Vai sabiedrībai tika melots? Siliņa sapinas laikos par demisiju un Krauzes atlaišanu
Paziņojot par demisiju, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir gāzusi valdību, taču vienlaikus radījusi pamatīgu apjukumu notikumu hronoloģijā. Parādoties ziņām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis zemkopības ministru Armandu Krauzi, premjere publiski apgalvoja, ka viņu atstādinājusi vēl pirms savas demisijas. Taču oficiālie dokumentu iesniegšanas laiki liecina par pilnīgi pretējo, radot jautājumu – vai sabiedrībai tika samelots, un vai kritušas valdības vadītāja vispār var atlaist ministru?
Paziņojumā medijiem Siliņa ceturtdien uzsvēra, ka "Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta, nevis partiju ķīviņi vai amatu dalīšana." Sabiedrības un valsts drošība esot viņas prioritāte, tādēļ, kā norādīja Siliņa, vēl pirms paziņošanas par demisiju viņa atstādinājusi korupcijas skandālā ierauto Krauzi, jo "nevar tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem".
Tomēr reālā notikumu hronoloģija atklāj visai haotisku ainu, kas nesakrīt ar premjeres teikto.
Dienas hronoloģija: fakti pret apgalvojumiem
10:19 – Evika Siliņa paraksta atlūgumu.
10:32 – Saeima oficiāli iereģistrē premjeres demisijas rakstu. Ar šo brīdi valdība juridiski ir kritusi.
10:47 – Siliņa publiski paziņo, ka Krauze ir atlaists no amata.
11:20 – Tiek oficiāli iesniegts dokuments par Armanda Krauzes atlaišanu.
Vai premjere sameloja?
Skatoties uz šo laika līniju, ir acīmredzams, ka Evikas Siliņas apgalvojums, ka Krauze tika atstādināts vēl pirms viņas demisijas neatbilst patiesībai. Brīdī, kad Siliņa publiski paziņoja par Krauzes atstādināšanu (10:47), viņas pašas demisija jau 15 minūtes bija reģistrēta Saeimā. Vēl absurdāku situāciju padara fakts, ka oficiāls rīkojums par Krauzes atlaišanu parādījās tikai pulksten 11:20 – stundu pēc tam, kad premjere paziņoja par savu demisiju.
Vai pēc demisijas var atlaist ministru?
Tas arī raisījis jautājumu, vai premjere vispār varēja parakstīt rīkojumu par ministra atlaišanu, kad pati jau ir demisionējusi? Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, Ministru prezidents, kurš iesniedzis demisiju vai kuram Saeima izteikusi neuzticību, turpina pildīt amata pienākumus pilnā apjomā līdz brīdim, kad amatā stājas jaunā valdība vai iecelts pagaidu pienākumu izpildītājs. Tas nozīmē, ka Siliņa joprojām ir pilntiesīga valdības vadītāja līdz brīdim, kad stājas amatā viņa pēctecis.
Šorīt Siliņa uz laiku no amata atstādināja arī Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, kurš tāpat kā Krauze tika aizturēts tā dēvētās kokrūpnieku lietas ietvaros. No amata atstādinātā Raivja Kronberga vietā pienākumus uzdots pildīt viņa vietniecei tiesību aktu lietās Inesei Gailītei.
