumu, bet vispār, Baibas Vegeres pasteļos rokām ir īpaša nozīme, jo tās atklāj tēla raksturu, spēlē lielu lomu arī kompozīcijā. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv

* Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a – 26, Rīgā) līdz nākamā gada 15. janvārim skatāma izstāde „No Breigela līdz Rembrantam”, kas atklāj pasaules vecmeistaru radošā mantojuma iespaidus latviešu mākslinieku Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas daiļradē. Meklējot jaunas tēlainības iespējas, mākslinieki nereti atskatās pagātnē un pievēršas vecmeistaru daiļrades studijām. Šajā retrospekcijā katram parasti ir savi „favorīti” un iecienīti šedevri. Arī Romans Suta un Aleksandra Beļcova, spriežot pēc dažām rakstiskām atziņām, izcēla atsevišķus Rietumeiropas glezniecības klasiķus kā sev īpaši tuvus, tiešā vai netiešā veidā apliecinot individuālās „simpātijas” konkrētajos darbos. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, līdz 30. septembrim ir skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mācībspēku izstāde „Rīga – Rēzekne – Rīga”, kuras ekspozīciju veido LMA Rīgas un LMA Latgales filiāles pedagogu darbi. Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs izstādi raksturo kā vienotu veselumu, kurā satiekas Rīga un Rēzekne, un tā iezīmē jaunā mācību gada sākumu. Rektors norāda, ka būtiski jaunajiem studentiem un plašākai sabiedrībai parādīt akadēmijas personības, lai vienkopus ieraudzītu, kā viņi strādā, kopīgo un atšķirīgo viņu darbā, kā arī veidot pamatu mijiedarbībai ar studentiem. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA, Rendija Resto/poga.lv