Pētījums: Liela daļa Latvijas iedzīvotāju sagaida ātrāku “Rail Baltica” un galveno autoceļu izbūvi
Vairāk nekā puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka transporta attīstības prioritāte ir ātrāka galveno autoceļu izbūve, bet 38 %, ka “Rail Baltica” būvniecības paātrināšana, liecina Igaunijas Infrastruktūras būvniecības asociācijas un pētījuma centra “Norstat” veiktais pētījums.
Dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā ir izteikta vēlme pēc ātrākas modernu transporta savienojumu attīstības. Vienlaikus kavēšanās ar “Rail Baltica” un valsts galveno autoceļu attīstību Latvijā apdraud visa Baltijas reģiona transporta koridoru savlaicīgu izveidi. “Rail Baltica” ātrāku pabeigšanu biežāk izceļ jaunākie respondenti: 57 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 45 % vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt galveno autoceļu modernizācija kļūst izteiktāka prioritāte vecākajās grupās, sasniedzot 54 % respondentu vidū no 60 līdz 74 gadiem.
“Latvijas iedzīvotāji sagaida drošākus un ātrākus savienojumus: labākus autoceļus un progresu “Rail Baltica” izbūvē. Šie projekti ir svarīgi arī Igaunijai, jo Baltijas transporta koridors pilnvērtīgi darbojas tad, ja katrs posms attīstās līdzīgā tempā. Latvijas lēmumi ietekmē arī savienojumu ar pārējo Eiropu, cilvēku pārvietošanos, kravu plūsmu un reģiona drošību,” stāsta asociācijas izpilddirektors Tarmo Treis (Tarmo Trei). Viņš norāda, ka “Šobrīd visām Baltijas valstīm ir svarīgi, lai Latvija pēc iespējas ātrāk virzītos uz priekšu ar šiem projektiem, jo bez Latvijas ieguldījuma nav iespējams nodrošināt nepieciešamo savienojamību ar Eiropu. Ja viena valsts atpaliek infrastruktūras projektu īstenošanā, tas tieši ietekmē arī pārējās valstis, tāpēc Latvijā nepieciešams operatīvi pieņemt finansēšanas un būvniecības lēmumus, lai transporta savienojumu attīstība noritētu ievērojami straujāk nekā līdz šim.”
Transporta koridoru jautājums aktualizējies laikā, kad publiski tiek apspriests “Rail Baltica” būvniecības grafiks, finansējuma ilgtspēja un projekta kavēšanās riski. Igaunijas valsts kontrolieris Janars Holms jau brīdinājis par Latvijas posma kavēšanās ietekmi uz Igaunijas izmaksām. Savukārt AS “RB Rail” padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle norādījis, ka Latvijai projekta pabeigšanai grafikā trūkst aptuveni 3,7 miljardu eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijai šogad “Rail Baltica” būvniecībā būtu jāiegulda aptuveni 300 miljoni eiro, bet nākamgad 720 miljoni eiro. Igaunijas puse vienlaikus norādījusi, ka turpina virzīties uz mērķi pabeigt dzelzceļu līdz 2030. gadam.
“Rail Baltica” diskusijā arvien lielāku nozīmi iegūst arī drošības aspekts - projekts tiek vērtēts kā daļa no Eiropas transporta koridora un militārās mobilitātes infrastruktūras, kas ir būtiska Eiropas austrumu flanga stiprināšanai. Aptaujas rezultāti vienlaikus rāda, ka sabiedrības skatījumā līdzās dzelzceļam nozīmīga ir arī pamata autoceļu attīstība, jo tie ikdienā nodrošina cilvēku pārvietošanos, kravu kustību un reģionu sasniedzamību.
Igaunijas Infrastruktūras būvniecības asociācijas ieskatā Baltijas valstu savienojums ar Eiropu nav viena projekta jautājums. Tam nepieciešams funkcionējošs dzelzceļš, uzticami autoceļi un skaidri lēmumi par finansējumu. Ja attīstība notiek nevienmērīgi, pieaug risks, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un drošības sektors nesaņem savienojumus vajadzīgajā laikā un kvalitātē.
Pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, kuru transporta koridoru izbūvi Latvijas un Igaunijas savienojumu attīstībā respondenti uzskata par prioritāru, tika veikts 2026. gada maija beigās. Tajā piedalījās 1 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
