Krievijas mediji jau 15 gadus nemaina stratēģiju attiecībā uz Latviju
Krievijas mediji pēdējos 15 gados nav būtiski mainījuši savu stratēģiju attiecībā uz Latviju, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījumā "Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors" norādījis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Pētnieks uzsvēra, ka postpadomju valstis ir kļuvušas par redzamāko Krievijas publiskās diplomātijas mērķgrupu, jo tās ir saistītas ar stratēģiskajām interesēm. Pirms divdesmit gadiem Krievijas publiskā diplomātija vēl materiāli un ideoloģiski nebija pilnībā gatava īstenot tautiešu politikas uzdevumus, bet, sākot ar pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmo prezidentūru, situācija ir būtiski mainījusies.
"Es piekrītu daudziem mediju pētniekiem, kuri līdz ar Putina nākšanu pie varas ir kvalificējuši Krievijas mediju sistēmu kā neoautoritāru. No vienas puses, mēs varam pamanīt demokrātiskai mediju sistēmai raksturīgus elementus, bet tajā pašā brīdī nacionālie mediji - televīzija, radio, laikraksti, kā arī internets - lielā mērā ir pakļauti varas vertikālei. No vienas puses, tiek simulēta demokrātiskas mediju sistēmas fasāde, lai gan saturiski mēs runājam par ļoti stingru kontroli, kas izpaužas ne tikai ar tiešu iejaukšanos mediju saturā, bet arī ar žurnālistu pašcenzūru, kas, iespējams, ir pat efektīvāks instruments nekā tieša iejaukšanās," skaidroja Kaprāns.
Viņš arī uzsvēra, ka, analizējot Krievijas mediju saturu pēdējo sešu gadu laikā, secinājis, ka Krievija savā veidā "ierāmē" notikumus Latvijā, tos parādot gan Krievijas sabiedrībai, gan vietējai krievvalodīgajai sabiedrībai.
"Pati galvenā un centrālā tēma ir krievvalodīgo diskriminēšana kā motīvs, kas nepārtraukti tiek kultivēta Krievijas medijos. Skaidrs, ka šī tēma tiek izmantota kopš 90.gadiem. Ja ir kaut kas jauns, kāda būtiska izmaiņa, tad tas ir valodas referendums, kas devis jaunu izrāvienu šai tēmai - ziņošana un stāstīšana par šo referendumu ļāva Krievijas medijiem parādīt, kādā veidā krievvalodīgā kopiena vai krievvalodīgie Latvijā ir apspiesti, kā viņu tiesības tiek diskriminētas," pauda Kaprāns, minot, ka par ekspertiem bieži vien tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie, kuri parādās "simptomātiski jebkurā kritiskā sižetā par Latviju".
Pētnieks arī norādīja, ka bieži vien Krievijas mediju izmantotie eksperti ir asociēti ar konkrētām politiskajām partijām Latvijā, kas ne vienmēr tiek norādīts. Tāpat Kaprāns uzsvēra, ka sižetos opozīcijas viedokļi ir ļoti īsi un neinformatīvi, kuriem "uzreiz pretī tiek likti vismaz divi vai trīs prokrieviski vai Krievijai simpatizējoši eksperti", kuri ļoti detalizēti atspēko šos pārmetumus.
"Otra lielā tēma ir vēstures pārrakstīšanas kadrējums. Pastāv virkne mediju vēstījumu, kuros tiek stāstīts, kā Latvija mēģina pārrakstīt vispārpieņemtu vēstures izpratni. Ja normālā demokrātiskā valstī sociālo atmiņu veido viedokļu daudzveidība, tad tas, ko Krievija dara, ir mērķtiecīga hegemoniska vēstures skatījuma uzspiešana ," pauda Kaprāns, piebilstot, ka Krievijas mediji veic dubultu funkciju un tas vienmēr ir jāņem vērā.
LETA, Foto: Reuters, Ieva Lūka/LETA
